EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas pilnvaru termiņš beigsies 31. augustā. Viņa par EK pārstāvniecības vadītāju kļuva 2011. gadā. Par savu darba pieredzi amatā un Latvijas vietu Eiropas Savienībā, un ES vietu pasaulē uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
- Jautājums, kas biedē gan iedzīvotājus Latvijā, gan latviešus Lielbritānijā: ko nozīmē Lielbritānijas nodalīšanās no ES bez līguma, jo pašlaik draudi par šādu attīstības scenārija iespēju jau tiek izteikti?
- Es ilgi domāju, kā man būtu vieglāk cilvēkiem to paskaidrot, nelietojot sarežģītu terminoloģiju. Manuprāt, visai saprotamas līdzības bija novērojamas Latvijas nesenā pagātnē, kad notika izstāšanās no Padomju Savienības. Mēs un citas republikas izstājāmies no PSRS bez līguma. Tie, kas piedzīvoja 90. gadu sākumu, atceras, ka uzreiz parādījās starpvalstu robežas. Latvija piedzīvoja milzīgu ražošanas kritumu, bezdarbu un strauju cenu pieaugumu. Es negribu biedēt Apvienotās Karalistes iedzīvotājus, jo tik negatīvas sekas, kādas piedzīvoja Latvija 90. gadu sākumā, viņiem nedraud. Tolaik Latvijas eksports un imports bija gandrīz simtprocentīgi saistīts tikai ar Padomju Savienību, tāpēc situācija izveidojās ļoti smaga. Savukārt pašlaik eksports no Apvienotās Karalistes uz citām Eiropas Savienības valstīm ir 43%. No visa Apvienotās Karalistes importa 54% ir no Eiropas Savienības valstīm. Turklāt Eiropas Savienības ekonomiskais modelis ir daudz civilizētāks, salīdzinot ar kādreizējo Padomju Savienības plānveida ekonomiku.
Izstāšanās bez līguma nozīmēs, ka Apvienotā Karaliste izstājas no vienotā tirgus un arī no muitas savienības. Tas automātiski nozīmēs robežu atjaunošanu un muitas nodokļu piemērošanu. Apvienotajā Karalistē nodokļi pieaugs, un attiecīgi pieaugs arī cenas. Muitas nodeva dažām Eiropas precēm, kas Lielbritānijā tiek ievestas no Eiropas Savienības valstīm, pieaugs divu līdz trīs procentu līmenī, bet atsevišķām lauksaimniecības precēm tas varētu būt pat līdz 60%. Ja notiks izstāšanās bez līguma, sākumā var prognozēt haotisku un diezgan sarežģītu robežkontroles pārbaudes procedūru, kamēr attiecības noregulēsies. Vērtējot šo procesu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, tiek izteikti dažādi vērtējumi. Piemēram, iekšzemes kopprodukta kritums 2020. gadā iespējamā pieauguma vietā varētu būt pat starp -2 un -3,3%.
Paredzams, ka pēc izstāšanās sāksies ļoti ilgstoša un arī diezgan sarežģīta procedūra, lai ES ar Lielbritāniju noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu, jo, izstājoties bez līguma, Lielbritānija automātiski kļūst par tā dēvēto trešo valsti. Mēs zinām, piemēram, cik ilgs bija process, kamēr Eiropas Savienība vienojās par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, cik ilgi noritēja sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, kurš tā arī netika noslēgts. Lai noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu, arī bija nepieciešams diezgan ilgs laiks. Vēlos uzsvērt, ka neviens Eiropas Savienībā nekādus speciālus šķēršļus neradīs; tomēr, lai vienotos par sarežģītam sarunu sadaļām - lauksaimniecības produkciju, par preču tirdzniecības regulējumu utt. -, būs vajadzīgs laiks.
- Vai vēl ir iespējams pagūt noslēgt izstāšanās līgumu ar Lielbritāniju?
