Dombrovskis: Krievvalodīgajiem vecākiem nepatīk, kad bērni brauc prom no Latvijas uz neatgriešanos

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild partijas Saskaņa premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis.

- Kā jūs novērtētu pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā?

- Jebkuram domājošam cilvēkam ir jāsaprot, ka situācija ir ļoti nopietna. Tā nav tikai politiska retorika, ka viss ir tikai slikti. Mums reālistiski jāskatās uz to, kas notiek. Ir pagājuši nepilni 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas, bet mēs, kā bijām viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, tāda esam joprojām. Mēs viennozīmīgi atpaliekam no mūsu kaimiņiem - gan Igaunijas, gan Lietuvas, un mēs zaudējam savus cilvēkus. Katru stundu no Latvijas uz neatgriešanos aizbrauc divi jauni un darbspējīgi cilvēki. Katru stundu! Mēs pazaudējām katru trešo cilvēku ar augstāko izglītību un tā tālāk. Diemžēl daudziem cilvēkiem ES fondu apgūšana rada tādu eiforiju, ka viņi neko citu nemana. Paņemsim jaunākos - otrā ceturkšņa - skaitļus par ekonomikas izaugsmi. Skaista 5% liela IKP izaugsme, bet matemātiski - trešdaļu no šīs izaugsmes nodrošina būvniecība. Būvniecību nodrošina ES fondi, jo no četriem miljardiem ES fondu naudas, ko saņem Latvija, trīs miljardus saņems būvniecība. Ikviens ekonomikā iztērētais eiro rada vēl papildu pieprasījumu, tā saukto kumulatīvo vai multiplikatora efektu. Būvniecības multiplikatora efekts ir viens no augstākajiem. Saskaņā ar Eurostat novērtējumu šis multiplikators ir 2,13. Ja to ņemam vērā, tad ap 70% no visas Latvijas šā gada izaugsmes ir dēļ būvniecības - tātad dēļ Eiropas fondu naudas tērēšanas.

Tad mēs varam uzdot jautājumu, cik tas ir ilgtspējīgi. Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, vai še līdzekļi tiek investēti vai apgūti. Ja tie tiek investēti, tad tas nozīmē, ka katrs ieguldītais eiro palielinās mūsu eksportspēju, ražošanas kapacitāti, cilvēku kapitālu. Ja ES fondi tiek apgūti, tad tie tiek vienkārši noēsti. Man ir ļoti pamatotas aizdomas, ka ļoti liela daļa no ES fondiem tiek apgūta, nevis investēta.

- Koncertzāle konkrētā pašvaldībā. Vai tās ir investīcijas vai naudas apguve?

- Visticamāk, naudas apguve - ja vien nepiesaistīs ārvalstu tūristus.

- Moderni būvētas sporta halles pašvaldībā. Vai tās ir investīcijas vai naudas apguve?

- Tās varētu būt investīcija, bet jautājums ir par atdevi. Ja šīs halles dēļ cilvēki būs veselīgāki, ja viņi mazāk slimos un produktīvāk strādās, bet jautājums ir par atdevi uz vienu iztērētu eiro.

Es jums uzdošu pretjautājumu. Kāda bija šā gada izaugsme rūpniecībā? Divi procenti! Rūpniecības izaugsme ir tāda pati kā IKP izaugsme Eiropā, bet Eiropā tie ir 2%, tad tas nozīmē, ka pie mums ir stagnācija.

- Pēdējo divarpus gadu laikā no Latvijas komercbankām tika izņemta trešā daļa no visas naudas, puse no nerezidentu naudas, bet IKP aug strauji. Kā tas ir iespējams?

- IKP ir kopsumma vairākām ekonomikas ritošām daļām. Finanšu pakalpojuma eksports samazinās, bet tās daļas, kurās lielos daudzumos tiek novirzīta milzīga ES nauda, tās aug.

- Jūs gribat teikt, ka ES fondi kompensē tos zudumus, kurus radīja nerezidentu naudas aizplūšana.

- Jā! Latvijas ekonomikas pamatu veido reālā ekonomika - bioekonomika, rūpniecība, IT, savukārt būvniecība vairāk atspoguļo ES fondu apgūšanu.

- Kādas, jūsuprāt, ir valdošās koalīcijas lielākās pieļautās kļūdas pēdējā gada laikā?

- Tas ir pareizs jautājums, jo mūsu valstī valdība nevar spert gandrīz nevienu nopietnu soli bez tā sauktās koalīcijas piekrišanas. Lai pieņemtu Ministru kabineta lēmumus, noteikumus vai likumus, ir nepieciešams valdības vai parlamenta vairākums.

