Krišjānis Kariņš: Valdībai šobrīd nav īsta komandas kapteiņa
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) ir partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) valdes priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts. Kāds ir JV piedāvājums 13. Saeimas vēlēšanās un kā viņš vērtē savas izredzes vadīt valdību – saruna ar Krišjāni Kariņu.

- Partiju debatēs netapa skaidrs - kas ir Jaunā Vienotība un ar ko tā atšķiras no parastās Vienotības.

- Atšķirība ir būtiska. Jaunā Vienotība ir sešu partiju apvienība, un es esmu šīs apvienības vadītājs. Vienotība jau labu laiku pirms vēlēšanām saprata, ka viens nav karotājs, un nolēma stiprināt saikni ar Latvijas reģioniem, apvienojoties ar reģionālajām partijām.

- Jaunu seju piedāvājums gan sarakstā nav tik izteikts.

- Iespējams, tā šķiet, jo jaunpienācēji politikā nav tik atpazīstami. Bet visos vēlēšanu apgabalos kandidē cilvēki, kuri ir gan gados jauni, gan jaunpienācēji politikā. Visizteiktāk tas Jaunās Vienotības sarakstā ir vērojams Latgalē, kur pēc būtības deputātu kandidātu sarakstu veidoja Latgales partijas biedri ar Aldi Adamoviču priekšgalā.

Jauna ir ne tikai JV programma, bet arī vērtību deklarācija, kas ir idejiskais pamats šai apvienībai. Taču sarakstā ir gan ļoti pieredzējuši politiķi, kas dod pārliecību par šīs vērtību deklarācijas realizāciju, gan arī politikā vēl mazāk zināmi, tomēr ļoti perspektīvi kadri. Piemēram, Rīgas sarakstā Nr.1 ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vidzemē - Inese Lībiņa-Egnere, kura ir arī mūsu tieslietu ministra amata kandidāte, ļoti perspektīva jaunā līdere, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars - vides un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts.

- Arvils Ašeradens televīzijā izteicās, ka nekandidējat tāpēc, ka esat ziņotājs par vairākiem projektiem EP. Kaut kā tas nedaudz vāji izklausījās. Varbūt ir tā, ka īsti neticat par šī projekta izdošanos?

- Nē, nē, ir gluži citādi. Es patiešām neraujos uz Saeimas deputāta krēslu. Es esmu gatavs vadīt valdību. Jau kopš 2002. gada es esmu politikā - gan kā ministrs, gan Eiropas Parlamenta deputāts. Esmu pieradis strādāt sarežģītos politiskos apstākļos, kur jāatrod kompromisi, vienošanās starp politiķiem, kuriem bieži ir pretēji uzskati. Nākamā Saeima prognozējami būs saskaldītāka nekā šī Saeima, iespējams, tajā būs partijas un politiķi ar radikāli atšķirīgiem uzskatiem un pieejām, būs cilvēki, kuri viens otram pat roku nesniedz. Es uzskatu, ka esmu spējīgs savest kopā dažādu uzskatu cilvēkus un panākt to, ka viņi strādā kopēju mērķu labā. Es domāju, ka esmu apguvis šādas prasmes vairāku gadu laikā, un tas ir veids, kā es redzu savu darbību pēc Saeimas vēlēšanām.

- Jūs teicāt, ka varēsiet savest kopā pie valdības veidošanas galda pat pretēju uzskatu politiķus. Taču Vienotības vadītājs Arvils Ašeradens jau ir novilcis «sarkanās līnijas» attiecībā uz sadarbību ar Saskaņu un TV debatēs arī izteicās, ka sarkanās līnijas attieksies arī uz populistiskām partijām, gan neprecizējot, kurām. Kā tas izpilda jūsu solījumu par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem?

- Ir viens politiskais spēks, ar kuru es valdību neveidotu - tā ir Saskaņa. Esot pie varas gan Rīgā, gan Rēzeknē, viņu valdīšana asociējas ar korupciju, bet nacionālā politikas līmenī viņi atkal un atkal atbalsta Kremļa politiku. Man ir žēl, ka Latvijā joprojām pastāv partiju etniskais dalījums - tā dēvētajās latviešu un krievu partijās, un žēl, ka ļoti daudzi krievvalodīgie vēlētāji ir gatavi atbalstīt Saskaņu. Jāsaprot, ka nesadarbošanās ar Saskaņu jau nav tāpēc, ka viņu vēlētāji ir etniskie krievi, bet gan tāpēc, ka viņu politiķi atbalsta Kremļa politiku, kas ir visai Eiropai un pasaulei naidīga.

Ar visiem pārējiem politiskajiem spēkiem es būtu gatavs runāt, vienojoties par mērķiem. Bet, protams, var vienoties tikai ar tiem, kas to grib. Ja būs partijas, kas tikai klaigās, ka viss ir slikti, tad vienoties ar tādām būs ļoti grūti. Bet es būšu gatavs rast kopsaucēju, balstoties uz konkrētiem darbiem.

