Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja, ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā un Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.
- Kas noteica to, ka no valsts ieņēmumu viedokļa 2018. gads ir ļoti veiksmīgs?
- Šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gadu, kopējie budžeta ieņēmumi pieauga par 11%, bet nodokļu ieņēmumi ir auguši par 10,6%. Lielā mērā to nodrošināja nodokļu reforma. Pievienotās vērtības nodokļa ienākumi pildījās diezgan labi, un to veicināja PVN reversā sistēma, jo šogad reversais PVN tika noteikts arī jaunām nozarēm. Ļoti, ļoti priecē tas, ka ir palielinājusies algas nodokļu iekasēšana, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums ir gan tāpēc, ka ir palielinājušās algas, gan tāpēc, ka ir palielinājies darba ņēmēju skaits. Savukārt, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, šogad mēs esam daudz vairāk nekā iepriekšējos gados atmaksājuši pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tie būs 120 miljoni šī gada laikā. Tas ir saistīts ar to, ka par 2017. gadu iedzīvotāji iesniedza gada ienākumu deklarācijas, ne tikai par attaisnotajiem izdevumiem, bet arī par diferencētā neapliekamā minimuma nodokļa pārrēķinu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāšana norisinās veiksmīgi, jo to nodrošina elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), kuru mēs pagājušajā gadā maksimāli uzlabojām, padarot to daudz ērtāku. Tie, kas iesniedza deklarācijas elektroniski, saka, ka, lai iesniegtu nodokļu deklarāciju, atsevišķos gadījumos pietiek ar trīs klikšķiem EDS.
Ja vērtējam nodokļu ieņēmumus, tad ir jāsaprot, ka nevis Valsts ieņēmumu dienests iekasē nodokļu ieņēmumus, bet uzņēmēji ir tie, kas samaksā nodokļus. Tāpēc mūsu darbs ir nodrošināt viņiem maksimāli skaidru vidi un spēles noteikumus, izskaidrojot normatīvo regulējumu, izskaidrojot, kā nodoklis ir pareizi jāaprēķina, kā nodokli samaksāt, kādās situācijās uzņēmējs var nākt uz VID un lūgt palīdzību arī gadījumos, ja veidojas nodokļu parāds.
Tas, ar ko varam lepoties, ir ļoti laba sadarbība ar uzņēmējiem, un to apliecina uzņēmēju ļoti augstais VID darbības novērtējums. Regulāri tiek veikti pētījumi, lai novērtētu VID sadarbību ar uzņēmēju asociācijām. Šogad 90% uzņēmēju asociāciju sadarbību ar VID novērtēja ļoti pozitīvi un tikai 10% izteicās kritiski. 10 ballu skalā vidējā uzņēmēju asociāciju sadarbība ar VID ir novērtēta ar 7,48 punktiem. Ir būtiski augusi sabiedrības uzticēšanās VID. 2016. gadā 34% no aptaujātajiem uzticējās VID, bet 2017. gadā uzticības līmenis ir sasniedzis 46%.
- Cik lielā mērā lielākos nodokļu ieņēmumus noteica tas, ka no šī gada 1. janvāra tika paaugstināta minimālā alga? Valsts un pašvaldību struktūrās minimālās algas pieaugums automātiski izraisīja visu algu likmju pieaugumu.
- Izvērtējums tieši šādā griezumā mums nav pieejams. Neapšaubāmi, ka minimālās algas palielinājums radīja noteiktu efektu. Tomēr ir jāņem vērā, ka pērn tika palielināts arī atvieglojumu apjoms par apgādājamām personām, tika palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums. Šīs izmaiņas samazināja iespējamos nodokļu ieņēmumus. Savukārt atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmju ietekmi mēs tikai tagad sāksim vērtēt, jo, tikai sākot ar gada otro pusi, daudzi iedzīvotāji būs sasnieguši ienākumu līmeni, no kura būs jāmaksā lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme[1] . Protams, savu noteiktu ietekmi radīja arī alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa palielināšana. Tomēr ir jāatzīmē, ka vienlaikus ir palielinājies arī alkoholisko dzērienu patēriņš. Tāpēc nodokļu ieņēmumu pieaugumu izraisīja ne tikai akcīzes nodokļa likmes palielināšana.
- Latvijā nodokļu ieņēmumu pieaugums apsteidz IKP pieaugumu. Ja valsts ieņēmumi pildās straujāk par IKP pieaugumu, tad tas tradicionāli tiek interpretēts kā apliecinājums, ka mazinās ēnu ekonomika. Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku veiktie mērījumi uzrāda pilnīgi pretēju tendenci. Kas tad īsti notiek ar ēnu ekonomiku?
