Māris Kučinskis intervijā "Neatkarīgajai": Mūs koalīcijā ar "Saskaņu" neiedzīs

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Par skandālu ar informācijas noplūdi no KNAB, Zaļo un zemnieku savienības priekšvēlēšanu reitingiem, valdības reformu un ministru novērtējumu, aizkulišu spēlēm un priekšvēlēšanu scenārijiem nākamajai koalīcijai – saruna ar Ministru prezidentu, arī ZZS premjera amata kandidātu Māri Kučinski.

- Skandāls ar informācijas noplūdi no KNAB saistībā ar Askolda Kļaviņa lietu: kāda ir jūsu versija par notikušo?

- Šis skandāls ir viens no priekšvēlēšanu kampaņas elementiem. Ja runājam par iespējamo informācijas noplūdi no KNAB, tad drīzāk jārunā par to ir šobrīd, kad atsevišķi politiskie spēki mēģina uztaisīt savu priekšvēlēšanu stāstu. Es te runāju par Jauno Konservatīvo partiju - kura sāka ar paziņojumu, tad ievilka šajā stāstā koalīciju, lai tā nostātos pret premjeru, - tāds diezgan izplānots priekšvēlēšanu stiķis.

Man nebija grūti atbildēt ne Vienotībai, ne arī pārējiem: man taču kā premjeram un arī ZZS saraksta līderim Vidzemē nav vienaldzīgs tas, kādi cilvēki būs vēlēšanu sarakstā. Saņemot informāciju par Saeimas deputātu kompensācijām, kur Askolds Kļaviņš bija viens no līderiem, un zinot arī to, ka KNAB neatstās bez ievērības šādus valsts naudas tēriņus, es arī iebildu pret viņa iekļaušanu vēlēšanu sarakstā.

- Tas bija saistīts ar KNAB vadītāja Jēkaba Straumes brīdinājumu?

- Nē, tam nebija nekāda sakara. Par Kļaviņa kriminālprocesu es uzzināju tajā dienā, kad KNAB prasīja Saeimai viņu izdot. Kur tad arī jēga runāt par kādiem brīdinājumiem, ja Kļaviņš līdz pat pēdējam brīdim turpināja izmantot visas deputāta privilēģijas, saņemot kompensācijas.

- Ko šī situācija liecina par Straumi un viņa darbību? Vai jūs nemulsināja, ka žurnālam IR bija tik precīzs notikušā izklāsts - ka tas līdzinājās vēl vienai infonoplūdei?

- Tieši par to es arī runāju - ka informācijas noplūde ir pavisam citā jomā, nevis saistībā ar mani. Es domāju, ka ir cilvēki, kas savulaik bija strādājuši tieši tādā veidā - ar informācijas noplūdēm veidojuši politiku. Viņiem ļoti sāp, ka Jēkabs Straume ir izveidojis KNAB rīcībspējīgu, ir noinventarizēti vecie KNAB dokumenti, kā rezultātā ir pat bijis aizturēts Latvijas Bankas prezidents. Straume ir spējīgs norobežoties no jebkādas politiskās ietekmes - viņam nav mīļākās un nemīļākās partijas. Kas attiecas uz iespējamu informācijas noplūdi no KNAB saviem vecajiem kolēģiem - man grūti to komentēt, lai viņi izmeklē. Straume, stājoties amatā, deklarēja, ka negrib iesaistīties un iedziļināties vecās komandas strīdos, visiem darbiniekiem bija iespēja godīgi strādāt un parādīt savu attieksmi.

- Straumem vēl nav izdevies tikt galā ar Strīķes - Juraša ietekmi KNAB?

- Varētu būt. Bet es domāju, ka iespēja parādīt sevi bija jādod visiem, kamēr nav iemesla domāt citādi. Taču daudz kas KNAB darbā ir uzlabojies. Un to apstiprina arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis - izmeklētāji, arī citi tiesībsargājošās iestādēs strādājošie zina, ka viņus politiski neietekmēs. Policija, VID arī strādā ļoti centīgi - ir atklātas vairākas rūpnīcas Rīgā, kas nelegāli ražojušas labas markas cigaretes, tas nozīmē, ka ir izjaukti vairāki noziedzīgi tīkli. Tas nozīmē, ka beidzies ir piesegs, «jumts» šādam rūpalam.

