Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, vairāku Saeimu, arī divpadsmitās, deputāts (Saskaņa) Jānis ĀDAMSONS intervijā Neatkarīgajai nosauc un raksturo vairākas epizodes, kas viņam liecina par varas savtīgu izmantošanu.
- Sāksim ar politiku. Imants Kalniņš nesen Dienā (11.07.2018.) izteicās, ka «Latvijas politika nav nekas cits kā pārnacionālo interešu apkalpošana». Un tāpēc ir vienalga, ko ievēlēs... Vai tā?
- Zināmā mērā viņam ir liela taisnība. Tāpēc, ka - ja, runājot par koalīciju, nekas nemainīsies, situācija valstī kopumā pasliktināsies...
- Ar ko jūs to pamatojat?
- Pēdējā plenārsēdē, pirms parlaments aizgāja vasaras brīvdienās, es, uzstājoties Saeimā, runāju par to, ka diemžēl esam izveidojušies kā pusmafioza valsts. Kas ir mafija? Mafija top tad, kad organizētā noziedzība saaug ar politisko varu.
Pēdējā plenārsēdē mēs skatījām pieprasījumus par ministru demisiju. Ekonomikas, tieslietu… Kā arī vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministra atbildes uz deputātu uzdotiem jautājumiem. Es no Saeimas tribīnes uzdevu retorisku jautājumu: kas vieno visus šos pieprasījumus? Kas vieno pret Latvijas Bankas prezidentu ierosināto krimināllietu, kas vieno Eiropas fondu izlaupīšanu utt. Un teicu: tos visus vieno tas, ka visur figurē faktiski vieni un tie paši uzvārdi. Tādā gadījumā mums ir pilnas tiesības runāt vismaz par pusmafiozu valsti.
Unikālas atbildes sniedza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pieprasījumu komisijā, runājot par OIK, es uzdevu ministram jautājumu: jūs savā iesniegumā rakstāt, ka visi tie pārkāpēji ir godprātīgi likuma pārkāpēji. Ko nozīmē «godprātīgs likuma pārkāpējs»? Beigās koalīcijas kolēģi atzina, ka tā ir kļūda.
Nākamais jautājums: cik tad mēs esam samaksājuši šiem te godprātīgajiem pārkāpējiem? Izrādījās, ka mēs viņiem jau esam samaksājuši 2,4 miljardus eiro. Nākamais jautājums: cik tiek plānots maksāt vēl? Pusotru miljardu!
- Par ko?
- Tā ir tā zaļā enerģija. Lai gan es par dažādām afērām varu stāstīt daudz ko, šī manā atmiņā ir lielākā. Turklāt - tā ir gandrīz vai likumīga. Likums precīzi nosaka, kas, kā un kam ir jāmaksā. Realitāte - MK noteikumi ir absolūti šķērsām. Godprātīgs likuma pārkāpējs sanāk cilvēks, kuram ir jāuzliek skaitītājs, bet viņš to nav izdarījis. Jautājums - par ko viņi saņem naudu? Beidzās ar to, ka esam iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesa šo pieteikumu ir pieņēmusi. Ļoti ceru, ka mums izdosies pielikt tam visam punktu.
Pieprasījumu komisijas sēdē ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu pasniedza to, ka, runājot par OIK, kuru līdz šim maksā visi cilvēki, no 1. jūlija iedzīvotājiem par OIK nebūs jāmaksā, maksās Latvenergo no savas peļņas. Es atkal uzdevu naivu jautājumu - ar ko tas atšķiras? Latvenergo peļņu gādā visi Latvijas iedzīvotāji. Latvenergo peļņa tiek sadalīta attīstībai, tekošajiem darbiem un tiek ieskaitīta valsts budžetā. Respektīvi - šajā gadījumā valsts budžets nesaņems papildu finansējumu, kas ienāktu no valsts uzņēmuma. Tāpēc Latvenergo var palielināt tarifus. Līdz ar to - cik garš, tik plats!
