Jānis Urbanovičs: Top inkvizitoru valdība

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Par jaunās Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības veidošanas procesa aizkulisēm, Rīgas domes skandāliem un gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām saruna ar nemainīgā opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

- Jaunās Vienotības pārstāvis Krišjānis Kariņš nosaukts kā trešais kandidāts uz premjera amatu. Kā jūs vērtējat šo nomināciju un valdības veidošanas procesu kopumā?

- Negribētos man to vērtēt. Jo es jau sēžu kā lapsa, kas nevar aizsniegt vīnogas, un tāpēc saka, ā, tās skābas. Saskaņa ir izolēta no valdības veidošanas procesa no pirmās dienas. Sākumā par to brīnījos - domāju, kā - jaunie laiki, jauna politika, runās ar visiem. Nē. Mode tāda, ka Saskaņu ne tuvu. Tagad skatos uz šo procesu ar nemainīgu interesi.

Taču, runājot ne personīgās, bet augstākās kategorijās, par to, ciktāl šis process atklāj, kas valstij sāp, tad mans komentārs varbūt liksies nedaudz īpatnējs. Savulaik, pirms simts gadiem, kad notika izšķiršanās par Latvijas valsts himnu, bija divi varianti: vai nu Nevis slinkojot un pūstot, vai arī - lūgšana Dievs, svētī Latviju. Izvēle krita par labu lūgšanai. Bet svētība no lūgšanas nāk tikai tiem, kas dzīvo mīlestībā. Mēs Latvijā savukārt naidā dzīvojam. Jau ilgi. Es te runāju gandrīz kā baznīckungs, bet es jūtu, ka mums neiet un neies, jo mēs visu mēģinām panākt ar dusmām un naidu. Tagad, kad šo izlasīs, visi teiks - tu pats tur visu nīdējs un kūdītājs. Bet tas jau tikai būs šā naida pierādījums.

Vērtējot Saeimu un tās vēlēšanas, sarkanās līnijas un pēcvēlēšanu retoriku, atkal jāsecina, ka politikā ir ienākuši jauni cilvēki ar lielām dusmām. Bet bez dusmības šajos jaunajos politiķos ir arī liela alkatība. To jau nevar nepamanīt, ja sēdi turpat blakus un dzirdi, ko viņi runā: kāds tur savos uzņēmumos iebraucis dziļos grāvjos un tagad tiesājas ar valsts iestādēm, jaunajiem dusmīgajiem ir problēmas ar nodokļu maksāšanu... Nav jau nekas neparasts - nav veicies uzņēmējdarbībā, tad metas politikā, lai izlobētu savu labumu. Visur jau pasaulē tā notiek. Lobisms pastāv, bet grūti nepamanīt to dusmu sakodienu, kas šajā kontekstā notiek ar Jaunās konservatīvās partijas cilvēkiem. Arī Repše savulaik nāca ar šo dusmu sakodienu, kas nāca un karoja. Tagad kā premjers nāk viens no viņa kādreizējiem ieroču nesējiem - Krišjānis Kariņš. Ja atceramies, kā viņš cīnījās grinbergu lietā, tad bija redzams, ka viņš savus vārdus ar likuma pantiem nesamēro. [JKP līderis Jānis] Bordāns ir labs viņa skolnieks, un visa tā blice ir tādā vienotā dusmu sakodienā. Arī no KPV LV ir jūtamas dusmas - kaut vai Saeimas komisijās, kur runā par iepriekšējās Saeimas iesākto likumprojektu tālākvētīšanu. Jaunie saka - jūs mums te nestāstiet, tur nevar būt nekā laba un pareiza, tas viss ir izmetams mēslainē, jo visi pirms mums politikā ir nūģi, zagļi utt.

No kā nāk šīs dusmas? No tā, ka Latvijas politika vispār ir funkcionējusi tikai kā šķelšana un kūdīšana vienam pret otru. Esam rīkojuši «oligarhu kapusvētkus», nemainīgi meklējuši Kremļa aģentus - bezrezultatīvi, bet kuru gan tas interesē! Skaidrs, ka tas resnais Urbis ir Putina vietvaldis! Tas, ka tā nav taisnība - kuru tas interesē?! Tātad labi maskējas... Kā nemainīgie ienaidnieki ir pasludināti krievi, Krievija un, sauksim to tā, - nacionālā buržuāzija, kas it kā traucē latvietim dzīvot ar taisnu muguru. Bet šādi naidā dzīvojot un ienaidniekus meklējot - svētības nebūs.

