Ralfs Nemiro: Gribētu ieiet vēsturē ar to, ka esmu atrisinājis OIK jautājumu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (38) ir gados jaunākais ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Lai arī Nemiro pārstāv partiju KPV LV, viņš noteikti nav revolucionārs, kurš idejas dēļ būtu gatavs plēst kreklu uz krūtīm. Drīzāk viņš ir pragmatisks karjerists, kurš rūpīgi izrēķinājis, kurā partijā izdevīgāk iestāties, un, spriežot pēc sasniegtā rezultāta, nav kļūdījies. Viņš ir lieliski apguvis birokrātu valodu, tāpēc, sarunājoties ar viņu, nerodas iespaids, ka sarunas biedrs būtu politikas pirmziemnieks. Tieši otrādi, izklausās, it kā viņš valsts institūcijās darbotos jau sen un ir tajās ļoti iederīgs.

- Kā nonācāt ministra amatā? Vai pats pieteicāties, vai kāds jūs uzrunāja, jo sākotnēji par KPV LV ekonomikas ministra kandidātu bija nominēts Didzis Šmits?

- Mums bija frakcijas lēmums, kurā es biju nominēts par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, savukārt Didzis Šmits bija pieteicies un tika nominēts uz Ekonomikas ministriju (EM). Vēsturi mēs zinām, un Didzis atteicās. Tas bija samērā pārsteidzoši visai frakcijai. Tā kā bija balsojums atbalstīt Kariņa valdību, tad sanāca, ka nominācija ir brīva, un bija vēl viens frakcijas balsojums. Tad nominēja mani.

- Bet kādam tomēr vajadzēja izvirzīt...

- Te, redziet... protams, ir vajadzīgs arī paša akcepts. Mani nominēja frakcijas biedri, un es piekritu šim amatam.

- Šā gada 10. janvārī Saeima nobalsoja par to, ka EM jāsagatavo tiesību akti OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta, ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. 31. marts tuvojas, kas jau ir izdarīts, un kas tiks līdz šim datumam izdarīts?

- Ir būtiski saprast to, ka Saeima ir augstākais likumdevējs, kurš mums ir uzdevis aicinājuma formā šo normatīvo regulējumu izstrādāt. EM jau iepriekšējā ministra ietvaros ir veikusi apjomīgu darbu. Tagad mēs šo darbu turpinām, jau izejot no šī Saeimas lēmuma, ar ļoti konkrētu datumu. Es šo datumu uzskatu par motivējošu, nevis kā slogu.

Ir mainījušās valdības, mainījušies ministri, nekas nav ticis risināts. Viss ir pampis, pampis un pampis, līdz esam nonākuši līdz šodienai.

Labi, ka šāds lēmums ir, un mēs esam sākuši apzināt daudz informācijas, kas saistīta gan ar tiesisko regulējumu, gan iespējamo seku izvērtējumu. Ja skatāmies uz šo Saeimas lēmumu, tad tur ir mērķis samazināt elektroenerģijas tēriņus. EM uztraukums ir par to, ka, atceļot OIK un samazinot elektroenerģijas rēķinus, vairākās pilsētās, kur ir centralizētā, bet atbalstāmā enerģija, varētu kāpt siltuma tarifi. Mēs negribam šādu situāciju pieļaut. Tas, ko mēs jau šodien darām, ir pastiprināti kontrolēt stacijas. Gribu piebilst, ka daudzām stacijām 2019., 2020., 2021. gadā beigsies licences termiņš. Līdz ar to draudi, ko mums izsaka, ka būs lielas tiesvedības, iespējams, nav īsti pamatoti.

- Jautājums ir ļoti vienkāršs un praktisks - vai nākamajā mēnesī pēc 31. marta, tas ir, aprīlī, elektroenerģijas rēķini būs mazāki, kā Saeima 10. janvārī nobalsoja?

- Saeima tā nenobalsoja. Saeima nobalsoja, ka EM līdz 31. martam ir jāsagatavo normatīvie dokumenti, lai atceltu OIK. To mēs arī izdarīsim. Tāds ir Saeimas uzdevums.

- Kad mēs varam gaidīt mazākus rēķinus?

- Turpmākās darbības mēs varam gaidīt no Saeimas. [Lēmuma] pēdējā rindkopa ir - uzlikt Saeimas Tautsaimniecības komisijai šo kontroli, un komisijā šis jautājums turpināsies. Mēs sagatavosim normatīvos aktus ar anotāciju, kur būs gan izvērtējums, gan ceļa karte turpmākajām darbībām, gan arī priekšlikumi, kā varētu šo situāciju risināt. Izejot no šī dokumenta, tad Saeima tālāk lems. Tā kā par šo [10. janvāra] lēmumu nobalsoja visi Saeimas deputāti 100%, tad pieļauju, ka viņi ātri risinās šo problēmu tālāk, jo tāda ir bijusi Saeimas deputātu griba.