- Ja jau sākām runāt šādā garā, tad novērtējiet arī abas pārējās, manuprāt, dekoratīvās manipulācijas.
- Jā - tieslietu ministrs. Maksātnespējas administratori. Tā arī ir tāda interesanta institūcija, kura faktiski veidota kā likumīgo zagļu kopums. Jo pēc definīcijas tiesu administratora galvenais uzdevums ir nevis uzņēmuma likvidācija, bet - rast iespēju, lai uzņēmums var turpināt darboties. Taču pēdējo divdesmit gadu laikā es nezinu nevienu gadījumu, kad tiesu administratori ir iesaistījušies kādās darbībās, kuru rezultātā uzņēmums ir izkļuvis no bedres un sācis veiksmīgi darboties. Kā var tiesu administrators, kurš pastrādājis četrus mēnešus, pieņemsim, Liepājas metalurgā, kļūt par miljonāru?
Turklāt debatēs par ministru demisiju bija smieklīgi skatīties, kā uzstājas koalīcijas partneri un zākā to ministru. Vai tas Rasnačs, vai Ašeradens... Un beigās - piebilde: ziniet, es tomēr nebalsošu par viņa demisiju, jo mums ir koalīcijas līgums. Klausieties, kas ir svarīgāks - kaut kāds mītisks koalīcijas līgums vai likumi, kuri jāievēro visiem?
Tad nonākam pie VARAM, kura rīkoja ar radioaktīvajiem atkritumiem, to apglabāšanu saistītu konkursu. Interesanti, ka budžetā
VARAM iedalīti 1,4 miljoni eiro, bet konkursu vinnē vienīgā firma ar summu tuvu pie astoņiem miljoniem. Pateicoties tam, ka deputāti iejaucās, šī afēra nenotika. Taču - atkal interesanti, ka visās vietās figurē vieni un tie paši cilvēki.
Jautājums - kādā valstī tad mēs īsti dzīvojam? Kāpēc vislabākais veids, kā te novērst cilvēku uzmanību no daudzām nejēdzībām, ir rusofobija?
- Tātad, ņemot vērā jūsu sacīto: ja kaut kas nemainīsies koalīcijā, tad nekas nemainīsies, pozitīvas pārmaiņas nav paredzamas?
- Pirmkārt, esmu pārliecināts, ka viens otrs politiskais spēks, kurš šobrīd pārstāvēts parlamentā, tur vairs nebūs. Es negribu par to publiski runāt, lai man nepārmet, ka es nodarbojos ar aģitāciju vai pretaģitāciju. Taču - vismaz trim politiskiem spēkiem tikšana nākamajā Saeimā ir liela problēma. Līdz ar to parlamenta sastāvs var mainīties. Ja cilvēki domās ar galvu un nepakļausies visādām muļķībām, tad domāju, ka izmaiņas ir garantētas.
- Kā tad - esošās koalīcijas atliekām piepirksies klāt viena partija. Viss jaunums...
- Vēl te interesanti ir tas, ka pāris mēnešus pirms vēlēšanām tiek izvirzīta prasība pieņemt memorandu, ka ar prokremliskām partijām nesadarbosimies. Jautājums - kas ir prokremliska partija? Varbūt arī mēs, Saskaņa, esam gatavi parakstīt šādu memorandu? Lai arī es izvirzītu citu memoranda prasību - nesadarboties ar politiskajiem spēkiem, kas ir iesaistīti visās šajās, maigi izsakoties, noziedzīgās afērās.
Līdz 2010. gadam aktīvi runāja par to, ka Saskaņa jāaicina valdībā. Kas mainījās pēc 2010. gada vēlēšanām? Saskaņa nonāca pie varas Rīgā, Rēzeknē, vēl citās pašvaldībās. Un - tālākā dzīve parādīja, ka tur, kur Saskaņa ir nonākusi pie varas, citiem vairs nav ko meklēt. Tāpēc, ka tā politika, kuru mūsu pašvaldībnieki īsteno, ir ļoti pieprasīta sabiedrībā. Lai ko mēs te runātu par Rīgu vai kādu citu pilsētu - izaugsme ir.
