Par jauno budžetu, par naidu un draudzību starp partijām jaunās valdības veidošanā un citām aktuālām iekšpolitikas lietām Neatkarīgās intervija ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijas vadītāju Mārtiņu Bondaru (Attīstībai/Par!).
- Kas notiks ar budžetu?
- Budžets tiks pieņemts, kad būs valdība un valdības deklarācija. Budžets jau nav nekas cits, kā tikai valdības deklarācijas atspoguļojums skaitļos. Kad būs valdība, Saeimas komisija varēs reaģēt un spriest, vai budžeta projekts atbilst valdības deklarācijai un vai atbilst valsts starptautiskajām saistībām.
- Ko Latvijas tautai nozīmē Saeimas pieņemtais «pagaidu budžets»?
- Pēc būtības tas nav pagaidu budžets, bet budžets, kas turpina iepriekšējo budžetu, lai skolotāji, pensionāri, policisti, mediķi un citi valsts darbā strādājošie var saņemt savu atalgojumu vai pabalstus - lai neiznāk tā, ka valsts pakalpojumi piepeši netiek sniegti. Ir citas valstis, kur tā notiek, bet Latvijā tā nenotiks. Tam ir noregulējums, kas ļauj valstij strādāt apstākļos, kad valsts budžets nav pieņemts.
- Cilvēki cerēja, ka janvārī saņems vairāk. Piemēram, ārsti.
- Tas ir iepriekšējās valdības «sveiciens» medicīnas darbiniekiem. Iepriekšējā valdība solīja, ka ar janvāri varēs saņemt vairāk.
- Nesaņems vairāk?
- Ņemot vērā to, ka pagaidu noregulējums neļauj mainīt budžetu, bet ļauj nodrošināt iepriekšējā gada darbību - jā, nesaņems vairāk. Tas būs iepriekšējās darbības robežās. Skolotājiem, kam septembrī tika indeksētas algas, janvārī būs tādas pašas algas kā decembrī.
- Vai janvārī tiks tērēta viena divpadsmitā daļa no šā gada budžeta, vai arī vairāk?
- Būs vairāk nekā viena divpadsmitā. Bet nebūs vairāk kā vidēja termiņa budžeta tēriņu. Vidēja termiņa budžets ir tāds, kurā iezīmēts, kā valsts tērēs naudu turpmākajos trijos gados.
- Tad kas ko saņems?
- Pagaidu noregulējums ir tāds, ka skolotāji saņems janvārī tikpat, cik decembrī. Pie vecā likuma un regulējuma varēja sanākt tā, ka viņi janvārī saņemtu mazāk nekā šogad. To nedrīkstēja pieļaut. Tāpat, lai pensijas nesamazinātos janvārī. Arī lai Valsts prezidents varētu saņemt algu janvārī.
- Bet ārsti?
- Ārsti lielāku atalgojumu janvārī saņems, bet problēma ir tāda, ka iepriekšējā valdība bija medicīnas darbiniekiem apsolījusi kaut kādu vienu lietu, taču šis apsolījums netiek pildīts.
- Un kāpēc tad jaunā Saeima neiet vecajai valdībai palīgā - nepalīdz izpildīt tās solījumus ārstiem?
- Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nedala naudu - to dara valdība.
- Un valdība ir tādi nelieši, ka negrib dot lielākas algas dakteriem?
- Valdība nodarbojas ar to, ka pārdala naudu, kas ienāk valstij nodokļu veidā. Es un mana partija pagaidām neesam valdībā. Pašlaik vēl strādā vecā valdība.
- Kaut kad pienāks laiks, kad Saeima un valdība sāks strādāt normālā ritmā. Kādas jums kā Saeimas Budžeta komisijas vadītājam būs prioritātes darbos?
