Lielās intervijas

«Tu man prasi – kāds ir latvietis? Tāds, kādu to parāda mūsu kinoģēnijs Jānis Streičs,» atbild kinoproducents un režisors Andrejs Ēķis. Iespējams, viņš grib pietuvoties Streičam, un tas būtu tikai normāli, jo filmas ir Ēķa galvenais radošās dzīves dzinulis. Bet mēs runājam par patriotismu, nacionālo produktu un brīvību, patiesību sakot, par to pašu, par ko stāsta Andreja Ēķa filmas.

Par tiesnešu neatkarību, par paveikto maksātnespējas procesu administrēšanas jomā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Akciju sabiedrības Dzintars prezidents, ekonomikas doktors, asociētais profesors Iļja GERČIKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta, kā klājas Dzintaram, un pauž savu viedokli par to, kas notiek valstī.

Ar pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, augstskolas pasniedzēju, finansistu un politiķi Ivaru GODMANI Neatkarīgā sarunājas par to, kāpēc Latvijas mūsdienu politiķi, izpildvara nespēj saņemt savai rīcībai, savām reformām sabiedrības akceptu, sabiedrības mandātu. Bet, jautāts par sava vārda saistīšanu ar «čekas maisiem», Godmaņa kungs atbildēja pavisam īsi: «Nekad neesmu bijis nekāds čekas ziņotājs. Lai taisa tos maisus vaļā un skatās. Problēma nav man, problēma ir tiem, kam nekādi neizdodas pieņemt lēmumu par maisu atvēršanu.»

Ventspils augstskola ir laidusi klajā profesora Andreja Jaunzema grāmatu J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum. Andreja Jaunzema grāmata ir zinātniska publikācija, kas ir uzrakstīta, lietojot speciālo terminoloģiju. Grāmatu veido trīs raksti (daļas), no kuriem viens veltīts augstākajai izglītībai un iespējamiem risinājumiem augstākās izglītības reformēšanā, bet divi – tirgus ekonomikas, liberālisma un demokrātijas mijiedarbībai.

Latviešu sabiedrībai pret Salaspils nometnes memoriālu jau pasen ir izveidojusies alerģija, jo daļa krievvalodīgās publikas šo vietu, nekrietna politiskā savtīguma vārdā padarot to par savveida «svēto govi», izmanto vēsturisko falsifikāciju izplatīšanai un padomju okupācijas attaisnošanai. Salaspils nometne bija moku vieta, taču Kremļa «vēsturnieki» un viņu propagandas apmātie «dzird» tikai stāstus par ebrejiem un baltkrievu bērniem, neņemot vērā to, ka nometnē atradās arī latviešu leģionāri, Latvijas Centrālās padomes locekļi, tostarp Konstantīns Čakste un citi vācu okupācijas laika varas likumpārkāpēji.

Par sadarbību ar Saskaņu Rīgas domē, par Saeimas vēlēšanām un pilsētas attīstību saruna ar Rīgas vicemēru, partijas Gods kalpot Rīgai līderi Andri Ameriku.

Vēlēšanu likuma grozījumi nosaka, ka Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tās partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Līdz ar to visiem, kuri nākamajās Saeimas vēlēšanās 2018. gada 6. oktobrī plāno startēt ar kādu jaunu politisko platformu, tā bija jāizveido līdz šā gada oktobrim. Viena no šādām konstrukcijām ir politiskais projekts – Kustība Par!, kuras aktīvs dalībnieks, Saeimas deputāts Andrejs Judins iniciēja parlamentārās izmeklēšanas komisiju (PIK) ar nosaukumu Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911. Par šīs PIK darbības jēgu, mērķiem un uzdevumiem saruna ar vienu no PIK pieaicinātajiem ekspertiem, Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors, UNESCO LNK Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs Andris Vilks intervijā Neatkarīgajai raksturo LNB mūsdienīgo potenciālu, iespējas un problēmas.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Šī ir neklātienes intervija ar bijušo Latvijas muitas Kriminālās pārvaldes priekšnieku, ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Vladimiru VAŠKEVIČU (viņš – Austrijā, es – Latvijā). Es aizsūtīju viņam jautājumus, un viņš uz tiem atbildēja.

