Andris Teikmanis intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei": Neizslēdzu Trampa vizīti Latvijā

Saruna ar Latvijas vēstnieku ASV Andri Teikmani par Latvijas vietu ASV ārpolitikā, par to, kā Trampa ievēlēšana ir ietekmējusi Latvijas un pasaules drošību, par amerikāņu Eiropas ģeogrāfijas izpratni un to, kādas ir iespējas, ka Tramps savas prezidentūras laikā apmeklēs Latviju.

- Skaidrs, ka Latvija nav ASV ārpolitikas prioritāšu lokā, bet kā jūs raksturotu…

- Kļūda. Nav skaidrs gan. Domāju, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir ASV prioritāšu lokā kā nozīmīga daļa no Eiropas kopējās drošības, un to apliecina ASV palielinātā militārā iesaiste, finansējums gan Baltijas valstīs, gan Polijā. Tā ka mēs nevaram teikt, ka esam kaut kur ārpolitikas interešu nomalē. Nē. Jā, ASV globālajā drošības politikā ir pirmā līmeņa intereses - Irāna, Ziemeļkoreja, protams, Krievija, bet nevar teikt, ka Latvija vai Baltijas valstis būtu ASV neievērotas. To nevar teikt nekādā gadījumā.

- Tas ir patīkami, bet kā jūs raksturotu Latvijas un ASV attiecības, un vai tās ir mainījušās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas?

- Vērtējot Latvijas un ASV attiecības, tās ir jāskatās ilgākā laika posmā. Nu jau tie ir vairāk nekā simt gadu. Jāskatās, kā šīs attiecības ir veidojušās visā šajā simtgades periodā, jo tam visam ir nozīme. Tam, kas ir noticis pagātnē, ir ietekme uz šodienu - gan ASV palīdzībai Latvijas valsts dzimšanas sākumā, gan ASV diplomātiskajām aktivitātēm divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Slavenais diplomāts Džordžs Kenans savus gadus nostrādāja Latvijā, un viņa meita ir dzimusi Rīgā. Neaizmirsīsim, ka ASV bija tās, kas sāka neatzīšanas politiku 1940. gada 23. jūlijā, un tā nebija sagadīšanās, ka ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo savu Krimas neatzīšanas politiku paziņoja 25. jūlijā, dažas dienas pēc 23. jūlija, un šajā deklarācijā ir tieša atsauce uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku. Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā neatzīšana ir kā piemērs arī Krimas neatzīšanas politikai. Tā ir tā bāze, uz kuras veidojas Latvijas un ASV attiecības. Šīs attiecības un Baltijas valstu drošība nenoliedzami ir īpaša tēma ASV, un to maz ietekmē [ASV prezidenta] administrācijas maiņas. Šobrīd Kongresā gan demokrāti, gan republikāņi ir vienlīdz atbalstoši šai politikai. Viņi var strīdēties par daudziem citiem iekšpolitiskiem jautājumiem, un viņi to dara, bet par Baltijas drošības jautājumiem viņi nestrīdas. Sausais atlikums, kas ir mainījies, sākoties republikāņu administrācijai, ir tas, ka ASV iesaiste ir palielinājusies. Arī finansiālā ziņā. Kongress ir atbalstījis 170 miljonu dolāru militārās palīdzības piešķiršanu Baltijas valstīm, un šī palīdzība turpināsies arī nākotnē. Palielināsies NATO klātbūtne un arī tā saucamā Eiropas atturēšanas iniciatīva, kurai finansējums tiks palielināts no 4,8 miljardiem dolāru uz 6,5 miljardiem dolāru. Tā ka ieguldījumi Eiropas drošībai palielinās, par spīti dažādiem virsrakstiem medijos. Ir dzirdamas dažādas spekulācijas par to, ka Tramps pagriezīs muguru Eiropai, NATO, bet nekas tamlīdzīgs reālajā dzīvē nenotiek.

- Tātad Trampa sauklis America first (Amerika vispirms) un viņa mentālā tuvība ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Latvijas, Eiropas un pasaules drošību neapdraud?