- Laika īpaši daudz vairs nav. Par visu būtu jāvienojas līdz oktobrim. Pēc Eiropas Savienības sarunu vedēja Mišela Barnjē novērtējuma, par apmēram 80% no visiem jautājumiem ir panākta vienošanās. Diemžēl par atlikušajiem 20% tas nav noticis. Smags jautājums ir Ziemeļīrija. Tagad Ziemeļīrija kopā ar Apvienoto Karalisti un Īriju ir daļa no ES, līdz ar to Īrijas un Ziemeļīrijas attiecības tiek risinātas Eiropas Savienības līmenī. Spēkā ir tā saucamais Lielās Piektdienas līgums, kas izbeidza terorismu un nodrošināja mieru. Diemžēl, Lielbritānijai izstājoties no ES, vajadzētu robežu starp Īriju un Ziemeļīriju atjaunot. Gan Apvienotā Karaliste, gan Eiropas Savienība piekrīt, ka starp Īriju un Ziemeļīriju ļoti stingru robežu atjaunot nevajadzētu. Tikai kā to panākt? Piedāvātie risinājumi pagaidām diemžēl atšķiras tik krasi, ka puses nevar vienoties.
Ir vēl viens principiāls jautājums. Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts 45 gadu garumā. Visi lēmumi šajā laikā tika pieņemti kopā, savstarpēji vienojoties visām dalībvalstīm. Vienotais tirgus nozīmē preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka brīvu kustību. Apvienotā Karaliste pret to neiebilda 45 gadus. Tagad tā vēlas saglabāt brīvu preču kustību un brīvu kapitāla apriti, bet atsakās no brīvas darbaspēka kustības un brīvas pakalpojumu apmaiņas. Ar ironiju sakot, tas būtu kā paziņot, ka ir vēlme būt par grūtnieci tikai pa pusei.
Būsim reālisti. Eiropas Savienība nevar radīt bīstamu precedentu un atteikties no saviem principiem. Atsakoties no pamata vērtībām, savienība nākotnē nepastāvēs. Kas attiecas uz Eiropas Komisiju, kuru var vainot vai nevainot visādos grēkos, tad ir jāpaskaidro, ka Eiropas Komisija precīzi izpilda mandātu, kuru tai dod Eiropas Padome un Eiropas Parlaments. Mišels Barnjē vadīja sarunas, vadoties no piešķirtā mandāta. Ja mandāts tiks mainīts, tad var mainīties arī esošā pozīcija.
- Kā vērtējamas Eiropas Savienības un ASV ekonomiskās attiecības? Vai ir cerības, ka muitu karš ir novērsts?
- Ir panākts liels progress. ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera tikšanās tika plaši atspoguļota arī masu medijos. Tomēr tā nebūt nebija vienīgā tikšanās. Tikšanās augsta līmeņa politiķu un ekspertu līmenī notiek regulāri, intensīvi un bieži, iesaistoties arī tirdzniecības komisārei un citiem sarunu vedējiem. Lai gan mums iepriekš neizdevās noslēgt ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, ceram, ka tagad tiks noslēgts vismaz tā sašaurināts variants, varbūt bez lauksaimniecības un vairākām citām precēm, bet tomēr būs. Jebkurā gadījumā tas nenotiks viegli. Nevajag domāt, ka gadījumā, ja līderi tikās šodien, tad jau rīt viss notiks. Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, un visām dalībvalstīm jāakceptē piedāvātais scenārijs. Savukārt ASV risinājums ir jāsaskaņo starp izpildvaru un likumdevēju varu. Tās nav vienas vai divu dienu sarunas. Sarunas var ieilgt, bet tomēr mēs ceram, ka process nebūs pārāk garš.
- ES ir panākusi progresu attiecībās ar ASV, bet ar citām valstīm muitas kari iet plašumā.
- Runājot par divpusējām attiecībām starp Eiropas Savienību un ASV, ir panākts progress. Savukārt divpusējās attiecības starp ASV un citām valstīm tieši uz ES neattiecas. Tas ir atsevišķs stāsts. Eiropas Savienība nevar citām valstīm noteikt, kas tām būtu un kas nebūtu jādara. Mēs varam tikai skaidrot savu pozīciju un cerēt, ka muitu kari norims. Cerība mirst pēdējā. Ja runājam par lielākiem tarifiem eksportam uz ASV, tad ir jāsaprot, ka tas tieši ietekmēs ASV pilsoņus gan kā cenu pieaugums, gan būs citas ekonomiskas sekas.
- Cik lielā mērā ir iespējams panākt, ka tiek ņemti vērā Latvijas iebildumi Eiropas Savienības daudzgadu budžeta perspektīvai 2021.-2027. gada periodam?