- Viena no prioritātēm nākamajos mēnešos būs budžeta pieņemšana. Tas būs jautājums, kas manai komisijai paņems visvairāk laika. Otra prioritāte būs saistīta ar jautājumiem, kas skar finanšu sektoru - ar komercbanku uzraudzību, nepieciešamās likumu izmaiņas. Latvija nav izdarījusi visu, lai būtu pilntiesīga spēlētāja pasaules finanšu tirgos. Tā rezultātā Latvija var saņemt sodu - ja nedarīs visu, lai šo jomu sakārtotu.
- Par ko draud sods?
- Par to, ka finanšu sektora uzraudzība nav bijusi pietiekama un tāda, kā to sagaida starptautiskais finanšu tirgus. Latvija ir atļāvusi caur sevi ieplūdināt starptautiskajā finanšu sektorā finanses, kas ir naudas atmazgāšanas, noziedzības nauda vai nauda, kas nāk no tādiem avotiem, kas iekļauti sankciju sarakstos.
- Bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola taču ir visu visvisādi darījusi, lai izpildītu starptautisko un ASV finanšu institūciju norādes. Pakļāvusies un padevusies. Ko tad vēl vajag?
- Es pagājušajā nedēļā biju vizītē Vašingtonā un sapratu, ka iepriekšējo varnešu darbība ir bijusi diezgan graujoša - Latvija ir saņēmusi nopietnu brīdinājumu, ka var nokļūt tādā sarakstā, kas var apgrūtināt Latvijas cilvēkiem un uzņēmumiem darbību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Piemēram, var gadīties tā, ka Latvijas komercbanku izdotās kredītkartes var neņemt pretī. Vai arī, ka nevarēs veikt maksājumus. Tāda situācija var izveidoties, ja šiem jautājumiem netiks pievērsta uzmanība. Tāpēc parlamenta dienaskārtībā būs jautājumi par banku uzraudzību. Un valdībai būs jāveic attiecīgas darbības, lai toksiskus spēlētājus izņemtu no finanšu sektora ārā.
- Bet tai pašai Danai Reizniecei-Ozolai daudzi bruka virsū, ka viņa nav darījusi visu, lai aizsargātu Latvijas komercbankas pret starptautiskajiem uzraugiem. Tikmēr no jūsu teiktā izriet gluži pretējais - ka Finanšu ministrija par maz pildījusi starptautisko finanšu uzraugu norādījumus.
- Ja starptautiskā tirgus uzraugi norāda uz Latviju kā uz vietu, kur pastāv riski par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, tad kaut kas nav kārtībā. Tad tas nav raksturojams kā «čempionu stāsts».
- Ko jūs, Bondara kungs, darīsiet, lai glābtu valsti?
- Manis vadītā Saeimas komisija savas kompetences robežās darīs visu, lai riski tiktu novērsti. Vēl es varu un to darīšu - uzdošu tādus jautājumus un virzīšu tādu dienaskārtību, lai starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas centieni sakārtot savu komercbanku uzraudzības sektoru tiktu uztverti kā nopietni un atbildīgi.
- Ir vēl tāda lieta, ka pastāv it kā ļoti daudz komercbanku. Taču tajā pašā laikā manāms arī tāds kā komercbanku kartelis - bankas atļaujas slaukt naudu tādā veidā, kā citās valstīs neatļautos, nepietiekami skaidro savus jauninājumus. Vai piekrītat tēzei, ka komercbanku sektorā ir par maz konkurences?
- Banku skaits ir liels. Tajā pašā laikā zeļ un plaukst nebanku kreditēšanas sektors. Tas nozīmē, ka komercbankas nenodrošina kreditēšanas sektoru. Ir daudz cilvēku, kam ir finanšu problēmas un kas nevar kreditēties bankās; ir daudz cilvēku, kam ienākumu mazums neļauj dabūt kredītu bankā. Vai arī, kam ienākumu legalitāte neļauj dabūt kredītu. Tāpēc nebanku kreditoru skaits pieaug, jo viņiem ir spējas absorbēt riskantos klientus. Sauksim to tā.