- Sabiedrības polarizēšana te ir galvenais varas atražošanas resurss. Cits resurss diemžēl neparādās arī to partiju bagāžā, kuras grib tikt 13. Saeimā pirmo reizi.
- Pilnīgi pareizi. Bet - atgriežoties pie jautājuma par to, kāda ir Saskaņa. Plenārsēdē, pēdējās divās plenārsēdēs mums bija balsojums par divu deputātu izdošanu ne kriminālvajāšanai, bet - kratīšanai, automašīnu apskatei u.tml. Vienīgā frakcija, kura nepiedalījās balsojumā, lai arī nebija notikusi frakcijas sēde un katrs deputāts lēma atsevišķi, bija Saskaņa. Pamatojums bija ļoti vienkāršs - ne tāpēc, ka viens vai otrs deputāts mums patīk vai nepatīk, bet - es personiski nevaru nobalsot par saukli - izdot kratīšanai, ja tur nefigurē konkrēts Krimināllikuma pants. Pat uzvārds nefigurē. Pirmajam balsojumam par Artusu Kaimiņu varēja piekabināt jebkuru uzvārdu. Bet deputāti kā aunu bars ņēma un nobalsoja. Es jautāju: kāpēc jūs tā nobalsojāt, tur taču pat viņa uzvārda nebija? Nu, kā - viņš taču visiem ir pieriebies. Es saku: klausieties, tas nav kritērijs - ir jābūt pamatojumam. Ļoti līdzīga bija situācija ar Askoldu Kļaviņu.
- Man šis attieksmju līmenis jūsu vidē nelikās tik primitīvs...
- Viņuprāt, labākais variants būtu, ja notiktu konflikts uz etniska pamata. Tāpēc arī tiek izmantots sauklis - prokremliskās partijas. Tā vietā, lai pateiktu - klausieties, mēs baidāmies, ka jūs nonāksiet valdībā, ka jūs varat lielu daļu no mums iesēdināt par reālām lietām... Viena no problēmām bijušajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, manuprāt, bija tā, ka viņš sāka interesēties par lietām, kuras bija nodotas arhīvā un kuras radīja pamatotas aizdomas, ka viens otrs ministrs varētu būt iesaistīts liela apjoma kukuļņemšanā. Un, tikko kā KNAB sāka kustināt šīs vecās lietas, sacēlās milzīga vētra, lai Streļčenoku aizvāktu.
- Vai politiskajā ainavā, kas tagad veidojas, jūs redzat kaut ko jaunu? Kas mainīsies pēc būtības. Tomēr ir vismaz trīs vai četri jauni nosaukumi...
- Es tomēr ceru, ka cilvēki būs spējīgi šo ainavu izvērtēt un uz populismu neparakstīsies. Baigi labi jau skan - mēs cīnīsimies ar korupciju (JKP)!
Es jautāju - cilvēks gadu strādā Rīgas domē, kur ir milzīga korupcija. Kur ir viņa darba rezultāti!?
- Bet tomēr - kādu iemeslu dēļ politiskā ainava te ir tik aptuvena, lai neteiktu - gļēva?
- Man reizēm liekas, ka viens otrs no galēji labējiem un galēji kreisajiem ir apsēdušies un visu to sarunājuši. Man atmiņā nāk konkrēts gadījums Liepājā, kur pirms pašvaldību vēlēšanām tika reāli nofiksēts, ka galēji kreisie sēž pie viena galdiņa ar galēji labējiem un spriež par kopēju kampaņu - ko katrs darīs, ja viens darīs šitā, tad otram jādara šitā... Tas ir viens. Bet - jautājums ir ļoti vienkāršs: klausieties, izņemot latviešu vai krievu valodu, kādi ir jūsu piedāvājumi - ekonomikā, drošībā... Es neko tādu nezinu.
