Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.
- Kā jūsu uzņēmuma iecerētais projekts - uzbūvēt Dobeles un Tukuma novados 700 megavatstundas lielu vēja elektrostaciju parku - ietekmēs elektrības rēķinu Latvijas iedzīvotājiem?
- Patiešām uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitasuzņēmums,ir iecerējis tuvāko četru gadu laikā uzbūvēt 51 vēja turbīnu, izveidojot Latvijā līdz šim lielāko vēja elektrostaciju parku. Kopējais investīciju apjoms būs aptuveni 250 miljoni eiro. Vēja enerģijas parks varēs saražot aptuveni 10% no Latvijas patērētās elektroenerģijas gada laikā. Vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem, un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē. Vēja elektrostaciju parku mēs plānojam izvietot divās pašvaldībās. Daļa no parka atradīsies Dobeles novada Dobeles pagastā, bet daļa - Tukuma novada Džūkstes pagastā. Pašlaik vēl nav noslēgusies projekta ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Mēs ceram, ka ietekmes uz vidi atzinums tiks apstiprināts jau tuvākajā laikā, lai varētu tikt uzsākta būvniecības fāze. Ir jāpaskaidro, ka Eolus Vind AB ir viens no lielākajiem vēja enerģijas attīstības uzņēmumiem Ziemeļvalstīs. Uzņēmums no 1990. gada ir uzbūvējis ap 15% no Zviedrijā uzstādītajām vēja enerģijas turbīnām. Eolus Vind AB ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas Nasdaq Stockholm fondu biržā.
Ja vērtējam Augstsprieguma tīkla jaunāko ziņojumu par Latvijas enerģētikas tirgu, tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka Latvijā joprojām ir un tuvākajos gados būs elektroenerģijas deficīts. Valsts līmenī elektrības ražošanā mēs neesam pašpietiekami, ir gaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Eolus projekts ļaus ievērojami samazināt elektroenerģijas deficītu Latvijas enerģētikā.
- Vai jūs pretendēsiet uz obligātā iepirkuma komponenti vai jebkādiem citiem subsidētās enerģijas maksājumiem gadījumā, ja jaunie politiski spēki OIK pārsauks kaut kā citādi, jo tas ietekmē elektrības rēķinu Latvijas iedzīvotājiem? Vai jūsu elektroenerģijas pašizmaksa būs zemāka par Ziemeļeiropas segmentu elektrības biržas cenu?
- Atbildes uz šiem jautājumiem droši vien ir jāsadala divās daļās. Viens ir elektrības cena, kas tiek brīvi tirgota Nord Pool biržā. Elektrības cenu regulē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šogad, kad nokrišņu bija ievērojami mazāk nekā parasti, cenas Nord Pool biržā bija pieaugušas divas reizes. Vēja mērījumi rāda, ka mēs šogad varētu dāsni apgādāt Latviju ar vēja elektrību, kas būtu lētāka par šīgada biržas cenu. Vēja enerģētika ir lēts elektrības ražošanas veids.
Savukārt, ja mēs runājam par atbalstu, tad es nevadu Ekonomikas ministriju un nezinu, kādi atbalsta mehānismi varētu tikt pieņemti nākotnē. Jautājums nav tik viennozīmīgs, tāpēc uz šo jautājumu gribētu atbildēt diplomātiski. Mēs strādāsim ar jebkura veida atbalstu. Mēs esam pārliecināti, ka vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem, un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē.
Pagaidām mēs vēl nezinām, ko un cik daudz mums atļaus celt. Tāpēc precīzi pateikt, vai mēs varētu būvēt pilnīgi bez valsts atbalsta vai ar noteiktu atbalstu, es tagad nevaru. Vēja enerģētikas nozarē notiek diskusijas pa to, vai vēja elektrības ražošana varētu vispār iztikt bez valsts atbalsta.
- Latvijas apstākļos elektrības ražošana no vēja ir koncentrēta ģeogrāfiski nelielā teritorijā - Kurzemē. Kad ir vējš, darbojas visas stacijas, kad ir bezvējš, tad elektrības ģenerācija nenotiek gandrīz visās Kurzemes stacijās. Kurzemes stacijās ir bijuši laika brīži, kad pat nedēļas ir bezvējš. Lai darbotos liela apjoma vēja elektrības ražošanas staciju sistēma, tai pretī ir jābūt balansējošām jaudām. Kas balansēs tik lielu vēja parku, kompensējot elektrības iztrūkumu bezvēja vai ļoti vāju vēju laikā?
- Mums ir Daugavas HES kaskāde, kas jau sākotnēji, jau padomju laikā, tika projektēta kā balansējošās jaudas un nekad nav bijusi pamata jauda. Savietojot Daugavas HES kaskādi un vēja parku, mēs varam radīt noteiktu scenāriju enerģētikas tirgū. Otrs ir Latvijas TEC, kas ir ideāls balansēšanas instruments. Trešais ir skandināvu tirgus, kur Norvēģija ar savām hidroelektrostacijām sabalansē visu Skandināvijas elektroenerģijas ražošanu.