- Te nonākam pie jautājuma, ko ir kultivējuši jūsu politiskie konkurenti, īpaši KPV LV, ka Attīstībai/Par! sponsori ir nebanku kreditētāji, kas dancinās jūsu partiju un nepieļaus pieņemt likumus, kas ierobežotu nebanku kreditētājus. Vai tā ir? Vai Mārtiņš Bondars gribēs, varēs darīt ko tādu, kas nepatiks nebanku kreditētājiem?
- Es neesmu redzējis šos sponsorus, nepazīstu viņus, neesmu ar viņiem ticies, neesmu viņus sastapis kādā no Attīstībai/Par! pasākumiem. Tāpēc man ir grūti komentēt šādus apgalvojumus. Tiem nav pamata.
- Vēl Attīstībai/Par! inkriminē ciešas saites ar azartspēļu biznesu, ar būvniekiem.
- Arī tos neesmu saticis. Tā bēda ir tāda - ja nevar politiskajā cīņā runāt par saturu, tad izdomā visādus šādus pekstiņus. Parlamentā ir ļoti daudz jaunu kolēģu, kuru pieredzes trūkums ir acīm redzams. Tas ir jūtams. Mūsu apvienībā Attīstībai/Par! ir gan cilvēki, kas ir ļoti jauni, gan tādi, kam ir pieredze. Citās frakcijās ir tā, ka jaunajiem cilvēkiem pietrūkst pieredzējušu padomdevēju.
Galvenā nelaime ir tāda, ka jaunie politiķi neatšķir priekšvēlēšanu laiku no pēcvēlēšanām. Pirms vēlēšanām politiķi konkurē; pēc vēlēšanām mēģina atrast sadarbības veidus. Tas nav nekas unikāls Latvijai - visās valstīs notiek līdzīgi. Arī citur pasaulē gadās tā, ka politiķi pēc vēlēšanām turpina uzvesties tikpat agresīvi kā pirms. Taču tam nav nekādas pozitīvas pievienotās vērtības priekš valsts kopumā. Tautas pārstāvjiem ir noteiktas funkcijas, kas jāpilda - vienalga, vai viņi ir pozīcijā vai opozīcijā. Vēlēšanas ir tikai sacensība, lai politiķi var tikt pie funkciju pildīšanas. Pēc vēlēšanām ir jābūt sarunai par saturu. Piemēram, par budžetu. Lai varētu mediķiem palielināt atalgojumu, ir jāpieņem budžets, bet, lai pieņemtu budžetu, ir vajadzīga jauna valdība. Lai izveidotu valdību, politiķiem ir nepieciešams sadarboties. Ja gribas turpināt priekšvēlēšanu gaisotni, tad ir ļoti grūti atrast sadarbības formas.
- Vai jūsu vadītā parlamenta komisija ir normāla, sakarīga?
- Jā. Pie jautājuma, ka vajag atbildīgi pāriet no 2018. gada uz 2019. gada budžetu, komisija ķērās ar nopietnību. Tas ir labi, un kolēģiem paldies par to.
- Kā Saeimas jaunā komisija attieksies pret vecās valdības reformām nodokļu jomā?
- Tur tiešām ir jautājumi, kas nav atrisināti. Piemēram, ar nevalstisko sektoru un sportu. Uzņēmumu ienākumu nodoklis, kas saistīts ar reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, rada problēmas. Tas nestimulē uzņēmumus atbalstīt sportu, nevalstiskais sektors un sports cietīs būtiskus zaudējumus jeb ieņēmumu samazinājumus.
- Tātad jums kā bijušajam sportistam - basketbolistam - tas īpaši sāp?