- Nē. Neredzu nekādu apdraudējumu. Visi šie saukļi jāskatās plašākā nozīmē, jo arī Eiropas valstīs skan līdzīgi, varbūt citādi formulēti, saukļi. Tas vairāk saistās ar vairākus gadu desmitus notikušajiem globalizācijas procesiem. Daudzas pasaules valstis ir atdūrušās pret globalizācijas ietekmes sekām. Šīs sekas zināmā mērā bijušas negaidītas, un nav skaidrības, kā ar tām tikt galā. Tādos brīžos dažādu valstu valdības atceras, ka suverenitātes principi nekur nav pazuduši no pasaules kārtības. Valstu suverenitāte joprojām ir tā bāze, kas veido starptautiskās attiecības. Lai kā palielinātos pārnacionālo organizāciju un līgumu nozīme, tie nav aizvietojuši valstu suverenitātes principu. Tas notiek ASV, un tas notiek arī citās valstīs. Tas, kas skar mūs tiešā veidā, drīzāk varētu būt ASV politikas izmaiņas tirdzniecības jautājumos, lai gan arī tur ir diezgan daudz neskaidrību. Paskatīsimies, kādas būs sekas šiem, nosacīti, tirdzniecības kariem. Skaidrs, ka globālā tirdzniecība attīstās un vēlas attīstīties pēc globāliem principiem. Tā ir kaut kādā mērā pretruna, un tas ir objektīvs faktors, ar kuru jārēķinās. Tur varētu būt izmaiņas ASV politikā. Pašreiz ASV prezidents ir parakstījis jauno aizsardzības likumu, kas ir 716 miljardu dolāru liels, un tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējie ASV aizsardzības tēriņi. Šis likums un ASV politika ir vērsta uz ASV lomas nostiprināšanu pasaulē. Arī ASV saprot, ka pasaule ir izmainījusies, salīdzinot ar pēckara laiku, un ir daudzi jauni, augoši spēlētāji - kaut vai Ķīna, kas ietekmē pasaules politiku, bet ASV savu ietekmi pasaulē nevēlas samazināt.

- Skatoties no Atlantijas okeāna šī krasta, rodas iespaids, ka Trampam Eiropa nepatīk. Viņš Vācijā izteica pārmetumus Angelai Merkelei, Anglijā Terēzei Mejai. Vai tas nepadraud Rietumu vienotību?

- Valstu savstarpējās attiecības ir dinamiskas, un tādas tās vienmēr ir bijušas. Ir bijuši kāpumi un kritumi. Ja ņemam Franciju un Vāciju, kas abas šobrīd ir Eiropas motors, tad šo valstu attiecībās ir bijuši augšupejoši un krītoši periodi, ciešākas un vēsākas attiecības. Attiecību temperatūras izmaiņas tomēr kopumā nav ietekmējušas Eiropas attīstību. Eiropas intereses ir kopējas visām Eiropas valstīm, un tieši tas ietekmē kopējo Eiropas politiku un Eiropas Savienības integrācijas procesus. Tieši tāpat ir ar ASV un Eiropu. Tās ir divas pasaules lielākās un ne tikai tirdzniecības partneres. Tie ir dabiskie sabiedrotie, un īslaicīga ietekme uz šo attiecību raksturu var būt. Šīs attiecības var būt siltākas, aktīvākas vai vēsākas, bet tas nemaina savstarpējās intereses. Tās nav tikai ekonomiskās intereses, tomēr nedrīkst aizmirst, ka abas puses ir savstarpēji investējušas gandrīz piecus triljonus dolāru un veido vienu trešdaļu no pasaules tirdzniecības apjoma. Šīs attiecības bija kļuvušas vēsākas, bet nesen notika Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vizīte Vašingtonā, un šīs attiecības sakārtojās. Arī Trampa vērtējumā, jo viņš par šo vizīti izteicās ļoti pozitīvi. Šī vizīte tiešām bija izdevusies. Viens aspekts, kā šīs attiecības sakārtojas vizuāli vai verbāli, bet otrs - kas notiek tālāk. Ceru, ka šī vizīte būs grūdiens, lai turpmāk noritētu konstruktīvas sarunas par to, kas notiek ar tirdzniecības jautājumiem, par enerģētikas sadarbību, kas ļoti interesē ASV. Tas ir tas, kas nosaka reālo politiku un reālās attiecības valstu starpā. Komentāri var būt ļoti dažādi, bet ne vienmēr tie atspoguļo valstu reālo attiecību raksturu.