- Vai pie jums nāk OIK ražotāju pārstāvji, stāsta, ka neko atcelt nevar, un draud ar tiesvedībām? Vai jūtat OIK lobija spiedienu?

- Spiedienu es nejūtu, tomēr, jā. Viņi visi no visām grupām - vējš, mazās HES, siltums, koģenerācija, biogāze, kopuma federācija - ir bijuši. Izteikuši bažas, uztraukumu, apliecināja, ka iespējama liela tiesvedība. To ir teikuši vairāki, bet mēs no tiesvedībām nebaidāmies. Tā arī esam atbildējuši. Tomēr viņi nenāk ar draudiem vai spiedienu. Viņi vēlas risinājumu. Izsniegto atļauju apjoms kopš OIK sistēmas ieviešanas četras reizes pārsniedz Latvijas patēriņu. Tas, kas ir noticis, ir absolūts absurds. Tas ir prātam neizskaidrojams. Tāpēc šīs godīgās kompānijas, kā viņi sevi pasniedz, vēlas risinājumu. Ja mēs spēsim saprātīgi vienoties no abām pusēm, tad varam cerēt uz labu rezultātu.

- Šīs iespējamās tiesvedības, vienošanās utt. ir viena lieta, bet patērētāju interesē, kad beidzot tā OIK sadaļa pazudīs no elektroenerģijas rēķina un par elektrību būs jāmaksā mazāk?

- Šeit gribu vērst uzmanību uz katra iedzīvotāja elektrības rēķiniem. Tur ir trīs sastāvdaļas. Pati elektrība, sadales pakalpojumi, un tikai trešā sadaļa ir OIK. Sadales pakalpojums arī ir ļoti dārgs. Tā kā EM ir sākusi ķerties pie šiem jautājumiem, tad mēs skatāmies plašāk. Dažām kompānijām ir ļoti liela peļņa, un iedzīvotāji uzdod jautājumu - kāpēc valstij piederošas kompānijas tik daudz pelna?

- Jūs domājat Latvenergo?

- Un Sadales tīkls. Sabiedrības spiediens ir liels. Saeimas lēmums nosaka mērķi, bet mērķis ir samazināt elektroenerģijas rēķinus. Līdz ar to mēs strādāsim, lai rēķini kļūtu mazāki. Bažas ir par to, vai daudzviet nepieaugs siltuma rēķini, ko mēs negribētu pieļaut.

- Precizēsim. Vai domājat samazināt rēķinus arī tajā sadaļā, kur maksājam par elektroenerģijas sadali?

- Mēs, protams, sāksim ar OIK daļu, jo tā ir uzdota mums tagad, un praktiski visa ministrija ar to ir nodarbināta, bet sadales jautājumus domājam izvērtēt pēc iespējas ātrāk, pēc tam.

- Vai šogad kaut kas elektrības rēķinos mainīsies?

- Man nav tādas pilnvaras to teikt, jo to lemj Saeima. Vairs neesmu Saeimas deputāts un par citu lēmumiem nevarēšu atbildēt. EM sagatavos dokumentus, lai to varētu izdarīt.

- Jūsu partija KPV LV uz vēlēšanām gāja ar vienu spēcīgu un ļoti konkrētu solījumu - likvidēt OIK un samazināt elektroenerģijas izmaksas. Likme tieši jūsu partijai ir ļoti liela.

- Mēs to apzināmies, un tāpēc EM ir deleģēta tikt ar šo jautājumu galā. Mums ir tas gods, tā laime un tas slogs to darīt.

- Atverot partijas KPV LV mājaslapu, lieliem burtiem lasāms jūsu citāts: «Valstī nepieciešamas mērķtiecīgas pārmaiņas, ko var piedāvāt jauni un pieredzējuši cilvēki. Mums priekšā ir liels darbs, un mums izdosies.» Kādām, pēc jūsu domām, jābūt šīm mērķtiecīgām pārmaiņām, un kas jau ir izdarīts šajā jomā?