- Jautājums ir komplicēts. Pavasarī, konferencē, kurā notika Saukas kunga pētījuma prezentācija, mēs bijām vieni no tiem, kas bija ļoti piesardzīgi, izsakoties par šiem mērījumiem, jo mūsu rādītāji liecināja par ko citu. Mums sanāca, ka ēnu ekonomika Latvijā samazinās. Kā liecina mūsu dati, samazinās gan nedeklarētās darba samaksas aprēķini, gan PVN plaisas aprēķini. Aplokšņu algu plaisa 2017. g. bija 19,9%, bet 2016. g. 21,6%. Tātad gada laikā bija vērojams 1,7 procenta punktu samazinājums. PVN plaisas provizoriskie aprēķini rāda, ka 2017. gadā tie bija 16,5%, bet 2016. gadā 16,9%, līdz ar to mums gada laikā samazinājums bija 0,4 procenta punkti. Viennozīmīgi varam secināt, ka viena no ēnu ekonomikas komponentēm - aplokšņu algas - virzās uz labo pusi, t.i., samazinās.
- Manuprāt, ēnu ekonomika samazinājās arī tāpēc, ka tās veicēji aizbrauca no Latvijas. Latvijā par ēnu ekonomikas daļu kļūst ikviens, kas nesāk maksāt nodokļus jau no trešā pārdotā adītu zeķu pāra. Savukārt tie, kas pārcēlās uz Angliju, atklāja, ka tāds pats mazais bizness, nemaksājot nekādus nodokļus, kas Latvijā tiktu apzīmēts kā nodokļu nemaksāšana un ēnu ekonomika, darot to pašu un daudz lielākā apjomā, bet Lielbritānijā, nav ēnu ekonomika, bet ir likumīga un legāla nodarbe. Varbūt ir vērts vienkārši atteikties no Latvijas mazo biznesu kavējošām nodokļu prasībām un liela daļa no ēnu ekonomikas momentā pārtaps legālajā?
- Arī mēs Latvijā vienmēr esam atbalstījuši pieeju, lai mazie uzņēmēji un individuālie saimnieciskās darbības veicēji varētu darboties bez nekādām vai pēc iespējas vienkāršākām grāmatvedībām, lai viņiem būtu tikai vienreizēja gada patentmaksa vai vēl kaut kā citādi nosaukts konkrēts maksājums, kas būtu izpildāms, vērtējot viņu ienākumus.
Kopumā gan kontroles pasākumos, gan analītiskā darba rezultātā mēs esam fiksējuši vairākas tendences. Ir uzņēmēji, kas oficiāli maksā minimālo algu un pārējo maksā aploksnē. Ja tiek palielināta minimālā alga, tātad oficiālais maksājums palielinās, bet aploksnes summa nepalielinās vai pat samazinās par oficiāli palielināto algas apjomu. Ir uzņēmēji, kas oficiāli maksā nu jau visai pieklājīgu atalgojumu, bet tomēr vēl kaut ko pieliek klāt aploksnē. Tas, protams, rada jautājumus par nodokļa režīmiem, vai tie ir pareizie vai nepareizie. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji apgalvo, ka viņi nevar samaksāt oficiālos nodokļus. Ja viņiem esot jāsamaksā visi nodokļi no oficiālajām algām, tad viņiem nepietiekot līdzekļu. Cits jautājuma slānis attiecas uz valsts pieprasītās uzskaites sarežģītību. Uzņēmēji kā piemēru min, ka daudzās valstīs mazajam uzņēmējam ir jāveic tikai viens - patentmaksas maksājums. Kad viņš to nomaksā, viņš var mierīgi strādāt, jo vairāk nekas nav jāmaksā un vairāk nekas nav jākārto. Nomaksājot patentmaksu, viņš kļūst par legālu biznesu un vairs nav daļa no ēnu ekonomikas. Grāmatvedības kārtošanas prasības šādiem uzņēmējiem ir ārkārtīgi minimālas vai nekādas. Deklarācijas sniegšanas prasības ir minimālas vai nekādas. Komunikācija, kas viņam ir jāveic ar nodokļu administrāciju, ir īsa, vienkārša, un jāveic tikai reizi gadā.
- Varbūt nevajag tērēt lielus resursus, lai mēģinātu pārbaudīt to, ko principā nevar pārbaudīt?
- VID arī necenšas visu šo milzīgo masu pārbaudīt. Mēs strādājam, balstoties uz riska analīzi un prioritātēm. Ja mēs gribētu aiziet pie katra no mazajiem uzņēmumiem un izšķirstīt visu grāmatvedību, tad pilnīgi visiem mēs nekad nevarēsim to izdarīt. Turklāt valsts ieguvums nodokļu formā no šādām aktivitātēm nebūs nekāds. Vai būs tāds, kas neattaisnos tik lielus valsts izdevumus. Tāpēc arī mēs vienmēr uzsveram, ka balstāmies uz riska analīzi, kas tiek veidota no visas informācijas, kas ir mūsu rīcībā. Mēs kontroles pasākumos ejam pie tiem uzņēmējiem, kur mēs saredzam vislielāko nodokļu nenomaksas risku. Papildus tam mēs nosakām prioritārās nozares, par kurām mūsu analītiķi ir secinājuši, ka tajās ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars.
