Teātris ar vissarežģītāko vārdu – teātra trupa “Kvadrifrons” – savā 6. sezonā turpina izcelt savu lielāko vērtību – organizācijas mākslinieku un sadarbības partneru unikālo skatījumu un brīvu māksliniecisku izpausmi. Lieliem un maziem skatītājiem tiks piedāvātas izrādes, izstādes, operas un dažādi notikumi par zombijiem, ērcēm, Artūru Skrastiņu, hibrīdtelpu un brūno sieru.
Teātra trupa “Kvadrifrons” savu jauno sezonu atklāja 6. septembrī, kad Rīgas pirmizrādi festivāla “Homo Novus” ietvaros piedzīvoja režisora Klāva Meļļa zombijizrāde “Kad gulošais mostas”. Iestudējums, kura starptautiskā pirmizrāde notika Helsinkos, festivālā “Baltic Take Over”, vēsta par pieciem nemirstīgiem zombijdraugiem miroņu pārņemtā pasaulē.
Tas ir lirisks šausmu stāsts par nesaraujamām draudzības saitēm, vairākkārtēju Sniegbaltītes modināšanu, Bonijas Taileres smeldzīgo superhītu, saplīsušu vēja ģeneratoru, milzīgu spoguli un vēl milzīgāku melno caurumu.
Radošā komanda: Rūdolfs Gediņš, Kārlis Tone, Inese Tone, Nikola Suhareva. Lomās: Ance Strazda, Paula Pļavniece, Āris Matesovičs, Jānis Kronis.
“Izrāde par zombijiem - izklausās pēc kaut kāda joka. Tomēr šis banālais tēls sevī iemieso dažādu nozīmju un metaforu klāstu. No vienas puses, zombijus nemitīgi ieskauj sabiedrība. No otras puses - viņi vienmēr ir vieni. Attiecīgi, zombiju kultūru iespējams uztvert kā biedinošu piemēru kultūrai, kas kaut kur ir nogājusi greizi. Šāda sabiedrība nav ļauna, tomēr pašos pamatos tā ir pilnīgi bezjēdzīga. Balstoties Dekarta slavenajā izteikumā, varētu sacīt, ka zombiju sabiedrība nedomā un tātad tās nav. Vārdu sakot, mūsu izrāde ir tāds kā mēģinājums saprast, kā iekšēji nenomirt - gan individuāli, gan kolektīvi,” tā par jauniestudējumu saka tās režisors Klāvs Mellis.
20.oktobrī plānota pirmizrāde iestudējumam “Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris”. Tā ir dokumentālas fikcijas žanrā veidota izrāde, ko iedvesmojusi teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija” (Apgāds “Zvaigzne ABC”, 2020).
“Kā reaģēt uz to, ka izveidojies imidžs sāk ietekmētu tavu likteni? Vai tu esi tas, par ko tevi uzskata, vai tomēr ir kaut kāda objektīva, nenoliedzama personība? Un kā par to domāt, ja tavs darbs ir katru dienu būt kādam citam? Ko ar to visu iesākt? Neko. Ja sāc cīnīties, kaut ko pierādīt, tātad tam visam piekrīti. Bet nekas nav jāpierāda. Tajā mazajā vārdiņā “nekas” es ieraudzīju mūsu laikmeta būtību, kas likās ārkārtīgi aktuāli. Tas mani pārņēma. Nekas,” tā, iespējams, Artūrs Skrastiņš. Izrāde sekos izdomātam stāstam, ko iedvesmojis pats grāmatas radīšanas fakts.
Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa sešpadsmit gadu garumā raksta grāmatu par aktieri Artūru Skrastiņu.
Kamēr Artūrs nemanot attālinās no savas identitātes, Līvija tai tuvojas - viņa nespēlē citas lomas, un visa viņas uzmanība, viņas rūpes un mīlestība ir vērsta uz to, lai izprastu Artūru Skrastiņu un tuvinātu viņu perfekcijai. Līdz pienāk diena, kad Līvija Artūru pazīst labāk, nekā viņš pats… Līvija Dūmiņa kļūst par labāku Artūru Skrastiņu. Un viņa ir brīnišķīga.
Līvija par Artūru uzzina visu: kā Artūrs redz sevi, kā Artūru redz citi, no kā Artūrs baidās, pēc kā Artūrs tiecas. Viņa uzzina, kas Artūram vainas.
Ir mazliet piemirsies, par ko tieši šī grāmata ir, bet, iespējams, tā ir par neremdināmu apmātību, pārdabisku mīlestību un identitātes neviennozīmīgo dabu. Tu esi tas, kam izvēlies veltīt savu laiku, uzmanību un rūpes. Tu esi tas, par ko tevi uzskata. Tu esi tas, kas gribi būt. Izrādes autori: Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis. Radošā komanda: Jānis Šipkēvics, Kārlis Tone, Kate Krolle, Nikola Suhareva un Ance Strazda. Artūra Skrastiņa un Līvijas Dūmiņas lomās: Reinis Boters un Guna Zariņa.