- ASV gatavo sankcijas pret kompānijām, kuras piedalīsies Nordstream-2 projektā. Cik reāli, ka šīs sankcijas tiks pieņemtas, un vai tās varētu ietekmēt šī projekta realizāciju?

- Pastāv liela iespēja, ka papildu ASV sankcijas pret Krieviju tiks pieņemtas, gan reaģējot uz Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, gan saistībā ar Skripaļu lietu. Senatoru republikāņa Lindseja Greiema un demokrāta Boba Menendeza iniciatīva tiek aktīvi virzīta Kongresā, un pašlaik notiek visai intensīvas konsultācijas ar administrāciju. Sankcijas var skart gan Krievijas finanšu un enerģētikas sektoru, gan atsevišķus oligarhus, tomēr pagaidām precīzi prognozēt to veidolu vēl būtu pāragri.

- Cik daudz Latviju zina Vašingtonas politiskajā vidē un ārpus tās?

- Vašingtonas politiskajā vidē Latviju pazīst, Baltiju pazīst un labi zina, jo Baltijas politika ir starp salīdzinoši prioritāriem politikas virzieniem. Īpaši pēdējos gados, pēc Krievijas aktivitātēm Gruzijā un Ukrainā, Baltijai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība. Ārpus Vašingtonas varbūt ir drusku citādi. Jāapzinās, ka amerikāņi ir pietiekami pašpietiekama nācija. Salīdzinoši maz amerikāņu ceļo ārpus ASV, un ģeogrāfiskā izpratne par Eiropas valstīm ne visiem ir labā līmenī. Tāpēc iepazīstināšana ar Latviju ir vēstniecības un vēstnieka uzdevums, lai celtu zināšanu līmeni par Latviju. Šajā nolūkā mēs varam izmantot Latvijas simtgadi un atgādināt, ka esam kā valsts

100 gadus veci, neesam «bijusī padomju republika». Tā ir liela starpība, un daudzi to saprot. Zināšanu vairošana par Eiropas valstīm, par Baltiju, par Latviju Amerikā ir nebeidzams darbs. Tas ir darbs, kuru darījuši mani priekšteči, ko es daru, un to darīs visi vēstnieki pēc manis. Tas ir liels uzdevums, ar kuru mēs veiksmīgi cenšamies tikt galā, izmantojot simtgades tēmu. To darām kopā ar latviešu biedrībām, ar mūsu goda konsulu korpusu, organizējot dažādas aktivitātes, kas atgādina par Latviju. Pēc dažām nedēļām es došos uz Nebrasku, uz Nebraskas universitāti, kur kopā ar ALA (Amerikas latviešu apvienību) organizēsim Kārlim Ulmanim veltītu piemiņas pasākumu. Viņš tur ir studējis, un viņš ir vienīgais šīs universitātes absolvents, kurš ir kļuvis par valsts galvu. Būs Niagāras ūdenskrituma izgaismošana Latvijas karoga krāsās un Radio kora turneja. Mūzikas pasaulē Latvijas vārdam ir īpaša skaņa un nozīme. Tajā Latviju pazīst labāk nekā citur. Tie ir darbi, kas jādara, un pastāvīgi ir jāatgādina, kas mēs esam, kāda ir mūsu vēsture un ka neesam Balkānu valsts.

- Baltiju parasti jauc ar Balkāniem?

- Jā, tas ir diezgan tradicionāli. Nedomāju, ka par to būtu īpaši jāpārdzīvo, jo neesam jau vienīgie, kurus ar kādiem citiem var sajaukt. Slovēņiem un slovākiem ir daudz grūtāk.

- Kādas ir Trampa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu?