- Tad Kariņa valdība būs īslaicīga un nevarēs funkcionēt?

- Nē, tā var nostrādāt pat visus četrus gadus. Jo tā ir salīmējusies ar naida retoriku. Viņi nevarēs izpildīt priekšvēlēšanu laikā solīto, bet arī nevarēs rādīt viens uz otru ar pirkstu, ka sasolījuši pārāk daudz, jo negribēs, lai pie varas nāk oligarhu simbols ZZS vai Kremļa piektā kolonna. Un neviens nekad neprasīs pierādījumus, Latvijā ir bezcerīgi tiesāties, ja tevi nosauc par Kremļa aģentu, pat lietu neviens nerosinās. Apsūdzēt, apmētāt ar mēsliem otru var, bet par to nekas nav - tas taču ir viedoklis! Tas ir aizgājis tiktāl, ka politiķi var viens otru par suņiem saukāt, bet nebūs nekādas tiesāšanās. Sabiedrība to akceptē, šo politiķu apsaukāšanos. Tā ir pārstājusi cerēt uz produktīvu varas darbu, tā ir gatava balsot par suņubūdām un ko tik vēl ne, lai tikai būtu interesanti. Labumu no valsts un valdības sabiedrība negaida. Tauta neko neteiks, ja valdība neizpildīs 3x500 eiro programmu, bet... «mēs krievus nelaidām pie varas». Nu, baigie malači! Bet kāpēc tie jaunie neko neizdarīs? Tāpēc, ka mazākums traucē - Saskaņa neļāva vairākumam pieņemt lēmumu! Absurds kaut kāds. Šie jaunie ir - jo ar lielākām dusmām, jo zemāku kompetenci.

- Arī aiz zemas kompetences stāv kādas intereses.

- Neesmu izmeklētājs. Bet piekrītu - būtu pārāk vienkārši, ja cilvēki atrastu kaut kur naudu iešanai politikā tikai tāpēc, lai personīgi izrādītos. Es domāju, ka drīz uzzināsim tos uzdevumus, par kuriem viņiem ir dota nauda.

Kariņa inkvizitoru valdību vieno revanšs un vēlme izkauties. Kariņam noteikti kremt zaudētais raunds ar Lembergu grinbergu lietā. Bet citiem arī uz kaušanos prāts, un tas viņus var apvienot - reformas taču viņi nekādas veikt nevarēs. Katram domājošam cilvēks ir skaidrs, ka pie esošās demogrāfijas, izglītības, veselības un pašvaldību reformas ir viena reforma pēc būtības. Katra no tām atsevišķi ir naudas izšķiešana. Kučinskis katram reformatoram deva iespēju izvērsties atsevišķi, bet tas jau ne pie kā nenoveda. Šie mēģinās darīt to pašu. Un kad kāds viņiem atgādinās 3x500 eiro solījumu, ministriju skaita samazināšanu utt., tad viņi teiks - jā, bet mēs nezinājām, ka valsts ir tik izzagta..., mēs nezinājām, ka te tik stipra piektā kolonna, mēs nezinājām, ka tik traki ar to ģeopolitiku, tūlīt Putins nāks un mūs te visus žmiegs... Tāpēc mums jāturas kopā pret ārējo un iekšējo ienaidnieku. Un viss.

Viss, vairs ne uz ko neceriet. Vienīgais, ko Kariņa valdība darīs, ir raganu medības. Un tauta aplaudēs. Pie mums neviens neanalizē partiju priekšvēlēšanu programmas kā Kanādā, Francijā, Šveicē u.tml. - nedod Dievs, ka tur sola kādu nodokli pacelt. Pie mums tā nav. Pie mums, ka tik kādu par ienaidnieku nosaukt un saplosīt - dusmās un naidā. Naids ir milzīgs. Un nesakiet, ka tas attiecas tikai uz politiku. Sabiedrībā arī naids ir milzīgs, turklāt visiem uz visiem. Tāpēc arī ievēlē visnaidīgākos.

- Pret Saskaņu sarkanās līnijas bija novilktas jau pirms vēlēšanām. Jums atrašanās opozīcijā nav ne pārsteigums, ne pazemojums. Citādi ir ar ZZS. Viņi ir pelnījuši būt opozīcijā?