- Esmu teicis, ka kādā brīdī uzsvars jāliek arī uz novadiem, un EM nesastāv tikai no OIK likvidēšanas. Mums ir daudz start-up programmas, un šīs programmas iespējams attīstīt arī novados. Jaunas pārmaiņas nozīmē arī to, ka mēs uzņemam lielākus apgriezienus. Esmu gandarīts par cilvēkiem, kas šeit jau strādā. Ir laba sadarbība ar tiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanu. Esam atklājuši vairākus forumus. Nupat atklājām Riga venture summit 2019, kas sevī ietver gan jaunos censoņus, gan arī biznesu, un kopš 2012. gada šāds samits ir piesaistījis 300 miljonus eiro. Tajā pašā laikā esam veicinājuši konkurences attīstības programmas, kuras vairāk domātas uz mērķauditoriju. Sadarbojoties ar LIAA, piedāvājam konkrētus pasākumus, kuri ietver jaunu pārstāvniecību atklāšanu. Pirmdien biju Briselē, kur runājām par iespēju jaunajiem uzņēmējiem piedalīties kiberdrošības nostiprināšanā. Mēs gribam piedalīties pie šīs programmas izstrādes un piedāvāt savus uzņēmējus un uzņēmumus no paša sākuma. Negribam no galda nolasīt drupačas, bet gribam piedalīties pašā procesā no paša sākuma.

- Piedodiet, bet tas viss ir tāds rutinēts ikdienas darbs, ko būtu veicis jebkurš cits ministrs, ieskaitot iepriekšējo - Arvilu Ašeradenu. Jums ir sauklis par pārmaiņām. Kādas fundamentālas pārmaiņas esat ieviesis vai vismaz gribētu ieviest ministrijas darbā?

- Par fundamentālām pārmaiņām mēs varam runāt mājokļu politikas sakarā. Šajā grūtajā periodā esam dabūjuši naudu dzīvojamā fonda apzināšanai. Tas būs ļoti nopietns un plašs darbs. Mums ir liels padomju laikos būvēts dzīvokļu fonds. Ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, tad mēs diemžēl atpaliekam ar jaunu mājokļu būvniecību. Esam dzirdējuši par drūpošiem balkoniem un citām lietām. Šajā pētījumā būtu jānoskaidro, vai tas ir viens gadījums no tūkstoša vai pieci gadījumi no desmit? Tas ir, vai tā ir plaši izplatīta problēma vai tikai atsevišķi gadījumi? Izejot no tā, mēs domājam par jaunu mājokļu būvniecības stimulēšanu, piesaistot finansējumu. Tas būs jauns virziens un uzņems lielus apgriezienus.

- Kādā veidā šī stimulēšana notiks?

- Mājokļi, protams, nevienam netiks dāvināti. Cilvēki strādā, nopelna naudu un iegādājas sev mājokli atbilstoši iespējām. EM veicinās un veidos plašu programmu līdzfinansējumam, garantijām tieši jaunu mājokļu būvniecībā. Sadarbojoties ar Saeimas deputātiem, esam domājuši par jaunu tiesisko regulējumu īres namiem. Redzam, ka ir problēmas ar īstermiņa izīrēšanu, savukārt jaunās ģimenes, kas pārceļas no novadiem uz pilsētām, nevar iegūt dzīvokļus, jo tie tiek labprātāk izīrēti īstermiņā, un mēs neesam pārliecināti, ka šajos gadījumos vienmēr tiek maksāti nodokļi.

- Vai šī atbalsta programma darbosies visā Latvijā?

- Jā. Tur, kur jau ir brīvi dzīvokļi, tur mēs jaunu mājokļu būvniecību neatbalstīsim, un minētais pētījums parādīs, kur tieši šis atbalsts ir nepieciešams.

- Vai neredzat nepieciešamību atvērt un izdarīt grozījumus citos likumos?

- Īres likums ir atvērts, Būvniecības likums ir atvērts, un Enerģētikas likums ir atvērts. Īres likumā ir jāsakārto īres līgumu regulējums, par ko jau runāju. Enerģētikas likumā ir divas sadaļas, kas saistītas ar sinhronizāciju [ar kontinentālo Eiropu] un desinhronizāciju [no Krievijas un Baltkrievijas], un OIK jautājumu. Kas attiecas uz Būvniecības likumu, tad esam jau daudz izdarījuši būvniecības informācijas sistēmas sakārtošanā. Mēs nevēlamies, lai vienā valsts iestādē tiek prasīts dokuments, kurš vajadzīgs otrai valsts iestādei. Līdz ar to šis process tiek optimizēts. Plānots to turpināt, lai process būtu elektronisks. Tāpat gribam ieviest klusēšanas/piekrišanas principu. Tas nozīmē, ja ir vajadzīgs kāds saskaņojums kādā valsts iestādē, tad, ja divu nedēļu laikā iestāde nesniedz atbildi, tad tiek uzskatīts, ka attiecīgā projekta sadaļa tiek saskaņota. Lai nebūtu, ka tiek iesniegts projekts, bet aizņemtības dēļ tas tur noguļ divus mēnešus. Ja tehniskais speciālists redz, ka problēmu nav, viņam nav jāraksta gari atzinumi, kas prasa laiku. Cilvēks projektu iesniedzis ir, divas nedēļas nav atbildes, viss kārtībā.