Runājot par valdības kļūdām, mēs novērsīsim uzmanību no reālaās situācijas. Valdošās koalīcijas, lai gan valdības mainījās, bija nemainīgas ilgu laiku. Ņemot vērā sarkanās līnijas, kas koalīcijā ir izveidojušās, koalīcija pēc būtības ir kļuvusi par vienu lielu partiju. Ir viena liela partija, kas nespēj spert nevienu soli, kamēr katrs tās dalībnieks tam piekritīs. Katram no trim koalīcijas dalībniekiem šajā lielajā partijā ir veto tiesības. Veto tiesības nozīmē, ka, visticamāk, notiks muļļāšanās uz vietas, tāpēc valdošās koalīcijas politikā notiek dreifs etniskās šķelšanās virzienā, jo visvairāk tiek īstenota Nacionālas apvienības dienaskārtība.

Kaut vai viens piemērs. Tā nav pat kļūda, bet stulbums. Kļūda ir tad, ja bija labi nodomi, bet tie kaut kā nesanāca. Pilnīgi idiotisks solis bija aizliegt privātajām augstskolām, uzsvēršu, privātajām augstskolām, piedāvāt studiju programmas krievu valodā. Tas nozīmē atteikšanos no ārvalstu studentiem, un nevis tikai no Krievijas, bet no Austrumu partnerības valstīm, no Baltkrievijas, no Ukrainas u.c. Šie studenti pāries uz Igauniju, Lietuvu un Poliju, kur tas ir atļauts. Vai šāda ideja bija ZZS vai Vienotības priekšvēlēšanu programmās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās? Nē! Koalīcija rīkojas kā viena liela partija, kura ir rīcībspējīga tikai tad, ja ir jānovērš uzmanību no reālām problēmām, lai cilvēkus atkal izprovocētu uz emocijām. Kremlis, krievi kā piektā kolonna, lai iestāstītu vēlētājiem, ka visi Latvijas krievvalodīgie sapņo tikai par to, lai Latviju pievienotu Krievijai. Iestāstīt, ka tie, kas patiešām vēlas pārcelties uz Krieviju, nevis pārdos mājokli, sapakos koferi un aizbrauks, bet izvēlēsies ārkārtīgi sarežģīto ceļu, lai visu valsti dabūtu atpakaļ pie Krievijas. Ieslēdziet veselo saprātu! Ja cilvēki vēlas doties uz Krieviju, vai tiešām viņi to darīs tikai kopā ar visu valsti? Diemžēl šādā virzienā koalīcijai ir izdevies lielai Latvijas sabiedrības daļai izskalot smadzenes.

Es zinu, ka Latvijas krievvalodīgie vēlas kopā ar latviešiem veidot šo valsti un mums ir kopīgas intereses. Arī Latvijas krievvalodīgajiem vecākiem nepatīk, ja viņu bērni brauc prom no Latvijas uz neatgriešanos.

- Ko jūs, būdams premjers, darītu citādāk? Piemēram, nerezidentu naudas jautājumā.

- Nerezidentu naudas aizplūšanas problēma, pirmkārt, ir valdības izgāšanās rezultāts. Latvija ir zaudējusi sabiedroto, pirmkārt, jau ASV, un starptautiskās sabiedrības uzticību. Viss pārējais ir tikai loģiskas sekas. ASV spēra bezprecedenta un ārkārtēju soli, jo viņu iepriekšējie brīdinājumi tika ignorēti. ASV bija izveidojies priekšstats par to, ka Latvijas finanšu sektora uzraudzība nebija uzticama. Finanšu sektors ir ļoti ienesīgs, bet tā funkcionēšana ir iespējama tikai tad, ja ir starptautiskā biznesa un starptautiskās sabiedrības uzticība. Diemžēl uzticība tika pazaudēta. Pie tā nav vainīgas tikai privātās bankas. Pie tā, pirmkārt, ir vainīgas uzraugošās iestādes un politiskā vadība. Kaut kas jādara bija jau labu laiku atpakaļ, kad bija pirmie signāli.

Ja es būtu premjers, tad mans pirmais solis būtu atjaunot starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas valsts spējai godīgi, bez jebkādām šaubām par korupcijas ēnu, uzraudzīt šo nozari. Tas būtu pirmais un nepieciešamais nosacījums, lai šis sektors atjaunotu savu darbu. FKTK un Latvijas Bankas vadībā ir jābūt tādiem cilvēkiem, par kuriem nevar būt nekādu šaubu par viņu godīgumu un kompetenci.

Kāpēc maksātnespējas mafija pastāv tik ilgi, neskatoties uz to, ka par to visi zina? Kāpēc OIK afēra turpinās, neskatoties uz to, ka jau visi par to zina? Ir jāpanāk, lai tikai viena partija nodrošinātu piesegu, un vairāk nekas nekustēsies uz priekšu.