- Viņi taču vieni no pirmajiem sāka vilkt sarkanās līnijas pret mums! Tagad viņi te runā par lielu netaisnību pret sevi - bet nevajag saputroties tajās līnijās! Tikko sāk aizrauties ar to vilkšanu, tā var savilkt par daudz un sapīties. Sarkanās līnijas nozīmē kādu nosaukt par spitālīgo un vispār nesarunāties. Nevis kaut ko nerunāt, bet vispār nerunāt. Šos spēles noteikumus pat Valsts prezidents ir akceptējis: viņu neinteresē Saskaņas viedoklis! Pēdējā sarunu tūrē viņu pat ZZS viedoklis vairs neinteresēja. Viņš akceptē to, ka parlamentārieši nerunā savā starpā! Parlamenta viens no uzdevumiem ir veikt sabiedrisko viedokļu auditu! VISAS sabiedrības viedokļu auditu! Ja izslēdza no tā Saskaņu, tagad - ZZS, tad nesatraucieties - būs vēl! Būs viena līnija pret otru, vēlāk var būt pret privātām personām.

Es joprojām ceru, ka ar laiku mēs sāksim ieklausīties viens otrā - un tad būs svētība mūsu darbiem.

- Jūsu oponenti teiks - ko jūs te par naidu, mīlestību un aicinājumiem uz sadarbību - Saskaņa ir pie varas Rīgas domē, un, skat, kāds jums neglīts korupcijas skandāls Rīgas satiksmē.

- Rīgas domes skandāli ir pierādījums, ka Rīga atrodas Latvijā. Kas notiek visā Latvijā, tas notiek arī Rīgā. Kāpēc jūs domājat, ka vienā vietā ir iespējams uztaisīt tādu godīguma oāzi? Rīga ir sašūta ar visas Latvijas, visu ministru interesēm. Es neaizstāvu nevienu. Lai tie, kuriem maksā lielas algas par korupcijas skandālu izmeklēšanu, lai izmeklē. Bet, ja izmeklētāji atradīs kādu skandālam piederīgo domē un faktus, tad tas obligāti skars visas valdības ministrijas, kas strādājuši tajā domes sasaukumā, par kuru ir skandāls.

- Jūs partijā izvērtējāt šo skandālu?

- Jā, protams.

- Runājāt, ka Ušakovam jāatkāpjas?

- Nē, to ne. Bet veltījām domes un valdes sēdi, iztaujājot viņu par notikušo. Mēs turamies pie principa: kas ir soģi? Mums neļauj šo procesu vērtēt nepolitiski, jo mūsu politiskā konkurenta Nacionālās apvienības kongresā tiek pieņemts lēmums par domes atlaišanu, ko tiesībsargi sāk nekavējoties pildīt. Varbūt tā ir sakritība, bet kā citādi uz to skatīties?

- Jūs šo procesu novirzāt no tiesiskām uz politiskām sliedēm.

- Es nevaru citādi uz to skatīties. Ko dara tiesībsargi, es nezinu. Es reaģēju tikai uz politiķu izteikumiem. Tā, kā tagad to pateicu.

- Jūs savulaik ilgstoši bijāt Andra Amerika līdzgaitnieks politikā. Kā vērtējat viņa atkāpšanos no vicemēra amata?

- Atturēšos vērtēt. Lai viņš pats par to runā.

- Ja jūs sakāt, ka nākamā būs «inkvizitoru valdība», cik ticami, ka Rīgas dome tiks atlaista?