- Pēc Zolitūdes traģēdijas daudzi ierēdņi, tehniskie speciālisti kļuva pārspīlēti piesardzīgi, un pat pavisam nebūtiskas pārbūves prasa ilgstošu un sarežģītu saskaņošanas procedūru. Vai būvatļauju saņemšanas un saskaņošanas jomā plānotas kādas izmaiņas?

- Pēc Zolitūdes traģēdijas ir notikušas divas būtiskas lietas. No vienas puses, ir konstatētas vairākas problēmas, kas bija iepriekš, bet, no otras, process ir ārkārtīgi birokratizējies. Birokratizēšanās notikusi ilgstoši, un process padarīts arvien smagnējāks. Tāpēc esam vēruši vaļā Būvniecības likumu un citus būvniecību regulējošos normatīvus, lai procesu sakārtotu un padarītu to efektīvāku. Daudz ko var atvieglot tehnoloģijas. Mēs varam gan elektroniski pieslēgties reģistriem, gan elektroniski iesniegt dokumentus, gan arī kompetentās iestādes šos dokumentus elektroniski izskatīt. Lietuvā un Igaunijā process būvatļaujas saņemšanai ir krietni īsāks. Pie mums vēl ir daudz pie kā strādāt.

- Latvijas ekonomikas sāpīgs punkts ir mikrouzņēmumi. Šī uzņēmējdarbības forma radās krīzes laikā, taču tagad krīze jau garām un vairs nav pamatojuma tā darbības turpināšanai. Kāda ir EM nostāja šajā jautājumā?

- Tas gan vairāk attiecas uz Finanšu ministriju, bet tomēr EM saprot un šajā gadījumā atbalsta Finanšu ministrijas viedokli, ka, jo vairāk mums ir nodokļu režīmu, jo tos ir grūtāk administrēt un kontrolēt. Ir grūti saprast, kurš ir un kurš nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Daudzos juridiskos birojos, kur strādā labi izglītoti juristi, visi izrādās mikrouzņēmēji. Līdz ar to viņi nemaksā pilnus nodokļus, un šis režīms tiek faktiski izmantots ne ar labu nolūku. Domāju, ka pakāpeniski no šī režīma būtu jāiet ārā vai arī jānosaka dažādi ierobežojumi, lai nenotiek tā saucamā nodokļu optimizācija. Mēs nevēlētos, lai valstī tas turpinātos. Šie cilvēki pēc 40 gadiem bļaus, ka viņiem nav pensijas, bet to, ka viņi tagad nemaksā nodokļus, viņi negrib ņemt vērā.

- Situācijas ir dažādas, bet bieži vien nevis darba ņēmējs negrib maksāt nodokļus, bet gan darba devējs viņu uz to burtiski spiež.

- Pilnīgi piekrītu, ka šāda prakse pastāv. Vienīgais veids, kā to izskaust, ir noteikt nozares, kurās ir pieļaujams mikrouzņēmuma nodokļu režīms, un nozares, kurās tas nebūtu pieļaujams. Tad šie jautājumi atkristu paši par sevi. Patiešām bieži vien darba devējs piespiež darba ņēmēju tā rīkoties.

- Vai jums kā ekonomikas ministram ir nācies saskarties ar tā dēvētajiem lietu kārtotājiem, kas nāk lobēt kādas ļoti konkrētas intereses?

- Nē, man nekad ar tādiem nav nācies sastapties. Esmu sastapies tikai ar nozaru asociācijām, biedrībām, federācijām, kuras pārstāv konkrētas nozares viedokli. Ir daudzi labi priekšlikumi, bet, ka kāds nāktu atsevišķi lobēt kaut ko specifisku - nekad.

- Neviens amats nav mūžīgs. Atstājot ministra kabinetu, ar ko jūs gribētu palikt vēsturē?

- Es gribētu ieiet vēsturē ar to, ka esmu atrisinājis OIK jautājumu tādā formā, lai mums būtu gan enerģētiska brīvība, gan lai mūsu valsts kļūst tīrāka, zaļāka, gan arī iedzīvotāji maksātu daudz mazāk par elektrību. Tas ir viens. Otra lieta ir, lai mēs sāktu dzīvot jaunākā dzīvojamā fondā. Tas ir tas, ko es gribētu kā stafeti nodot nākamajam ministram. Papildus gribētu, lai mūsu valsts tautsaimniecības īpatsvars un eksports būtu pieaudzis vismaz par 10%.