- Premjeru debatēs Delfi jūs kā vēlamākos koalīcijas partnerus nenosaucāt ZZS, bet Attīstībai/Par. Kāpēc?

Jautājums bija par to, ar kurām partijām ir ideoloģiska un programmatiska radniecība. Nenoliedzami, labēji centriskais un liberālais politiskais spektrs ir saskaldīts tiktāl, ka programmās ir ļoti liela līdzība.

- Kas jūs neapmierina tagadējās - ZZS, Nacionālās apvienības un Vienotības - koalīcijas sadarbībā?

- Šai koalīcijai ir viens liels trūkums - skaidras un saprotamas vadības neesamība. Nav īsti skaidrs, uz ko Māra Kučinska valdība iet vai neiet. To, ka tai ir daudz labu darbu, nevar noliegt, kaut vai izglītības jomā - piemēram, pāreja uz izglītību valsts valodā un izglītības satura reforma. Taču, manuprāt, pietrūkst galvenā uzstādījuma no valdības vadītāja puses - kāpēc šīs reformas tiek veiktas: vienkārši, tāpat? Man ir radies iespaids, ka atsevišķas ministrijas strādā, kurš veiksmīgāk, kurš mazāk veiksmīgi, bet valdības vadītāju nejūt kā komandas kapteini, kurš motivē konkrētu reformu veikšanai. Piemēram, izglītības satura reformā premjers sākotnēji neatbalstīja ministru [Kārli Šadurski], tikai vēlāk piekāpās, kad parādījās arī sabiedrības protesti, kur gan vecāki, gan citu NVO pārstāvji norādīja, ka tā taču ir mūsu bērnu nākotne, kā labā tas tiek darīts.

Līdzīgi uzņēmējdarbībā vai sportā - visu nosaka vadītājs vai komandas kapteinis - var uzlikt tos pašus spēlētājus uz laukuma, bet ar vienu kā galveno viņi nospēlē, bet ar citu - nē.

- Vai JV varētu izveidoties kā jauna partija, saplūstot apvienības partijām? Līdzīgi kā tas savulaik notika, kad apvienojās Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai?

- Tā būtu loģiska evolūcija, taču tā nebūtu plānota. Politika ir dinamiska. Bet JV bāze ir vērtību deklarācija, pie kuras esmu ļoti daudz strādājis un pārliecinājis pat ļoti skeptiskus partijas biedrus par tās nepieciešamību. Galvenais mans arguments bija tāds, ka politikā ir ļoti viegli sastrīdēties, ja nav skaidras pamatvērtības - kā mēs redzam savas valsts nākotni. Mēs panācām vērtību deklarāciju, uz kuras pamata tapa programma. Manuprāt, programmai nav jābūt sarežģītai - tai jārunā par to, kas valstij ir jāpanāk. Galvenais, kas jāpanāk šobrīd - lai algas strādājošajiem būtu lielākas. Ko valdība var darīt, lai palielinātu algas? Ne jau pieņemt dekrētu, ka minimālā alga jāceļ uz 850 eiro! Tieši vienu mēnesi darba ņēmēji būtu sajūsmā, bet pēc mēneša nāktos rēķināties ar ¼ daļas uzņēmumu bankrotiem, jo šādiem lēmumiem nav seguma. Labas valdības uzdevums ir radīt teicamus apstākļus uzņēmējdarbības iniciatīvai un attīstībai. Esam identificējuši piecas lietas, kas jādara nākamajai valdībai - pirmkārt, izglītības sistēmā jāīsteno pieņemtās reformas, otrkārt - jāreformē veselības aprūpes sistēma. Nav sociāli taisnīgi tas, ka tie cilvēki, kas dzīvo Rīgā un kuriem ir nauda, saņem labāku veselības aprūpi nekā trūcīgāki cilvēki no reģioniem. Manuprāt, ir jāmaina veselības aprūpes finansēšanas modelis.

- Atkal? Reforma taču notiek?

- Es paskaidrošu, ko es domāju ar veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņu. Šobrīd veselības aprūpe tiek finansēta kā maiznīca, kur maizniekam dod naudu, lai viņš saražo noteiktu skaitu kukuļu, neatkarīgi no tā, vai cilvēki tos pirks vai nepirks. Veselības aprūpes iestādei finansējums ir jāizsniedz pakalpojuma sniegšanas brīdī, nevis pēc plāna vai pierakstīto pacientu skaita. Ārsts būtu ieinteresēts ārstēt pacientu, kurš pie viņa ir atnācis, nevis saņemt naudu par pacientu skaitu un priecāties par to, ka viņi pie viņa vispār nenāk, lai gan naudu viņš par noteiktu pacientu skaitu ir dabūjis. Turklāt pacients varētu izvēlēties privātu vai valsts iestādi, un tādā veidā, veidojot brīvu konkurenci starp ārstniecības iestādēm, pazeminātos pakalpojuma izmaksas.