Runājot par to, kas kādu kaitējumu valstij ir izdarījis un kas tad ir tie reālie krievu aģenti. Es minēšu termiņuzturēšanās atļaujas. Valsts dažu gadu laikā ieguva budžetā pusotru miljardu eiro, kurš pēc tam gāja mājokļiem, jauniešiem... Latvija atsakās no šīs termiņuzturēšanās atļauju sistēmas. Uz kurieni aizgāja potenciālie investori? Uz Lietuvu, uz Igauniju.
Es uzdevu kolēģiem no Nacionālās apvienības un Vienotības retorisku jautājumu - kurš brauks pēc medaļām un ordeņiem uz Krieviju, lai saņemtu pateicību par to, ka viņi ir īstenojuši Krievijas Federācijas politiku saistībā ar investīcijām ārvalstīs? Jo Krievija uzstāj, ka investīcijām jāpaliek Krievijas teritorijā.
- Kāda ir tuvākā un tālākā perspektīva?
- Pirmkārt, normāla sistēma būtu, ja nonākam pie varas, kuru cilvēki var novērtēt. Ja nebūs svaigu asiņu, kas ir spējīgas piedāvāt risinājumus un kaut ko risināt, nekas nenotiks. Māris Kučinskis ir ļoti izsvērts, viņš ir izgājis visu to ceļu, bet, manuprāt, vienu otru reizi prasās asāka rīcība.
Taču, ja runājam par rudeni, pats galvenais ir panākt, lai amatos ir cilvēki, kuri ir spējīgi pieņemt lēmumus un atbildēt par pieņemtajiem lēmumiem. Mums tagad ir tā, ka tiek pieņemti absurdi lēmumi un nav neviena atbildīgā.
- Vai jūs redzat, kas rudenī varēs īstenot to, ko jūs sakāt?
- Jā, es redzu! Pirmkārt, mūsējiem ir labas, stabilas iestrādes. Es, kad cilvēki nāk pie manis ar kādu problēmu, jautāju: par ko jūs balsojāt? Par Vienotību, par nacionāļiem... Bet kāpēc tad jūs nākat pie manis? Tāpēc, ka jūs varat palīdzēt atrisināt šo te problēmu. Jā, es jums palīdzēšu, bet vai jums kauna nav? Jūs balsojat par vieniem, bet palīdzību nākat meklēt pie citiem? Varbūt tas ir nekaunīgi, bet - mēs visi esam atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem.
Es redzu, ka ir iespējas. Es zinu, ka daudzas lietas var sakārtot. To, kas skar drošības jomu. Mums ir ļoti stipri ekonomisti. Mums visās jomās ir spēcīgi cilvēki. Skatīsimies...
- Bet - vai sabiedrības fragmentācija plus emigrācija nav jau sasniegusi kādu nācijai kritisku robežu?
- Mēs te runājam par baigajiem gadiem, par izsūtīšanām... divsimt tūkstoši kopumā tika izsūtīti. Šobrīd Latviju pametuši 500-700 tūkstoši. Dabiski - nevar salīdzināt ne laikus, ne vietu, bet diemžēl lielākais vairākums no viņiem neplāno atgriezties. Neredz iespēju īstenot sevi šajā valstī.
Cilvēki ir gatavi atgriezties. Bet pirmais jautājums, ko viņi uzdod: kam mēs esam šeit vajadzīgi? Mēs esam gatavi atgriezties, ja pēc mums būs pieprasījums, ja mums ļaus attīstīt biznesu. Bet reizēm man rodas iespaids, ka Latvijā pie varas tiek speciāli virzīti tādi politiķi, kas tā vietā, lai attīstītu tautsaimniecību, ekonomiku, pārtaisa Latviju par lielu militāru poligonu.
- Vai mums vajadzīgi 4% IKP aizsardzībai?
- Kādi tur 4%? Mums vajadzīgi bruņotie spēki, izejot no tiem izaicinājumiem, kādi šobrīd ir.
- Cik adekvāti mēs vērtējam mūsdienu draudus, izaicinājumus savā, Latvijas telpā?