- Es nezinu. Vasarā, pirms vēlēšanām, bija runas, ka vēl plašāks skandāls nekā ar Rīdzenes sarunām, būs skandāls par tā saucamajām Taureņu pirts sarunām, tur figurēja citāti, uzvārdi... Bija bauma, ka bijušie KNAB darbinieki tos ierakstus piedāvāja konkrētiem cilvēkiem labot. Visādi meļi zināja teikt, par kādu samaksu to varētu darīt u.tml. Man nepiedāvāja, es nezinu, jo nekad neesmu tajā pirtī bijis. Visi gaidīja, ka šo sarunu publikācija būs bumba, kas uzsprāgs pirms vēlēšanām. Bet nesprāga. Tagad, kad Jēkaba Straumes vadībā KNAB ir paņēmuši šo sarunu oriģinālu arhīvā vai atstāto kopiju, es nezinu, no šīm sarunām, uz kuru bāzes sākti divi kriminālprocesi: tā sauktais Trasta - Rimšēviča process un Rīgas satiksmes process. Man tagad ir jautājums: ja ir bijusi šo sarunu kopiju vai oriģinālu iznešana no KNAB, tad tas ir līdzīgi kā ar Rīdzenes sarunām - tās nedrīkstēja parādīties, bet parādījās kā publikācija žurnālā Ir. Gan jau Maizītis, Mežviets un Straume zina, kas tās sarunas iznesa. Manā skatījumā, ja kāds no SAB, KNAB vai Drošības policijas pateiks, ka ir cilvēki šobrīd politikā, kas tirgojas ar ietekmi, ņemot vērā savu iepriekšējo informāciju, tad jautājums, vai KNAB var turpināt strādāt pie šīm lietām, ja viņi neatklāj šos cilvēkus, kas turpina tirgoties ar ietekmi?

- Ja šī Taureņu pirts sarunu bumba nesprāga pirms vēlēšanām, tad jau nesprāgs vairs.

- Es gan tā nedomāju. Es domāju, ka, ja ir bijusi informācijas noplūde no KNAB, un tagad viņi uztaisījuši digitālu žogu un tas vairs nenotiek, bet ar iepriekš iegūtu informāciju notiek politiska šantāža un iedzīvošanās, tad KNAB mundiera gods prasa parādīt, ka visas pogas ir vietā. KNAB ir jāatklāj, kas ir šie informācijas noplūdinātāji un tirgotāji.

- Kādā veidā tas ietekmē nākamo valdību?

- Te ir jautājums, kāpēc divi bijušie KNAB operatīvie darbinieki [Juta Strīķe un Juris Jurašs], kāpēc viņi savulaik nedarīja to [ar Taureņu pirts sarunām], ko darīja tagad Jēkabs Straume? Tam bija savi iemesli acīmredzot. Ja viņiem kaut kas paņemts no KNAB, kāda operatīvā informācija par citu partiju politiķiem vai sponsoriem, tas taču ir nāvējošs ierocis viņu rokās - viņi var vadīt valdības veidošanu un darbu, pat bez jebkādiem amatiem, jo var pagriezt situāciju par sliktu jebkurai politiskajai partijai un politiķim. Ja šīs patiesības nāks gaismā, tas satricinās šo inkvizitoru valdību. Viņiem gan milzīgi jāturas kopā, bet kā viņi turēsies, jo mīlestības jau tur savā starpā nav, iekšējais naids ir arī milzīgs... Es pat nezinu, vai laimīgāki būs Jaunā Vienotība, kas tagad valdību vadīs, vai ZZS, kas ir no šā procesa nost.

- Kādas aizkulišu ietekmes jūs redzat Kariņa valdības veidošanā?

- Domāju, ka divu polittehnologu cīņā par nākamās valdības veidošanu starp Edgaru Jaunupu un Arti Kamparu uzvarētājs ir Kampars. Artis ir tas, kurš šo procesu virzīja. Sākumposmā Attīstībai/Par! bija diža amatu dalītāja, daži pat smīkņāja par viņu pārliecību, ka visi runā tikai ar viņiem un savā starpā vispār ne. Iespējams, ka tagad viņi ir sapratuši, ka tā gluži nav... Tagad Attīstībai/Par! hegemons ir noplacis, tagad hegemons ir Vienotība. Gan Attīstībai/Par!, gan nacionāļi, gan bordānieši, gan gobzemieši nodemonstrēja visu savu politisko kuslumu, kas no viņiem tika sagaidīts. Tagad ir iespējami tikai divi varianti - vai nu liels skandāls, kas visu šo sabrucina, un tad nāk kāds no malas un izveido valdību, citādi būs ārkārtas vēlēšanas, vai arī - vienkārši ārkārtas vēlēšanas. Otra veida scenārijs var būt, ka viņi savu negausību un alkatību sāk demonstrēt viens otram, un tad Vienotība ar Attīstībai/Par! saiet atpakaļ vecajās robežās, iespējams, pat ar JKP. Tas ir iespējams - šāda politiskā monstra izveide. Es pat domāju, ka viņi tā uzmanīgi runā par to. Katrā ziņā - Kampars ir ļoti spēcīgs stratēģis, un, ja viņš redzēs, ka piecu partiju kolhozs ir uz dzīvošanu, tad nāksies konsolidēt partijas, kas ir tajā. KPV LV ir divu solistu partija - Kaimiņš ar nosvērto Zakatistovu. Es neko par viņiem nezinu, bet lielas kļūdas viņi nedara. Principā divu solistu partija var funkcionēt. Nacionāļi pagaidām ir piezemēti, gaida [bijušā maksātnespējas administratora Māra] Sprūda tiesu un cer, ka viņš būs kluss un mierīgs. Visi kopumā viņi lielīsies, ka nav laiduši krievus pie varas, un inkvizitori vērsīsies pret nacionālo buržuāziju, kura pagaidām apjukumā skatās uz politikā notiekošo kā uz cirku. Tie vēl nesajēdz, kā viņi tiks ekonomikā pabīdīti - kā jaunie dusmīgie pabīdīs vecos āpšus.