- Kādu iespaidu uz nodokļu maksājumiem nākamajos gados atstāj nozaru pārbaudes?
- 2015. un 2016. gadā mēs sākām nozaru pārbaudes. Tās noritēja arī nozarēs, kurās strādā daudz mazo uzņēmēju. Piemēram, autoservisu jomā ir pietiekami daudz mazo uzņēmēju, zobārstniecībā ir ļoti daudz privātu prakšu, skaistumkopšanas pakalpojumos, kad tika pārbaudīti frizieri, manikīra meistari utt., arī bija ļoti daudz mazo uzņēmēju un ļoti daudz individuālo saimnieciskās darbības veicēju. Diemžēl ir jāatzīst, ka šo pasākumu rezultāti nebija īpaši veiksmīgi. Pozitīvās pārmaiņas bija ļoti īslaicīgas, un tām nebija pozitīvas ilgtermiņa ietekmes. Mēs veicām aktīvas darbības, kas bija ļoti resursu ietilpīgas, klātienes kontroles pasākumus, kontroles pirkumus, klātienes apmeklējumus utt. Kādi ir rezultāti? Daļa no tiem, kuri nebija reģistrējuši saimniecisko darbību, atnāca uz Valsts ieņēmumu dienestu un reģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji. Kad nākamajā gadā viņi iesniedza gada ienākumu deklarāciju, tad notika tas, ko es jau teicu. Tika uzrādīts, ka ieņēmumi nav lielāki par izdevumiem, lai beigu galā maksātu minimālo iespējamo nodokli. Tie bija pirmie secinājumi.
Otrais secinājums. Atsevišķās nozarēs - autoservisos, frizētavās u.c. - nereģistrētās saimnieciskās darbības apjoms samazinājās, bet ļoti, ļoti minimāli. Manuprāt, tas notika tāpēc, ka pakalpojumu sniedzēji, kas apkalpo fiziskās personas, nesniedz pakalpojumus daudzām juridiskajām personām, tāpēc viņi nav ieinteresēti un viņiem nav vajadzīga PVN reģistrācija. Savukārt, pārbaudot tirgotājus, ir cits stāts. Centrāltirgū, ja VID darbinieki iegāja pa vieniem vārtiem, tad visi nereģistrētie pārdevēji aizmuka pa citiem vārtiem, preces atstājot uz galdiem. Tiklīdz VID darbinieki izgāja pa otriem vārtiem ārā, visi bija atpakaļ savās vietās un viss sākās atkal no sākuma. Tāpēc mēs nākamajām nozaru pārbaudēm izvēlējāmies svarīgākās, lielās nozares - būvniecību, auto tirdzniecību, mazumtirdzniecību, ka arī taksometru pārvadājumus. Šajās nozarēs panākumi jau ir. Būvniecībā no pagājušā gadā ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, notiek darbs pie normatīvā regulējuma sakārtošanas. Būvniecības bizness šogad vienojas noslēgt ģenerālvienošanos. Strādājot ar auto tirgotājiem, mēs sākām ar klātienes apmeklējumiem, kontrolpirkumiem, konfiscētam automašīnām utt. No pagājušā gada mēs kopīgi ar nozari gatavojam nozares regulējuma sakārtošanu, un tas attiecas uz grozījumiem PVN likumā, grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos un CSDD likumā, nosakot stingrākus reģistrācijas nosacījumus u.c.
- Viens no Valsts ieņēmumu dienesta sasniegumiem ir veids, kā visi uzņēmumi pārgāja uz elektroniskās deklarēšanas sistēmu EDS. Kā jums tas izdevās, jo e-veselības ieviešana nenotiek tik raiti?
- Es nezinu, ko neizdarīja e-veselība. EDS ir visai sena sistēma. To mēs sākām veidot ap 2000. gadu. EDS attīstījās pakāpeniski. Tas bija gan labi, gan slikti. Labi bija tas, ka lietotāji un VID darbinieki varēja tai sagatavoties un pie tās pierast. Sliktais ir tas, ka nemitīgi tā tika papildināta ar jaunām iespējām, tāpēc sistēma ir veidojusies, pie vecākām lietām visu laiku lipinot klāt kaut ko jaunu.
Pašlaik mums liels izaicinājums ir pārveidot sistēmu tā, lai tā būtu modernāka un maksimāli ērta lietotajiem. EDS attīstību vecināja arī tas, ka likuma grozījumi noteica, ka visiem uzņēmējiem un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, elektroniskās deklarēšanas sistēma ir jālieto obligāti.