- Tas nav tikai par mani, tas skar ļoti daudzus cilvēkus. Par šīm lietām runāsim un strādāsim. Pašlaik notiek tāds kā «kalibrācijas» process - pieņemtās likumu normas tiek samērotas ar reāliem procesiem un problēmām, cenšoties tās atrisināt. Ir daudz jautājumu par to, kā jaunā valdība skatīsies uz iepriekš sastrādāto nodokļu jomā - ko valdība skatīsies un ko neskatīsies, ko atstās nemainītu. Pašlaik vēl nezinām, kāda būs jaunā koalīcija, kas premjers, kas ministri, kāds būs jaunā finanšu ministra redzējums par to, kā nodrošināt valsts funkciju izpildi.
- Redzam to, ka ar valdības sastādīšanu neiet nekādā jēgā… Te jūsu vadītā parlamenta komisija iegūst aizvien lielāku varu. Tad jau jūs tagad esat kļuvis varens?
- Ir slikts tas budžets, ko sastāda Budžeta komisija. Tas būtu jādara valdībai.
- Kad būs? Kas būs? Aldis Gobzems, kā redzam, nebūs.
- Būs laikam tā, ka - kas dzims, to kristīs. Bet sava loma ir Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kuram ir jāsaprot, ka ir ļoti sadrumstalots parlaments. Iepriekšējā valdībā pati mazākā valdības partija bija ar 16 mandātiem. Tagad izskatās, ka pati lielākā būs ar 16 mandātiem. Ļoti vienādi ir sadalīti mandāti starp partijām. Te prezidenta loma ir ļoti būtiska, lai Latvija pēc iespējas ātrāk iegūtu darbotiesspējīgu valdību.
- Vai pirmo divu - Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) un Alda Gobzema (KPV LV) - nosaukšana bija Vējoņa kļūda?
- Ja prezidents būtu rīkojies loģiski, tad pārējie saprastu prezidenta loģiku.
- Viņš jau tā kā rīkojās loģiski. Vismaz ar Bordānu. Jaunā konservatīvā partija ir viena no divām lielāko mandātu skaitu dabūjušajām partijām starp tā sauktajām latviskajām partijām. Kamdēļ lai Bordāns nebūtu kandidāts?
- Būtu vajadzīgs skaidrojums, kāpēc Valsts prezidents aicināja viņu. Ko viņš grib sagaidīt no viņa vai viņas?
Valsts prezidentam jāuzņemas daudz lielāka atbildība un iniciatīva, citādi būs grūti izveidot valdību. Valsts prezidents varētu uzņemties skaidrošanas darbu politiķiem, ka vairs nav priekšvēlēšanu laiks, bet vēlēšanas ir jau garām - ka tagad jārīkojas atbildīgi. Prezidents varētu izskaidrot cilvēkiem, kas to nesaprot. Tikai tādā veidā var izveidot valdību, ka tiek meklēts, kas ir kopīgs, ne atšķirīgs.
- Vajadzētu būt tā - jo vairāk paiet laika kopš vēlēšanām, jo reālistiskāk politiķi saprot to paši, ka tagad vairs nav priekšvēlēšanu kampaņa…
- Es saprotu kolēģus, ka viņiem gribas ātri lauzt un visu ko demontēt, taču tas nav ātri iespējams. Kam gan negribas pārtraukt obligātās iepirkuma komponentes ietekmi, kuras dēļ visiem jāmaksā vairāk par elektrību?
- Visiem gribas. Izņemot uzņēmējus, kas uz šā rēķina pelna.
- Bet tad tas jautājums ir tāds, ka uzņēmēji vērsīsies pret valsti, vinnēs un piedzīs no valsts milzīgas summas. Vajag to risināt pēc iespējas korekti, lai valsts necieš zaudējumus.
Nav neviena, kas iestātos pret lielāku finansējumu veselības nozarei. Tad nāksim kopā un risināsim šo jautājumu.
- Vai atbalstāt jauno partiju ideju, ka lielo ostu pārvaldes vajag pārņemt valstij - nacionalizēt, pārvērst par uzņēmumiem, privatizēt un pārdot krieviem?