- Ko jūs, būdams premjers, darītu savādāk ar OIK?

- Es ieceltu Ivaru Zariņu par ekonomikas ministru un ļautu viņam strādāt. Ja mums būtu vairākums, tad mēs vienkārši ļautu viņam strādāt. Ivars Zariņš neveidos nekādas darba grupas. Viņš gada laikā pieliks punktu OIK afērai.

- Kā viņš to darīs? Atsūtīs uz OIK kompānijām ļaudis maskās, lai tie kādu arestē?

- Mēs sāksim ar to, ka izvērtēsim notikušā atbilstību normatīviem aktiem un likumdošanai. Līdz šim tas nekad netika izdarīts. Otrai solis. Mēs izvērtēsim katra OIK saņēmēja rīcības atbilstību atbalsta nosacījumiem, kā arī likumdošanas aktiem un normatīviem. Tad mēs redzēsim, ka ļoti liels procents, tagad nenosaukšu, vai tie būs 80% vai 90%, būs neatbilstoši normatīviem. Visiem tiem atbalsts būs jāpārtrauc. Pašlaik Ekonomikas ministrija, tā vietā, lai risinātu problēmu pēc būtības, veido darba grupas. Es zinu, ka darba grupas koalīcija veido, lai neko nedarītu.

- Kāpēc, kad jums bija tāda iespēja, kāpēc jūs neko tādu neizdarījāt?

- Kad es biju ekonomikas ministrs, es atcēlu vislielāko atļauju skaitu, salīdzinot ar jebkuru citu ekonomikas ministru. Es atcēlu vairāk nekā 300 atļauju. Lielākam skaitam man nepietika laika.

Protams, mēs negribam, cīnoties ar OIK, iznīcināt visu atjaunojamo resursu enerģētikas nozari kā tādu. Tas būtu bezatbildīgi. Mēs konkrētāk definēsim, kā normāli vajadzētu funkcionēt elektroenerģijas ražošanas sistēmai no atjaunojamajiem resursiem un kādai vajadzētu būt atbalsta sistēmai.

Kad es biju ministrs, mēs jau gatavojāmies to paveikt. Mēs strādājām pie enerģētikas pamatnostādnēm un gaidījām atbildi no Eiropas Komisijas par OIK afēras otro sastāvdaļu. Pirmā problēma ir elektrības iepirkums par dubultu cenu, bet ir arī otra problēma. Tiem pašiem komersantiem, kam maksāja dubultu iepirkumu, tika piešķirts atbalsts, lai viņi nopirktu iekārtas. Diemžēl mans laiks ekonomikas ministra postenī ilga tikai deviņus mēnešus.

- Kā risināsiet migrācijas radīto darbinieku iztrūkumu? Aicināsim ļaudis no trešajām valstīm?

- Jūs runājat ar cilvēku, kurš uzdrošinājās piekrist būt par premjera kandidātu partijai, ap kuru ir savilktas visas iespējamās sarkanās līnijas. Kura no partijām nav apsolījusi, ka tā nekad, nekad neveidos koalīciju ar Saskaņu? Pēdējo 30 gadu laikā pie mums nav atrisināts konstruktīvas līdzāspastāvēšanas jautājums starp latviešiem un krieviem. Ja Latvija nespēj atrisināt to cilvēku integrāciju, kas šeit ir dzimuši, tad kā jūs iedomājaties integrēt iebraucējus no trešajam valstīm ar atšķirīgu kultūru un mentalitāti? Saeima nevar, jo koalīcija negrib, pieņemt likumu, lai automātiski piešķirtu pilsonību nepilsoņu bērniem, kas ir dzimuši šajā valstī, kuri, kad izaugs, tad uzzinās, ka viņi ir nepilsoņi.

Iegūstot varu, mēs Latvijā nodrošināsim ekonomikas izaugsmi vismaz piecus procentus gadā un pat un septiņus līdz astoņus procentus gadā. Mums ir plāns, kā panākt, lai trīs gadu laikā reālie ienākumi būtu par trešdaļu augstāki. Tas uzreiz apturēs emigrāciju kā tādu. Ja cilvēki redzēs, ka viņiem šeit ir nopietnas izredzes savas dzīves laikā sasniegt Eiropas ienākumu līmeni, tad viņi nebrauks prom. Tas liks ļoti daudziem, kas jau ir emigrējuši, atgriezties. Mēs izveidosim Latvijā augstākās izglītības eksporta centru. Tas jau notiek, pat neskatoties uz valdošās koalīcijas pretdarbību. Tas notiek, pateicoties vairāku universitāšu uzņēmībai. Mēs uz studiju laiku piesaistīsim Latvijai studentus - jaunos talantus. Mācoties šeit, daudzi no viņiem integrēsies mūsu sabiedrībā, iemācies valodu. Daudzi no viņiem arī izvēlēsies te palikt. Savukārt gadījumos, kad kādam ekonomikas sektoram objektīvu iemeslu dēļ draudēs pārkaršana, kā tas, piemēram, šobrīd notiek ar būvniecību, tad mēs ļoti operatīvi izskatīsim jautājumu atļaut sezonas darbaspēka ievešanu.