- Gandrīz visas dalībvalstis bez īpašiem izņēmumiem izsaka kaut kādu kritiku EK izteiktajam piedāvājumam. Tāda ir sarunu taktika. Sākumā ir jāizvirza vislielākās prasības, un pēc tam jāmeklē kāds kompromiss. Manuprāt, Eiropas Komisija veica fantastisku darbu, un to es saku nevis tāpēc, ka strādāju šajā institūcijā, bet tāpēc, ka tā patiešām ir. Lielbritānijai izstājoties no ES, kopējā budžetā izveidosies ienākumu samazinājums, un šo samazinājumu vajadzēs nosegt ar papildu ieņēmumiem. Protams, pilnībā to izdarīt nebūs iespējams, turklāt ir vēl ļoti daudz nezināmo. Jebkurā gadījumā - naudas būs mazāk, bet prioritāšu būs daudz vairāk. Papildus jau esošajām prioritātēm - reģionālā kohēzija, labklājības līmeņa izlīdzināšana, kopējā lauksaimniecības politika u.c. - ir izvirzītas arī citas - kopējā aizsardzība, klimata pārmaiņas, kas saistītas ar vides aizsardzību, un migrācijas jautājumu risināšana. Arī tām ir jāparedz finansējums. Eiropas budžets ir tik liels, cik tas ir. Jāatceras, ka šis budžets nevar tikt veidots ar deficītu (jo pēc likuma tas ir bezdeficīta budžets). Tātad ir jāatrod un jāvienojas, kam un ko nogriezt un kā esošo finansējumu visefektīvāk izmantot. Tā kā aizsardzībai, migrācijai un klimata pārmaiņu prioritātēm līdzekļi ir jāpalielina, citām nozarēm tie būtu jāsamazina. Turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savu konkurētspēju pasaulē, tad jāpalielina finansējums inovācijām. Mums ir ļoti būtiski audzināt jauno pētnieku paaudzi, kas būtu ar labām tehnoloģiskajām zināšanām un veicinātu Eiropas konkurētspēju globālajā laikmetā.
Jaunajā ES budžeta piedāvājumā vislielākie ieguvēji būs studenti, zinātnieki, vides un aizsardzības nozares. Tomēr arī par to vēl jāvienojas, jo neviens nevēlas neko upurēt, neviens nevēlas atteikties no labumiem, kurus dod kopēja lauksaimniecības un kohēzijas politika, īpaši tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs.
Par gala kompromisu būs jāvienojas Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam. Vai gala rezultāts Latvijai būs labāks vai sliktāks, to mēs šobrīd paredzēt nevaram.
- 16. augustā noslēdzās Eiropas Komisijas iniciatīva par atteikšanos no regulāras pārejas uz sezonas laiku. Līdzīgi kā Lietuvas un Igaunijas valdības, arī Latvijas valdība ir izteikusies par atteikšanos no sezonālās pulksteņu rādītāju grozīšanas. Kas notiks tālāk? Kad ES atteiksies no sezonas laika?
- Eiropas Parlaments uzdeva Eiropas Komisijai veikt sabiedrisku apspriešanu par šo jautājumu. Līdz pat 16. augustam dalībvalstis un ES pilsoņi varēja darīt zināmus EK savus viedokļus. Sabiedriskajā apspriešanā par pārejas uz vasaras laiku lietderību piedalījās vairāk nekā 4,6 miljoni respondentu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK apkopos visus saņemtos priekšlikumus un ierosinājumus un tad kopsavilkumu iesniegs Eiropas Parlamentam. Pēc tam tiks pieņemts savstarpēji saskaņots lēmums. Tagad viss atkarīgs no tā, kādus viedokļus ir iesniegušas visas dalībvalstis un ES pilsoņi, kas piedalījās apspriešanā.
- Jūsu pilnvaru termiņš beigsies 31. augustā. Noteikts cikls dzīvē būs noslēdzies. Kāds būtu jūsu kopsavilkums par to laiku, kad pārstāvējāt EK Latvijā, un kādi būs jūsu jaunie izaicinājumi?
- Eiropas Komisijā strādāju trīspadsmit gadus. No tiem sešus gadus nostrādāju Luksemburgā Eurostat direktores amatā un pēc tam septiņus gadus biju EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Ja tā var teikt, šie pēdējie septiņi gadi ir manas karjeras virsotne. Tas bija darbs, kurā es varēju pilnībā izmantot visas savas zināšanas, pieredzi un arī iegūt kaut ko jaunu.
