Merilina Monro ir zvaigzne, kas uzmirdzēja īpaši strauji, kļūstot par 20. gadsimta augstāko aprindu ikonu. Par viņu runā vēl šodien, pateicoties atmiņā paliekošajam izskatam un seksapīlam, kas bieži vien pat visnoraidošākos vīriešus iedzina strupceļā, kā arī koķetēšanas prasmēm un kārei būt visspožākajai TV ekrānā.
Monro bija aktrise, modele un arī dziedātāja, kuras balss tembrs un daudzpusīgā personība spēja izraisīt ne tikai skaudību, bet pat naidu. Diemžēl viņa netika galā ar sevi un dzīvi, jo izdarīja pašnāvību vien 36 gadu vecumā - laikā, kad viņai paredzēja panākumiem un slavas bagātu nākotni. Tā kā nāves apstākļi aizvien ir mīklaini, tas nozīmē, ka Merilinai Monro izdevās radīt priekšstatu, ka viņa bija ne tikai zvaigzne, bet arī sieviete - noslēpums.
Daudzpusīgās zvaigznes īstais vārds bija Norma Džīna Mortensone. Turklāt vārds tika dots par godu pagājušā gadsimta 20. gadu kinozvaigznei Normai Talmidžai. Jau pirmajās dzīves dienās Normas Džīnas liktenis netīši tika iezīmēts, jo arī viņa kļuva par pazīstamu kinozvaigzni. Taču viņa izvēlējās pseidonīmu, kas vēl tagad ir viens no vislabāk zināmajiem.
Bērnība nebija viegla tāpat kā daudzām citām pasaules mēroga zvaigznēm. Pirmos dzīves gadus meitene dzīvoja gan bērnu namos, gan arī audžuģimenēs. Merilinas mammai bija garīga rakstura traucējumi, viņa tika ievietota psihiatriskajā klīnikā, un meitas liktenis nonāca pašas rokās. Kad Monro pārkāpa sešpadsmit gadu slieksni, viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Džeimsu Dohertiju, ar kuru laulībā kopā nodzīvoja četrus gadus. Pati atzina, ka šī laulība bija izeja, jo viņai vairs nevajadzēja dzīvot audžuģimenē. Kad vīram vajadzēja doties dienestā, Merilina sāka strādāt aviācijas rūpnīcā, kur viņas skaistumu un košo personību nejauši pamanīja kāds fotogrāfs. Tā sākās viņas modeles ceļš. 1946. gadā, kad Dohertijs atgriezās no jūras, Norma Džīna bija pārvērtusies un sāka sevi dēvēt izslavētajā pseidonīmā. Un tieši šajā gadā viņa parakstīja pirmo līgumu par lomu kinofilmā, par kuru bija sapņojusi, kopš nonāca modes industrijā.
Monro dēvē par žurnāla «Playboy» celmlauzi, jo viņa bija pati pirmā, kas 1953. gadā gozējās uz pirmā žurnāla vāka. Popularitāte pieauga. Viņa medijiem bija atzinusi, ka savu slavu sāka apzināties arī pēc brauciena uz Koreju, kas bija jau pēc gada. Tur Merilina uzstājās ASV karavīriem.
Karjeras laikā viņa ir filmējusies aptuveni 30 kinofilmās, par lomu filmā «Džezā tikai meitenes» viņa ieguva «Zelta globusa» balvu kā labākā aktrise komēdijas vai muzikālās filmas žanrā. 1960. gadā viņai piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā. Taču presē nemitīgi parādījās neapgāžama informācija, kas apliecināja, ka aiz viņas kolorītā tēla slēpās trauslums, kas mijās ar nedrošību, kompleksiem un depresiju. Viņa mēdza aizmirsties gan ar alkoholu, gan ar miegazālēm, kā arī slavenu vīriešu skavās, taču viņas pašas iekšējie dēmoni noveda aktrisi līdz psihiatriskajām klīnikām.
Desmit slavenākie citāti, kas atklāj zvaigznes būtību un ļauj ielūkoties Merilinas Monro rastajās dzīves mācībās, kam šodien varam piekrist un varam arī nepiekrist. Bet skaidrs ir tas, ka otras Merilinas nebūs, tāpēc ka pasaulei esot pieticis ar vienu Merilinu Monro, kura dzīvos mūžīgi.