Atbilde ir par to, ka ES fondu nauda ir jātērē. ES fondu apgūšana kā tāda, tā jāsamazina, bet ir jāpalielina no ES fondiem veiktais investēšanas apjoms perspektīvākajās nozarēs, piemēram, farmācijā. Farmācijā ir trīs lielie spēlētāji - Grindeks, Olainfarm, Organiskās sintēzes institūts. Neviena no iepriekšējām valdībām nav veicinājusi nopietnu izrāvienu šajā nozarē. Varbūt, izmantojot ES fondus, būs iespējas to mainīt. Līdz šim, pēc būtības, nekāds nopietns atbalsts netika piešķirts.

- Pieņemsim, jūs panāksiet to, ka no ES fondiem vairāk tiks veiktas investīcijas. Tās tiks pabeigtas divu vai trīs gadu laikā, bet kā naudas plūsmas pieaugums tas parādīsies vēl vēlāk. Tas būs krietni garāks termiņš, nekā vienas valdības politiskais mūžs. Sanāk, ka lielos labumus gūs tie, kas nāks pēc jums?

- Ļoti labs jautājums. Mums ir plāns, kā panākt izaugsmi gan pirmo trīs gadu laikā, gan nākamo trīs un piecu gadu laikā. Tieši tāpēc mūsu ekonomikas attīstības plāna nosaukums ir 3+3. Mēs plānojam panākt konkrētus rezultātus trīs ekonomikas virzienos nākamo trīs gadu laikā. Tie ir bioekonomikas sektors, kurā ietilpst lauksaimniecība un kokrūpniecība, rūpniecības sektors un tranzīta sektors. Piemēram, tranzīta sektorā mēs spēsim ne tikai apturēt lejupslīdi, kas turpinās jau vismaz divus gadus, bet palielināsim kravu apjomus vismaz par pieciem miljoniem tonnu katru gadu.

Vairāk pieredzējuša satiksmes ministra kandidāta kā mums, nevienai citai partijai nav. Rūpniecības jomā mēs izbeigsim nepārspējamo naivumu attiecībā uz ārvalstu investīciju piesaisti. Nepilnu divu gadu laikā mēs spēsim piesaistīt Latvijai vairākus nopietnus projektus. Mēs spēsim panākt izrāvienu farmācijas jomā, bet lauksaimniecības jomā mēs spēsim paplašināt eksporta iespējas...

- Tranzīta samazināšanās ir saistīta ar Krievijas lēmumu novirzīt daļu no savām kravām uz savām ostām. Infrastruktūra jau uzbūvēta. Jūs gribat teikt, ka Krievija tagad no savām ostām ņems nost kravas, lai sūtītu tās caur Latviju? Kā jūs to taisāties panākt?

- Jā, Krievija ir uzbūvējusi trīs jaunas ostas Somu jūras līcī. Ja šo trīs jauno ostu nebūtu, tad mums kravu apjoms katrā no Latvijas ostām būtu apmēram divreiz lielāks nekā pašlaik.

Mūsu ostu piedāvājums ir izdevīgāks, un Krievijas bizness to zina. Lielos uzņēmumus Krievijā ar politiskiem instrumentiem piespiež izmantot Somu jūras līča ostas. Tie, kas var no tā var izvairīties, izvēlas mūsu ostas. To apliecina arī tas, ka Pasaules Bankas veidotajā Loģistikas indeksā Latvijas ostas ievērojami apsteidz Krievijas ostas.

Mūsu piedāvājumi ir ievērojami labāki, bet problēma ir tā, ka Latvijas ārpolitika kalpo nevis Latvijas valsts interesēm, bet vienas konkrētas politiskās partijas iekšpolitiskajām interesēm. Diemžēl šobrīd mēs baudām Latvijas piekoptās ārpolitikas sekas. Tāpēc Krievija ignorē iespējamās ekonomiskās sadarbības iespējas.

- Jūs gribat teikt, ka Latvijai ir jāatsakās ievērot ES kopējo politiku pret Krieviju?

- Nē! Krievijas tranzīta kravu apjomi nav ES kopējās politikas jautājums. Neviena no sankcijām netiek attiecināta uz tranzīta kravu apkalpošanu. Diemžēl atsevišķi Latvijas politiķi veicina maksimālu Rietumu un Krievijas sanaidošanu, lai šādi īstenotu savas iekšpolitiskās intereses.