Tas modelis saucas obligātā veselības apdrošināšana. Lēnām jau finansēšanas modeļa maiņa notiek. Bet jāmaina pieeja - tai ir jābūt vērstai uz to, lai cilvēki kļūtu veselāki, nevis uz to, ka sistēmā apgrozās līdzekļi bez skaidra rezultāta. Turklāt - Latvijā ir katastrofāli zems ārstu atalgojums - tas ir jāpalielina.

- Tagad jūs kritizējat tieši to, ko ZZS pasniedz kā lielu sasniegumu - veselības aprūpes budžetu miljarda eiro apjomā un to, ka ārstu algas ir cēlušās...

- Es jau nesaku, ka tas ir slikti. Ielikt naudu sistēmā ir būtiski jebkurā gadījumā, bet tas ir vieglākais, ko darīt. Bet tagad ir jāatbild uz nākamo jautājumu - kā efektīvāk izmantot to naudu, kas ir ielikta sistēmā.

- Kādi vēl, jūsuprāt, ir valdības prioritārie darbi?

- Mums ir jāveido Latvija tāda, kurā katrs redz savu nākotni, ka šeit ir iespēja. Tāpēc bez jau minētājām jomām - izglītība, veselība - uzskatām, ka prioritāri valstī ir jāatjauno arī taisnīgums jeb, citiem vārdiem, tiesiskums. Mums ir jāstiprina gan iekšējā drošība, gan ārējā. ES un NATO - tas ir no svara, un mums ir jāturpina šis ceļš. Un, protams, ir jāturpina sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmēji teiktu, ka Latvijā ir droši investēt un attīstīt uzņēmumu.

- Jūs pieminējāt vērtību deklarāciju, kas esot svarīga - ar ko jūsu apvienības vērtības atšķiras no, piemēram, Attīstībai/Par uzstādījumiem?

- Es domāju, ka tās partijas kodolu vieno ļoti šauras biznesa intereses kopā ar izteikti liberāliem indivīdiem. Tā ir apvienība, kuras biedrus vieno aprēķina laulība, jo neredzu nekādus kopsaucējus. Neticu, ka šī savienība būs ilgtspējīga.

Ja jūs pavērtētu, tad redzētu, ka JV programma ir gan sociālliberāla, arī zaļajām vides idejām draudzīga. Es teiktu, tā ir ļoti pragmatiska, atbilstoši mūsu cilvēku raksturam un idejām, jo JV veido pragmatiski cilvēki.

- Edgars Jaunups taču arī ir pragmatisks cilvēks...

- Es nekomentēšu. Manuprāt, politikā diskusijai ir jābūt par darāmajiem darbiem, nevis par personībām un to īpašībām. Es esmu personiskus uzbraucienus piedzīvojis kopš brīža, kad iegāju politikā, bet es nepievēršu tiem uzmanību, jo tas ir neproduktīvs laika patēriņš. Man kā ievēlētam tautas pārstāvim ir svarīgi izdarīt visu to, ko esmu apsolījis.

- Viens no pārmetumiem, kas priekšvēlēšanu periodā saistās ar Vienotību, ir par OIK sistēmu un OIK maksājumu samazināšanu iedzīvotājiem, jo tieši jūsu ministri ir ilgstoši bijuši atbildīgi par šo sistēmu. Vai jūs pārliecina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena jaunais plāns, kā ir plānots to novērst, lai atbrīvotu un mazinātu iedzīvotājus un uzņēmumus no OIK sloga?

- OIK maksājumi nenoliedzami ir liela netaisnība. Netaisnība pret visiem elektrības patērētājiem. No tā ir jāatbrīvojas. Ir divi veidi, kā to izdarīt: radikālais un saprātīgais. Radikālajā veidā nav ko veidot darba grupas: jābeidz maksāt uzņēmumiem un viss. Tad ir gaidāma tiesvedība, kur atsevišķos gadījumos valsts uzvarēs, jo elektrības ražotāji, iespējams, nebija tiesīgi saņemt šo atbalstu, bet ļoti daudzos gadījumos valsts zaudētu, un tad mēs, kā nodokļu maksātāji, ne vairs kā elektrības patērētāji, dabūtu maksāt jebkurā gadījumā. Tiesvedības ceļš prasītu pārāk lielus resursus, arī finansiāli. 100% atbalstu Ašeradenu viņa piedāvājumā, kas parāda, kā trīs gadu laikā var atbrīvoties no šī maksājuma, izvairoties no tiesvedības. Nevis tāpēc, ka tas ir Ašeradena plāns, bet tāpēc, ka viņš, to veidojot, bija sasaucis darba grupā visas ieinteresētās puses, ekspertus, patērētājus un ražotājus un nonācis pie pārdomāta un ekspertu atbalstīta varianta. Slikti, ka no maksājuma var atbrīvoties tikai trīs gadu laikā, bet labi, ka ceturtajā gadā nebūs tiesvedības.