Pašlaik EDS nav obligāta tikai fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību.
Jau pašā sākumā EDS tika iekļauts kļūdu protokols. Ikviens lietotājs vēl pirms deklarācijas parakstīšanas un iesniegšanas var redzēt, vai aizpildītajā dokumentā kaut kas nav pareizi un kas būtu jālabo. EDS ir iekļauts deklarāciju kalendārs, kurā ir atgādinājumi, kad kura deklarācija ir jāiesniedz. Šogad EDS darbojas arī kā virtuālais klientu apkalpošanas centrs. Tas ļāva klātienes klientu apkalpošanas centriem pāriet uz trīs dienu apkalpošanu. Principā visa VID komunikācija ar uzņēmumiem notiek elektroniskajā vidē, līdz ar to vajadzība iet uz Valsts ieņēmumu dienestu ir tikai tām fiziskajām personām, kas nelieto EDS. Pašlaik notiek darbs pie VID nodokļu maksājumu uzskaites sistēmas izveides, kas tiks pabeigta 2021. gadā un tiks sasaistīta ar EDS.
- Vai izdevās atrisināt problēmas ar kases aparātiem?
- 49% uzņēmumu kases aparāti ir nomainīti. Vislielākā aizķeršanās bija ar jaunajiem CHD kases aparātiem, kas ir arī visizplatītākais modelis tirgū. Jau pēc to uzstādīšanas VID, veicot pārbaudes izlases kārtībā, secināja, ka šie aparāti tomēr neatbilst kases aparātu noteikumiem. Tā kā neatbilstošu kases aprātu bija ļoti daudz - 8 000, mēs vienojāmies, ka uzņēmēji, kas šos kases aparātus bija nopirkuši, varēs ar tiem strādāt, bet ar noteikumu, ka to ražotājs novērsīs trūkumus un atkārtoti izies kases aparātu atbilstības institūcijas sertifikācijas procesu.
Šobrīd no pieciem kases aparātu modeļiem, par kuriem bija šaubas, vienam modelim CHD ir pabeidzis atbilstības novērtēšana procedūru un VID atkārtoti ir iesniegti dokumenti jaunas kases aparāta versijas reģistrēšanai. Es ceru, ka arī pārējo modeļu sertifikācija noritēs ātri un mēs ar apkalpojošo dienestu vienosimies par to, cik ilgā laikā lietotājiem tiks uzstādīta jaunā versija. Sarežģītāks jautājums ir ar tā saucamajiem hibrīda kases aparātiem un arī par daļu no kases sistēmām, jo vēl notiek diskusijas par to, kas tad šajos modeļos būtu jāuzlabo. Taču, tiklīdz ražotājs novērsīs trūkumus, process aizies ļoti raiti. Uzņēmēji, kas gaida jaunos hibrīda kases aparātus un kases sistēmas, ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām prasībām.
Gribētu atspēkot dažus skaļus paziņojumus par izmaksām. Kad tiek saukts izmaksu lielums, tad bieži tiek noklusēti ieguvumi no pārejas uz jaunajiem kases aprātiem. Jaunajiem kases aparātiem ir elektroniskā kontrole, tāpēc tiem vairs nav vajadzīga kontrollente. Kontrollente nav jāpērk, tās ruļļi vairs nav jāglabā, tam nav nepieciešams rezervēt telpas, darbiniekiem vairs nav jākārto kases aparāta žurnāls, jo šī informācija tiek glabāta elektroniski utt. Diemžēl pozitīvie ieguvumi netiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā.
- Šī gada lielāko daļu VID strādā bez apstiprināta ģenerāldirektora, VID vada vietas izpildītājs. Ko nedrīkst vietas izpildītājs, salīdzinot ar to, ko drīkst ģenerāldirektors?
- Lemšanas tiesībās atšķirības starp VID ģenerāldirektoru un VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju nav. Es pildu ģenerāldirektora pienākumus, un nav nekā tāda, kas ierobežotu manas lemšanas tiesības. Šajā laikā man ir tieši tādas pašas lēmējtiesības, kādas būtu ģenerāldirektoram. Tomēr no loģikas viedokļa un no jēgpilna darba viedokļa vietas izpildītājam ir grūtāk pieņemt lēmumus, kas attiecas uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību, kas ietekmēs VID darbu turpmākos trīs vai turpmākos piecus gadus. Šādi lēmumi prasītu lielākas diskusijas un lielāku apspriešanos, jo nav skaidrības, vai nākamajam ģenerāldirektoram stratēģiskais skatījums būs tieši tāds pats. Par laimi, šajos mēnešos mums ilgtermiņa lēmumi nebija jāpieņem. Mums jau iepriekšējā gadā, vēl Cīrules kundzes vadībā, tika apstiprināts plāns un stratēģija trīs gadu periodam, kuru mēs ievērojam.