- Kā Valsts prezidenta vēlēšanas ietekmēs politisko procesu?

- Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izdarījis vairākas kļūdas un turpina tās darīt. Es vairs negaidu no viņa nekādus pozitīvus pārsteigumus.

- Vējonis ir sista kārts?

- Viņš tā uzvedas. Kā cilvēks, kas necer un nedomā par savu atkārtotu ievēlēšanu. Viņš neizdara lietas, kas neko nemaksā, bet kas ir žesti, kuri ir jāizdara - piemēram, Lāčplēša dienā nevajadzēja braukt uz Franciju, Dziesmusvētkos nevajag apsveikt Ziemassvētkos, ja Saskaņai ir lielākais balsu skaits parlamentā, nu iedot pamēģināt izveidot valdību... Lai tak pamēģina - dabūtu tikai savas 23 balsis, bet - Valsts prezidents nebūtu piedalījies sarkano līniju vilkšanā. Kā Vējonis var cerēt uz Saskaņas balsīm, ja viņš pat uz sarunām neaicina? Labi, mēs nepiedalāmies valdības veidošanā, bet varbūt man ir kāda ideja, ko ieteikt?! Ja Valsts prezidentu neinteresē mans viedoklis, kāpēc man būtu jāinteresējas par viņa viedokli? Kad viņš bija deputāts, ministrs, cilvēks bez svītas, bija adekvāts politiķis, tagad kaut ko pinas... Šī valdība būs uz viņa sirdsapziņas, bet šī koalīcija jau tādu kā viņš neievēlēs. Šī valdība ievēlēs kārtējo inkvizīcijas elementu. Inkvizīcija - tā jau nav tikai raganu dedzināšana. Inkvizīcija ir citādi domājošo iznīcināšana. Tiem, jaunajiem, kas tagad nonāk pie varas, viņiem ir savs, pareizais, viedoklis pret citiem, nepareizajiem. Viņu nostāja ir vienkārša: man tavs viedoklis nav svarīgs, jo tu esi nepareizajā partijā; tev nevar būt nekas, uz ko es neskatīšos ar aizdomām.

- Egila Levita kandidatūra ik pa brīdim izskan šobrīd kā iespējamā Valsts prezidenta amatam.

- Domāju, viņam nav nekādu problēmu tikt ievēlētam. Tāpat kā Valdim Dombrovskim nav problēmu atkal kļūt par eirokomisāru, jo tā taču ir tikai premjera izšķiršanās.

- Saskaņai būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts?

- Dzīvosim, redzēsim. Kāpēc lai nebūtu? Visticamāk, būs, kaut vai tāpēc, lai mūsu frakcijas balsis uzreiz neieskaitītu kādās svešās spēlēs. Mani pat ne tik daudz interesē Valsts prezidents, cik tas, kā Saskaņas frakcijas deputāti izturēs spiedienu šā balsojuma sakarā. Tagad, kad ir atklātais balsojums, ir gan vieglāk kontrolēt situāciju - jo Saskaņa pieņems lēmumu par savu obligāto balsojumu, un, ja kāds nebalsos, - no frakcijas laukā. Iepriekš šādas iespējas nebija - tad aizklāto balsojumu nebija iespējams kontrolēt. Tagad deputātu brīvība, rīkoties balsojumā, kā paši grib, ir ierobežota.