Decembra vidū pirmizrādi piedzīvos izrāde “Trinidada!”. Iestudējums tiks veidots, balstoties indiešu izcelsmes amerikāņu filozofa un teorētiķa Homi Babas (Homi Jehangir Bhabha) idejās par postkoloniālo teoriju, īpaši pievēršoties viņa “trīs laiktelpu koncepcijai”. Baba ir formulējis, ka jebkurā vidē sastopamas trīs paralēli pastāvošas telpas: pirmā ir tā, kurā viss ir atkarīgs no tevis, otrā ir tā, kurā tu esi atkarīgs no citiem, savukārt trešā telpa ir starptelpa jeb hibrīdtelpa, kurā iespējams radīt kaut ko jaunu un priecīgu. Ļoti vienkāršots piemērs: pirmā telpa ir mājas, otrā telpa ir darbs, bet trešā - bārs.
Tieši trešā telpa sargā pasaules haotisko dabu. Un par haosu ir jārūpējas.
“Trinidada!” būs mēģinājums nokļūt tieši tur - vietā, kur ņiprais un progresīvais satiek iesīkstējušo un atpalikušo, bet cēlais un kulturālais - mežonīgo un barbarisko. Lai to paveiktu, izrādes radošā komanda izies cauri trim Babas telpām un trim klasiskās mehānikas pamatlikumiem, ēdīs Tribitu, lies asaras, dziedās dziesmas un dzers alu.
Izrādes režisors - Klāvs Mellis.
2024.gada februārī “Kvadrifrons” saviem skatītājiem piedāvās aizraujošu krimināldrāmu visai ģimenei “Brūnais siers”. Iecerētais darbs tiks veidots pēc norvēģu rakstnieka, scenārista Ērlenns Lū (Erlend Loe) komiksa “Kurš sasēdēja brūno sieru?” (Who Buttocked the Brown Cheese, 2021) motīviem. Kā vēstīts viņa biogrāfijā, Ērlenns Lū raksta grāmatas bērniem un tā sauktajiem pieaugušajiem jau kopš skarbajiem deviņdesmitajiem. Komiksu “Kurš sasēdēja brūno sieru?” Ērlenns Lū izstrādājis, sadarbojoties ar norvēģu mākslinieku Kimu Jorteijsu (Kim Hiorthøy).
Autori, radot šo sarežģīto kriminālo mistēriju, ir iedvesmojušies no Agatas Kristi slavenā darba “Austrumu ekspresis”.
Savukārt, iedvesmojoties no viņiem, kā arī ņemot talkā citus detektīvromānus, detektīvseriālus, grāmatas un “Bez Tabu” raidījumu sižetus, tiks veidota izrāde - krimināla mistērija pēc teju vai patiesiem notikumiem.
Iestudējuma režisore - Paula Pļavniece.
Sezonas noslēgumā, sadarbojoties ar Rīgas Zooloģisko dārzu un alternatīvo kamermūzikas festivālu “Sansusī”, “Kvadrifrons” piedāvās iestudējumu “Ērces”. Lielformāta izrāde iecerēta kā vēsturiska brīvdabas opera visai ģimeni, īpaši pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem.
Izrāde vēstīs par kādā Rīgas mežā mītošu kukaiņu komūnu, kuras rāmā dzīve sagriežas kājām gaisā, kad viņu mājās uz Sibīrijas jenotsuņu mugurām iejāj ērces-svešzemnieces.
Iestudējuma režisore - Paula Pļavniece, libreta autors - Klāvs Mellis, komponiste - Oļesja Kozlovska.
Sezonas gaitā režisors Reinis Boters veidos instalāciju un performatīvu notikumu par mežizstrādes un ekoloģijas tematiku. Rudenī plānotās vides instalācijas tēma būs mežu izciršana putnu ligzdošanas laikā. Lai arī citās ES valstīs noteikts aizliegums veikt mežistrādi putnu ligzdošanas periodā (no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam), Latvijā šādi ierobežojumi attiecas tikai uz mazu daļu mežu teritoriju. Latvijas mežos mežizstrādes dēļ ik gadu tiek iznīcinātas vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.
Otrs notikums par šo tēmu skatītājus pievedīs pēc iespējas tuvāk pašam mežistrādes procesam. Reiņa un viņa aptaujāto speciālistu domas norāda, ka lielākoties cilvēki mežu redz pirms un pēc šīm pārmaiņām, bet pats koku izciršanas process paliek tīts noslēpumā.
Ar video palīdzību skatītājiem kopā ar notikuma veidotājiem būs iespējams vērot Latvijas dabu un arī pašu mežistrādes procesu tuvplānā.