- Līdz šim Daugavas HES kaskādē bija izdevīgi ūdeni uzkrāt un hidroelektrostacijas iedarbināt tikai tad, kad cenas bija ļoti augstas, kad pieauga patēriņš bez papildu piedāvājuma. Sanāk, ka jūs šobrīd virzāt Latvijas enerģētikas sistēmu tā, lai Daugavas HES kaskādes darbība tiktu pakārtota jūsu biznesam, lai nodrošinātu jums peļņas iespējas. Var sanākt, ka Daugavas HES kaskādei, lai balansētu jūsu stacijas, būs jāatsakās no noteiktas ienākumu daļas.
- Sākumam mēs varam palielināt vēja enerģētiku tik lielā apjomā, lai aizstātu termoelektrostacijas, TEC saražoto elektrību. HES darbībā nekas būtiski nemainīsies, jo, kā jau minējāt, vējš nav pastāvīgs un nav uzkrājams. HES spēkstacijas varēs turpināt izmantot savas uzkrāšanas priekšrocības.
- Arī termoelektrostacijām tirgū ir jādarbojas nevis tādēļ, lai apkalpotu jūs, bet lai nodrošinātu maksimālo peļņu sev.
- Protams, balansēšana notiktu, balstoties uz tirgus principiem. Kad pūš stiprs vējš, tad vēja staciju saražotā elektrība ir ar zemāku cenu. Tad attiecīgi darbojas vēja stacijas. Notiek veselīga konkurence. Kad vējš nepūš, tad ar savām cenām konkurē Daugavas HES kaskāde un termoelektrostacijas.
Latvijā un Lietuvā ir elektroenerģijas deficīts. Latvijas Augstsprieguma tīkls Somijā saražoto elektrību pārvieto Lietuvas un Polijas virzienā. Tāpēc kopumā ar starptautiskajiem starpsavienojumiem balansēšana zināmā mērā ir atrisināta. Turklāt, atbilstoši Enerģētikas likumam, balansēšana ir jānodrošina Augstsprieguma tīklam. Kad Latvijā nebūs stiprs vējš, tad varbūt Igaunijā pūtīs vējš vai tiks saņemta elektrība no Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas. Kad mēs saslēgsimies vienā kopējā Eiropas elektrības tīklā, tad šādas problēmas vairs nebūs. Zviedrija patērē 140 teravatstundas gadā, bet Latvija tikai 7 teravatstundas gadā. Ar tik lieliem apjomiem kaimiņu zemēs mūsu balansēšanas nepieciešamība būs minimāla.
- Kādi ir iespējamie ieguvumi no jūsu projekta vietējo novadu ekonomikai? Kāpēc jūs izvēlējāties vēja ģeneratoriem nepieciešamo zemi nevis pirkt, bet nomāt?
- Uzņēmuma vadības lēmums jau sākotnēji bija nomāt zemi, lai šie ienākumi nonāktu pie vietējiem zemes īpašniekiem. Vietējā ekonomika iegūs gan būvniecības laikā, gan pēc tās pabeigšanas, jo tiks izveidotas jaunas darba vietas. Tiks sakārtoti 11 kilometri publisko ceļu, ieskaitot piebraucamos ceļus. Ceļš uz Dobeli cauri Pienavai kļūs īsāks par pieciem kilometriem. Vieniem tas ir labi, bet citiem tieši tas nepatīk. Jebkura jauna ražošana reģionā parasti piesaista arī citas ražošanas.
- Daudzās citās zemēs šāda izmēra parkus veido teritorijās, kurās cita veida saimnieciska darbība ir stingri ierobežota vai nav iespējama - seklūdens jūru piekrastēs, ka Dānijā. Šāds projekts Zemgalē nozīmē, ka Zemgales teritorija ir tādā pašā vērtē kā Dānijas seklūdens piekraste, kurā vairs neko citu lāgā nevar darīt. Vai Latvijas kultūrvēsturiski svarīgā daļa Zemgale ir jāpielīdzina Dānijas saimnieciski neizmantojamām seklūdens teritorijām?
- Šāds salīdzinājums manā skatījumā ir diezgan nekorekts. Vēja parku būvniecība jūrā nenotiek pēc tirgus principiem, jo būvniecības izmaksas un vēja parku uzturēšanas izmaksas ir nesalīdzināmi augstākas, nekā to veicot uz sauszemes. Vēja parkus sāk būvēt jūrā tikai tad, tad kad jau ir aizpildītas visas iespējamās vietas, kur var būvēt vēja parkus uz sauszemes. Kāpēc Dānija vēja parkus ievieto jūrā? Tāpēc, ka viņiem sauszemē jau vairs nav kur būvēt. Visur sauszemē, kur varēja vēja parkus būvēt, tie jau ir uzcelti. Protams, jūrā var būvēt, bet tās uzreiz ir daudzkārt lielākas izmaksas par vienu elektrības kilovatu. Lai būvētu jūrā, patiešām ir vajadzīgs valsts atbalsts. Vai mēs to varam atļauties? Zviedrijā arī būvē sauszemē. Mūsu mātesuzņēmums jau ir izziņojis vairāk nekā 30 vēja turbīnu projektu mežainā apvidū Zviedrijā. Zviedrijā lauksaimniecības zemēs jau vairs nav kur būvēt, jo tur visur jau ir sabūvēts.