- Es uzskatu, ka ostu pārvaldībai jānotiek tā, ka valsts var nodrošināt privātiem spēlētājiem pēc iespējas labākus noteikumus, lai Latvija var piesaistīt pēc iespējas vairāk kravu un lai valsts var gūt pēc iespējas lielākus ienākumus.
- Bet tad pašvaldību izstumšana no ostu pārvaldīšanas būs tas risinājums?
- Es nedomāju, ka pašvaldību izstumšana būs risinājums, kur valsts varētu gūt labumu.
- Ir tāda jautra tēma, kur jūsu politiskie draugi ir iecerējuši visu darīt viegli un ar baudu, - administratīvi teritoriālā reforma. Vai atbalstāt jaunās ieceres? Vai nebūs tā, ka šīs reformas gaitā tiks mainīti spēles noteikumi, lai lielajā Pierīgā vai Lielrīgā pievienotu vēlētājiem tādus vēlētājus, kas nebalsos par Saskaņu, un tādā veidā tā sauktās latviskās partijas varētu gūt virsroku? Proti, ja nevar vinnēt pie pastāvošiem spēles noteikumiem, tad jāmaina noteikumi? Izmainīsies vēlētāju etniskais profils, un, skaties, Rīgas pašvaldībā būs citi spēki - mērs Bondars vai kas.
- Man kā cilvēkam, kas pats ir aktīvi piedalījies vēlēšanās, nav nepieciešams izmainīt noteikumus, lai vinnētu. Es esmu par to, ka jācīnās godīgi, un Nilu Ušakovu nākotnē ir iespējams uzvarēt pie pastāvošajiem spēles noteikumiem.
- Ir dzirdēts, ka Mārtiņam Bondaram sakarā ar to, ka viņš bijis bankrotējušās Latvijas Krājbankas vadītājs, tagad no lielās algas Saeimā atvelk visu naudu, atstājot vien minimālos 430 eiro. Vai taisnība? Kā ar to iztiekat?
- Tas ir taisnība. Ja man nebūtu ģimenes, būtu visai sarežģīti. Ir viena lieta, ka bankas likvidatori uzskata, ka tādā veidā varēs dabūt atpakaļ pēc iespējas vairāk naudas. Un ir tīri profesionāla lieta - ko es esmu savulaik pirms desmit gadiem izdarījis nepareizi? Man nav par ko kaunēties. Abus kredītus, ko man pārmet likvidators, ir pārvaldījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, atzinusi par labiem esam. Atlika man iesaistīties politikā, kā uzreiz likvidatori sāka vērsties pret mani.
- Tad tā ir sazvērestība? Likvidatori vēršas pret Bondaru par to, ka viņš nodarbojas ar politiku?
- To nekomentēšu. Šis jautājums ir procesā. Cīnīšos augstākās tiesu instancēs, lai savu taisnību pierādītu. Es aizgāju no bankas divus gadus pirms tam, kad tur sākās problēmas. Es pat Latvijā nebiju - tolaik biju Amerikā.
- Ir riebīga sajūta, ka pastāv naids. Pastāv septiņi naidi - cik partiju, tik naidu. Vai Bondars kaut kā var piestrādāt, lai naidus mazinātu?
- Manuprāt, ir vairāk jārunā par saturu, par nopietnām lietām. Piemēram, par nodokļiem - vai tiem jābūt plakaniem vai progresīviem. Tas būs profesionāls strīds. Kad politiķi sāk aizskart oponentus kā cilvēkus, tas nekam neder. Es diskutēju par lietu, bet ne pret cilvēku.
- Bet «gāzt Nilu» pirms pašvaldību vēlēšanām bija jūsu sauklis…
- Es nevērsos pret Nilu Ušakovu kā cilvēku, bet kritizēju viņu par viņa, manuprāt, nepareizajiem lēmumiem. Es joprojām uzskatu, ka Rīgā ir nepieciešama varas maiņa, lai pārvaldība būtu Rīgā labāka.