- Šobrīd pilnīgi noteikti ir par agru dot jebkādas prognozes. Pirmkārt, jāskatās uz Kongresa starpvēlēšanām, kas notiks šā gada novembrī. Tradicionāli šajās vēlēšanās labākus rezultātus gūst opozīcijas partija. Demokrāti ir uzstādījuši uzdevumu pārņemt kontroli Pārstāvju palātā. Redzēsim, kā viņiem tas izdosies. Pēc šīm vēlēšanām varēsim vērot tālāko iekšpolitisko attīstību, jo priekšvēlēšanu cīņa jau šobrīd ir ārkārtīgi asa, un nav paredzams, ka tā norims arī pēc vēlēšanām. Patiesībā tā nevienu brīdi nav beigusies. Tā tiek ļoti plaši atspoguļota ASV medijos. Gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos. Ļoti aktīvi sociālos medijus izmanto Tramps, kurš ir lielākais viedokļu līderis tviterpasaulē.

- Iepriekšējie ASV prezidenti ir kādreiz atbraukuši arī uz Latviju vai vismaz uz Baltiju. Vai varam sagaidīt arī Trampa vizīti Latvijā?

- Mēs nevaram sūdzēties, ka ASV prezidenti vai viceprezidenti būtu maz mūs apmeklējuši. Ja būtu salīdzinoša statistika, tad Latvija un Baltija kopumā būtu starp valstīm, kuras samērā bieži ir apmeklējuši ASV līderi. Tas nenozīmē, ka mums jāgaida, ka katru gadu kāds ASV prezidents vai viceprezidents apmeklēs Latviju. Tā tas pasaulē nenotiek. Ir vairākas samērā lielas Eiropas valstis, kurās pēdējo desmit un vairāk gadu laikā nav bijis neviens ASV prezidents.

- Bet vai Tramps varētu pie mums atbraukt?

- Es noteikti neizslēgtu tādu iespēju, un pie tādas mēs strādājam un strādāsim. Meklēsim iespēju, kas varētu veicināt šāda veida vizīti, bet tā droši paredzēt par šādu vizīti būtu mazliet provokatīvi. To apsolīt es nevaru, bet tas ir mūsu pastāvīgs uzdevums - veicināt savstarpēju vizīšu apmaiņu. Mēs, protams, vēlamies un laipni gaidām ASV prezidentu apmeklēt Latviju.

- Vai jūtat labvēlīgu attieksmi pret Latviju no ASV prezidenta administrācijas puses?

- Noteikti šī attieksme ir labvēlīga un ieinteresēta. Dažādās sfērās. Ne tikai drošības politikā, bet arī ekonomiskajā politikā. Mums bija Baltijas valstu un ASV samits aprīļa sākumā, un bija arī kopīgs ekonomiskais forums. Tagad jau strādājam pie nākamā Baltijas ekonomiskā foruma, kas rudenī notiks Bostonā. Gribu atzīmēt, ka ASV politika ir ieinteresēta un atbalstoša mūsu finanšu politikas veidošanā un banku nozares sakārtošanā. ASV ir izteikušas vērtējumu par Latvijas bankām un pieņēmušas radikālus lēmumus attiecībā uz vienu banku. Kopumā šī ASV politika ir vērsta uz iespējamo finanšu noziegumu un naudas atmazgāšanas mazināšanu. Tā ir arī Latvijas interese - sakārtot banku nozari, lai Latvijas bankas atjaunotu savu reputāciju un mēs varētu attīstīties kā nozīmīgs Eiropas finanšu centrs. Arī tur mūsu intereses sakrīt.

- Latvijā ir dzirdētas runas, ka šo banku (ABLV banku) nogremdēja kādu ASV finanšu interešu dēļ.

- Neviena mūsu banka nav tik liela, lai tā varētu reflektēt kaut kādas ASV finanšu intereses. ASV intereses nepārprotami attiecas uz finanšu noziegumu un naudas mazgāšanas nepieļaušanu, finanšu darījumu drošību un, cik to atļauj banku nozare, caurspīdīgumu. Tās ir ASV intereses, kas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī citām valstīm. ASV ar miljardiem lieliem naudas sodiem ir sodījušas gan savas bankas, gan lielās Eiropas bankas. Šie lēmumi pieņemti, pamatojoties uz to, ka bankas nav ievērojušas banku noteikumus finanšu noziegumu novēršanas nodrošināšanai. Tādā nozīmē Latvija nav kaut kā īpaši izceļama. Šī ASV politika ir nemainīga attiecībā pret visām valstīm, ieskaitot pašas ASV.