Galvenais, ko man izdevās paveikt, spriežot pēc dzirdētajām atsauksmēm un mana darba novērtējuma - esmu veicinājusi pozitīvāku attieksmi par Eiropas projektu. Lielā mērā tas bija iespējams tāpēc, ka uz visiem ar EK saistītiem jautājumiem manas atbildes bija faktos balstītas un godīgas.
Laikā, kad mēs vēl nebijām Eiropas Savienībā, daudziem bija savi pieņēmumi par to, kas ir ES. Gandrīz vai tika uzskatīts (īpaši padomju laikā), ka tā ir paradīze zemes virsū. Savukārt, kad bija kopīgi jāstrādā ar citu valstu pārstāvjiem un sarežģītām problēmām jāatrod visiem pieņemami risinājumi, tad veidojās sapratne, ka tā nav paradīze, ka ceļā uz labklājību jāpārvar vēl ļoti daudz šķēršļu. Taču, par spīti visiem izaicinājumiem, uzskatu, ka labāka projekta starpvalstu pretrunu atrisināšanai cilvēces un arī mūsu kontinenta vēsturē par vienotu Eiropu vēl nav bijis. Salīdzinot ar jebkuriem citiem valstu sadarbības modeļiem, ES ir labākais, kas jebkad ir izveidots. Lielā mērā mans darbs Eiropas Komisijā bija mans pienesums Eiropas Savienības projekta attīstībā. Vienmēr biju eirooptimiste. Jau sākot strādāt Finanšu ministrijā 20. gs. 90. gadu sākumā un vidū, ticēju vienotas Eiropas idejai un piedalījos pirmajās sarunās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Es varētu ilgi uzskaitīt un uzskaitīt to, kas tolaik tika darīts: daudzās konferences, pilsoņu dialogi, vizītes utt. Sadarbība ar ļoti daudzām nevalstiskajām organizācijām, atbalstot to aktivitātes. Savas aktivitātes nekoncentrējām tikai Rīgā, bet kļuvām pamanāmi un klātesoši Latvijas reģionos, piedaloties dažādu pilsētu pasākumos un svētkos. Tomēr galvenais, ko vēlos uzsvērt - mums izdevās komunikācijā par Eiropas Savienību iesaistīt ļoti plašu Latvijas sabiedrības daļu - gan intelektuāļus, gan vienkāršus cilvēkus, studentus, skolēnus, pensionārus. Mēs strādājam ar visiem, kas gribēja uzzināt kaut ko vairāk par Eiropu.
- Manuprāt, vēl pirms septiņiem gadiem ne tikai liela daļa sabiedrības, bet arī tie, kas rakstīja vai veidoja pārraides par ES, precīzi neizprata, kādas ir Eiropas Komisijas funkcijas un uzdevumi, tāpēc prasīja no EK atbildību par jautājumiem, ko EK nemaz nedrīkst darīt, kas nav EK funkcijas. Lielās pārmaiņas, kas notika pēdējos septiņos gados - Latvijas medijos un sabiedrībā ir izveidojusies korekta izpratne, par ko atbild Eiropas Komisija, par ko tā neatbild. Tāpēc arī daudzas negācijas un asumi, kas bija vērojami pirms kāda laika, vairs nav novērojami. Pa šo laiku ir notikusi gan sabiedrības, gan dažādu viedokļu paudēju, žurnālistu, politiķu izglītošana, un lielā mērā tas ir jūsu nopelns.
- Paldies par šādu vērtējumu. Protams, viena pati es nesasniegtu neko, un šie panākumi ir visas EK pārstāvniecības fantastiskās komandas pašaizliedzīga darba rezultāts. Izmantojot šo gadījumu, es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem gan Latvijā, gan EK par atbalstu.
Pabeidzot savus pašreizējos pienākumus, es turpināšu strādāt ar Eiropas jautājumiem. Esmu nodibinājusi Latvijas Zinātņu akadēmijā Eiropas politikas pētniecības institūtu, kurā grasos aktīvāk strādāt. Savukārt Latvijas Universitātē vadīšu maģistra programmu Eiropas studijas, un papildus tam ir vēl vairāki projekti un ieceres, kurās varēšu izmantot savas zināšanas un pieredzi. Mans darbs Latvijā turpināsies, nemainot arī starptautiskās dimensijas klātesamību.