Tāds salīdzinājums īsti nav korekts. Vēja parkus būvē tur, kur ir vējš un kur tos var uzbūvēt. Dobeles un Tukuma novada teritorijas mēs pētījām jau no 2011. gada. Mēs mērījām vēja ātrumu un esam sapratuši, ka tur ir ļoti labs vējš. Mēs šo vietu izvēlējāmies nevis tāpēc, ka gribam sabojāt kultūrvēsturisko ainavu, bet tāpēc, ka šeit ir pieejams Latvijai vajadzīgs resurss. Varu uzdot pretjautājumu - vai mēs varam atļauties, ka valsts neizmanto tos resursus, kas Latvijā ir?
- Jūs plānojat ļoti augstas turbīnas - pat 240 metru augstas. Tik augstas turbīnas būs redzamas no liela, pat 50 km attāluma un ietekmēs nekustamo īpašumu iespējamo vērtību ļoti plašā apkārtnē. Igaunijā ir likuma norma, kas nosaka tiesības uz Sauli. Ja kāds, kam pieder zeme man kaimiņos, vēlas būvēt kaut ko, kas aizsegs man pieeju pie Saules, tad tas ir jākompensē. Latvijā tiešā formā šādu noteikumu nav. Tomēr tik milzīgs objekts samazinās iespēju attīstīt īpašumus noteiktā biznesa virzienā visai plašā apkārtnē. Neatkarīgi no medicīniskajiem pētījumiem ļoti daudziem cilvēkiem ir fobijas no vēja parka darbības radītajām zemas frekvences svārstībām. Tie, kas izīrēs jums zemi, gūs ienākumus, bet pārējiem nākotnē var tikt liegtas iespējas savā zemē izveidot, piemēram, rekreācijas vai tūrisma objektus. 240 metru augstas turbīnas atrašanās automātiski samazinās potenciālo zemes īpašuma vērtību ļoti plašā apvidū.
- Vispirms vēlos uzsvērt, ka nozare nav jauna un ir plaši pētīta. Zinātnieki negatīvās ietekmes uz cilvēku dzīvi ir konstatējuši un kvalificējuši, iedalot divās galvenajās ietekmēs: troksnis un ēnojums, kas, attālinoties no vēja stacijas, mazinās, līdz pazūd pavisam. Turklāt mūsu vēja stacijas neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo iedzīvotāju dzīvi, jo tiks ievēroti visi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā paredzētie nosacījumi. Tiks ievēroti visi attāluma nosacījumi līdz dzīvojamām mājām u.c., lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Mēs esam runājuši ar daudzu zemju īpašniekiem. Daudzi bija gatavi slēgt nomas līgumu, bet daļa no zemju īpašniekiem atteicās. Iespēja tika dota diezgan plašam cilvēku lokam. Nomas līgumos tiks iestrādāts princips «dalīties peļņā». Jūsu minētās kompensācijas likums neprasa, bet esam paredzējuši šādu iespēju sabiedrībai sniegt.
Vēja parka attīstīšana nav vienas dienas jautājums, tas prasa laiku. No ieceres būvēt attiecīgajā vietā līdz parka izveidei ir jārēķina vismaz pieci gadi. Mēs esam būtībā pārbaudījuši visu Latviju, un pēc spēkā esošajiem normatīviem šis ir vienīgais reģions, kur šāda izmēra vēja parku vispār iespējams attīstīt. Normatīvie akti mums citur īsti nemaz neļauj to darīt.
Iespēju attīstīt rekreācijas biznesu šajās teritorijās sen jau nav, jo šajā reģionā notiek ļoti aktīva lauksaimnieciskā darbība. Vai ir iespējams attīstīt rekreācijas biznesu aktīvā lauksaimniecības teritorijā? Domāju, ka nē.
Arī pēc biotopu eksperta atzinuma tur nav īpaši aizsargājamu augu, jo visa teritorija tiek aktīvi lauksaimnieciski apsaimniekota.
- Kā vērtējat esošo regulējumu enerģētikas sfērā?
- Pirmām kārtām ir jāapzinās, ka mēs vēl joprojām neesam enerģētiski pietiekama valsts. Mēs patērējam vairāk elektroenerģijas nekā saražojam, bet Latvijā ražotā elektrība var būt konkurētspējīga eksporta prece. Vējš ir viena no mūsu nacionālajām bagātībām, kas jau labu laiku kaut kādā veidā ir noniecināta un nenovērtēta. Ekonomikas ministrijā ir oficiāli izskanējis, ka mums ir visstingrākie vēja enerģētiku ierobežojošie normatīvi Eiropā, tāpēc, manuprāt, ir laiks sākt šos normatīvus liberalizēt.