- Izaicinājumi manā uztverē ir ļoti vienkārši. Tie ir trīs. Starptautiskais terorisms, kurš tuvāko 10-15 gadu laikā nekur neliksies, tikai attīstīsies. Kiberdrošība. Visiem valdības večiem vajadzētu strādāt pie tā, lai veidotu starptautisko normatīvo bāzi. Klimata izaicinājumi. Nevis klimata pārmaiņas, bet klimata izaicinājumi. Ugunsgrēki, plūdi... Cilvēki mīļie! Nu tad apvienojam spēkus, lai ar tiem cīnītos... Jūras erozija apdraud arī mūsu piejūras pilsētas. Nu tad vajadzētu nostiprināt krastus, lai mēs nedzīvotu tikai šodienai.
Tie ir reālie izaicinājumi. Viss pārējais - izaicinājumi, kuri ir saistīti ar tukšu muldēšanu. Kāds uz tā rēķina pelna lielu naudu.
- Teic, ka NATO nespēj pasargāt ES un ASV drošību.
- Zināt, kur ir mūsu un Eiropas politiķu lielākā problēma? Kamēr Tramps nebija nācis pie varas, bija baigi vienkārša shēma - no Vašingtonas dod norādījumus, un viss tiek pildīts. Nāca pie varas Tramps un teica: veči, domājiet paši. Un izrādījās, ka lielākajai daļai Eiropas politiķu ir problēmas ar domāšanu.
Pragmatiski vērtējot, jā - NATO nebija spējīga pasargāt Eiropas Savienību, pildīt savus galvenos uzdevumus saistībā ar šiem pašiem migrantiem. Lai gan pēc būtības risinājumi bija elementāri un vienkārši. Starptautiskajās jūras tiesībās ir perfekti noteikta katra karakuģa uzvedība vienā, otrā vai trešā gadījumā. To, kas skar cilvēku tirdzniecību, ko redzam Vidusjūrā, to, kas skar pirātismu... Ja tas viss tiktu īstenots Starptautiskās Jūras konvencijas ietvaros, mums problēmu ar migrantiem nebūtu. Tikai bija jāparāda stingra griba.
NATO šobrīd jāapliecina - kam tā vajadzīga? Un, ja Eiropa izveidos ātrās reaģēšanas brigādes, tad jautājums - ko šeit dara NATO? Vienīgā atbilde, izaicinājums, uz kuru var visu novelt - mītiskā iespēja, ka iebruks krievi. Bet, kad uzdod jautājumu - priekš kā? - klusums.
- Kā vērtējat Latvijas, Eiropas attiecības ar Krieviju...
- Latvijai ar Krieviju šobrīd nav nekādu attiecību. Mūsu ārlietu ministrs deldē bikses, braukādams apkārt pa kaut kādām salām. Jēgu no tās braukāšanas es nejūtu. Krievija jau sen ir sākusi pārorientēt savas stratēģiskās intereses uz dienvidaustrumiem. Un viņiem veicas. Līdz ar to tādi nedroši partneri, kādi esam mēs un ES, atiet otrajā plānā. Ja viss tā turpināsies, ja ES un Latvijā nekas nemainīsies, tad pakāpeniski paliksim aizvārtē, pievārtē...
- Ko bija vērta Trampa un Putina tikšanās?
- Bija vērts kaut vai pats tikšanās fakts. Turklāt viņu tikšanās dod cerību, ka nenonāksim līdz elementāram bruņotam konfliktam. Un - tam būs turpinājums. Neskatoties uz visu pretestību, man ir pārliecība, ka Donalds Tramps uzvarēs arī nākamajās ASV prezidenta vēlēšanās. Jo viņam primārais ir - ASV.
- Ko jūs novēlat Latvijai simtgadē?
- Es ļoti gribētu sagaidīt Latvijas simtgadi ar tendenci uz lielām pārmaiņām. Pārmaiņām uz labāku un drošāku dzīvi.