- Skatoties uz partiju reitingiem, ir ļoti maz ticams, ka jūsu apvienība pēc vēlēšanām varētu nonākt vadošajā pozīcijā valdības veidošanas sarunās un ka tieši jums varētu tikt uzticēta valdības veidošana.

- Es teiktu - ir pilnīgi otrādi. Atkārtošu savu vienīgo paredzējumu attiecībā uz nākamo Saeimu - tā būs politiski saskaldīta. Ir iespējamas divas koalīcijas - viena, kur Saskaņa ir kodolā, un otra - kur Saskaņa nav kodolā. Ja Saskaņa veidos valdību, tad ne es, ne JV šajā valdībā nebūs. Bet koalīcijā, kur mēs būsim, visticamāk, būs nevis viens vai divi, pat ne trīs, bet potenciāli vairāki partneri. Tai koalīcijai būs vajadzīgs cilvēks, kas ir spējīgs strādāt ar diezgan pretrunīgiem indivīdiem. Es varu veidot šādu koalīciju, es esmu gatavs to darīt, un es to pat gribu darīt. Man, tāpat kā jums, rūp valsts nākotne. Un iespējas ir tikai divas: vai nu Saskaņas valdība, vai arī vairāk sadrumstalota valdības koalīcija. Man nav personīgu domstarpību ne ar vienu politiķi, es varu ar viņiem sarunāties, neraugoties uz to, ka viņi ir kādreiz mani apvainojuši vai mēģinājuši kritizēt. Es neatbildu ar to pašu. Lai vēlētājs izlemj - vai grib atbalstīt mani kā premjera kandidātu un mūsu apvienību vai kādu citu. Bet es nesaredzu daudz cilvēku, kas varētu vadīt koalīciju tik pretrunīgos apstākļos, kur nav tikai mana partija un mani draugi. Eiropas Parlaments man šajā jomā ir devis lielisku pieredzi, jo tur nav pozīcija un opozīcija, tur katrā jautājumā ir jāspēj rast kompromisu starp visdažādākajām interesēm, mēģinot virzīt savu pārliecību.

- Runājot par nākamo koalīciju, nenoliedzami uz sarunu galda tiks likti ne tikai ministru amati, bet arī Valsts prezidenta amats. Kāds ir jūsu piedāvājums un redzējums šajā jautājumā?

- Mēs par šo jautājumu apvienībā neesam vēl lēmuši, taču esam diskutējuši par kritērijiem, kuriem kandidātam būtu jāatbilst. Tāpēc,, atbildot uz jautājumu, sākšu ar kritērijiem, kuriem jāatbilst Valsts prezidenta amata kandidātam, un tad arī minēšu cilvēku, kas, manuprāt, tiem atbilst.

Valsts prezidentam ir jāprot ne tikai pārstāvēt Latviju starptautiski un neizgāzties, bet arī runāt ar citu valstu līderiem kā līdzīgam ar līdzīgiem, veicinot un aizstāvot Latvijas vietu pasaulē atbilstoši mūsu ģeopolitiskajām interesēm. Tātad ir vajadzīgs cilvēks, kas spēj orientēties ne tikai Latvijas politikā, bet arī starptautiskā politikā. Ir viens cilvēks, kura vārds šajā saistībā bieži klejo pa preses slejām - Egils Levits, kurš atbilst visām šīm prasībām. Vai viņš būtu vienīgais, vai viņš būtu labākais kandidāts, to es šobrīd nevaru spriest. Taču, ja Egils Levits būtu kandidāts Valsts prezidenta amatam, es viņu personīgi atbalstītu.

Es teiktu, ka Latvijā nav nabadzība ar Valsts prezidenta kandidātiem - ir izaugusi vesela paaudze, kur ir kandidāti, kas atbilst augstāk minētajiem kritērijiem. Galvenais, par ko jāvienojas nākamajai Saeimai - ka tiek meklēti Egila Levita līmeņa cilvēki. Ja tādi kandidāti būtu divi vai trīs - tā būtu laba izvēle.

- Nākamgad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Jūs kandidēsiet?

- Es par to neesmu vēl domājis. Es strādāju EP, bet savu politisko enerģiju es šobrīd ieguldu tajā, kas notiek Latvijas valstī, kas notiek partijā un apvienībā. Es strādāju un plānoju, kā varētu vadīt nākamo valdību. Pusgads ir ilgs laiks politikā, lai varētu šobrīd atbildēt par EP vēlēšanām nākamgad.