Jau nākamgad sagaidīsim lielo valsts jubileju – Latvijas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienu. Lai skaidrāk izprastu valsts pastāvēšanas jēgu, tās nozīmi Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem; par to, kādu no filozofiskā aspekta redzam valsts nākotni Latvijas pastāvēšanas otrajā gadu simtenī, saruna ar filozofu, sociologu, Latvijas Universitātes profesoru Tāli Tisenkopfu.

Nākamgad Latvijas izdevumi aizsardzībai sasniegs plānotos 2% no iekšzemes kopprodukta. Sasniegt šo līmeni bija mūsu mērķis kopš 2014. gada, kad strauji saasinājās starptautiskā situācija un kļuva skaidrs, ka miers nav nekas pašsaprotams, bet izdevumi aizsardzībai nav tukša naudas šķērdēšana. Par to, kur šī papildu nauda tiks tērēta un kā šie tēriņi stiprinās mūsu drošību, saruna ar Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.

Valdošās koalīcijas galvenie spēlētāji cer, ka Vienotības frakcija vismaz līdz budžeta pieņemšanai Saeimā uzvedīsies kā koalīcijas partneris un nesairs pa vīlēm, tad pēc tam jau situācija ir neprognozējamāka. Drošāk prognozējama ir Solvitas Āboltiņas ietekmes saglabāšanās arī pēc viņas izslēgšanas no partijas. Par koalīcijas stabilitāti un tās riska faktoriem Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.

Baltijas starptautiskajai akadēmijai – 25 gadi. Ceturtdaļgadsimta laikā Latvijas un citu valstu tautsaimniecībai sagatavoti ap 24 tūkstošiem kvalificētu speciālistu. Jubilejas svinības notiks 16. un 23. novembrī. Bet Neatkarīgās saruna ar inženierzinātņu doktori, asociēto profesori, BSA prorektori mācību darbā Žannu Caurkubuli ne sevišķi līdzinās jubilejas intervijai. Vairāk runājām par augstskolām un izglītības politiku valstī.

Intervija ar Saeimas deputātu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un «oligarhu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) sekretāru Mārtiņu Šicu – par darbu komisijā, arī par LRA perspektīvām.

Par zivju pārstrādes nozares centieniem atrast jaunus tirgus un piedāvāt jaunu preci, par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar akciju sabiedrības Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Babri.

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks intervijā Neatkarīgajai teic, ka Latvijas perspektīvu noteiks spēja izrauties no vidējo ienākumu slazda. Bet – nekādu trekno gadu iepriekšējā izpratnē vairs nebūs.

«Vienotība beidzot pamanījusi, ka tās mājās dzīvo zilonis. Pamanīts pēc tam, kad saplēsti trauki, sabradāti tepiķi, izsisti logi, nomīti cilvēki,» – tā savā tviterkontā prāto bijusī Vienotības biedre Lolita Čigāne pēc Solvitas Āboltiņas izslēgšanas no partijas.

«Mums ir nodarīts pāri!» oktobra sākumā trīs aktrises apgalvoja, ka ir Holivudas producenta Hārvija Vainšteina izvarotas. Pats Vainšteins apsūdzības noliedza, tomēr skandāls vērsās plašumā. Līdz šim Vainšteinu seksuālā uzmācībā apsūdzējušas jau neskaitāmas aktrises, turklāt viņu atmiņa uzlabojusies tieši pēc pirmajām apsūdzībām. Vēl vairāk: skandāls uzmundrinājis arī seksuālo minoritāšu klana pārstāvjus, un viens otrs pat «atcerējās», ka pirms gadiem trīsdesmit viņam uzmācies pats Kevins Speisijs. Ārkārtīgi tiklā un morāli noturīgā Holivudas publika draudzīgi izmeta no sava cieši noslēgtā loka amorālo Speisiju, tāpat vērsās pret citiem aktieriem un kinopasaules pārstāvjiem, kuri esot (!) savulaik uzmākušies cits citam.