Es regulāri tiekos ar KNAB, Drošības policijas vadību, un viņi ir informēti, ka nekāda politiskā spiediena nav un nebūs, bet darba rezultātiem ir jābūt. Un tā tas būs. Taču ārpus tiesībsargājošām iestādēm acīmredzot ir palikusi bijušo darbinieku grupiņa, kas cer, ka būs iespējas atgriezties un strādāt ar vecajām metodēm.

- Jums nešķiet, ka par daudz tiek izmantota specdienestu un politikas tēma priekšvēlēšanu kampaņā?

- Jā, tā tas ir. Bet tas jau kā daiļliteratūrā - ko lasām labāk - kriminālromānus vai sadzīvisku prozu. Izmantot dienestus kampaņā - tas ir tas pats, kas meklēt pēc krimiķa. Un ja to atrast nevar, tad vajag atrast pašam, tikai kaut ko tādu, vieglāk sagremojamu.

- Jūs gan pats arī izteicāties, ka jāpēta Dienas Biznesa kampaņa pret Danu Reiznieci-Ozolu. Drošības dienesti jums ir ko ziņojuši? Ka tur kāds valsts apdraudējums, kā jums likās?

- Šādus ziņojumus ne es prasu, ne arī man kāds raksta. Bet pārlieku tendencioza kampaņa ļauj izdarīt secinājumus.

- Re:Baltica bija izpētījuši, kafiju dzēris Ainārs Šlesers, Jānis Maršāns un Sandris Točs, un izdarīja secinājumus...

- Es domāju, ka medijiem un žurnālistiem jādomā par uzticamību. Tas ir galvenais mans secinājums.

- Zaļo un zemnieku savienības reitingi uzrāda kritumu - kas tam par iemeslu, jūsuprāt?

- Manuprāt, tas ir jāvērtē plašākā kontekstā, kā Eiropas kopējo tendenci - ļoti reti, kad valdība tiek noturēta no vēlēšanām uz vēlēšanām. Ir Igaunijas pozitīvā pieredze ar Andrusu Ansipu, Ungārijā Viktors Orbans, bet viņam gan ir citas metodes. Bet vadīt valdību ilgstoši ir pagrūti, jo cilvēkos nav beigusies ticība brīnumdarim, kas nāks, un visiem būs labi. Turklāt labi jau šodien, pat ne rīt. Un ja rīt nav pavisam labi, tad varbūt kāds atnāks un visu manā vietā sakārtos. Šāda attieksme dominē visur, arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Nupat bija tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem, un tur varēja gūt tam apstiprinājumu: Latvijā visu laiku stāsta, cik labi Igaunijā, Igaunijā savukārt vēlētāji prasa, kāpēc viņiem nav tik labi kā Latvijā. Visiem gribētos ātru izaugsmi, tāpēc varbūt cilvēkiem arī ir priekšstats, ka šito valdību labāk ne, lai nāk cits un visu ātri izdara, bet pēc tam atkal ir vilšanās.

ZZS vadītā valdība ir strādājusi 2,5 gadus, un man nav jākaunas par padarīto - es neesmu pievīlis ne savu politisko spēku, ne arī Latvijas vēlētājus.

- Vai stratēģija ar labo darbu demonstrāciju, ko vēlētāji noteikti pamanīšot, ir attaisnojusies?

- Es jau pagaidām nevaru pateikt, vai tas ir attaisnojies - vēlēšanas to parādīs.

Bet, ja mēs nestāstīsim par labajiem darbiem, tad cilvēki dzirdēs tikai oponentu negatīvismu. Valdības darbs 2,5 gadu garumā ir kā drāma ar ļoti lielām pārmaiņām. Ja paņem fotogrāfiju, kāda bija valdības darāmo darbu aina pirms 2,5 gadiem un kāda tā ir tagad, - tad tā ir pilnīgi atšķirīga. Ir virkne svarīgu un sasāpējušu tēmu, kas ir zaudējušas aktualitāti - maksātnespējas skandāli ir noklusuši, nav vairs skaļo lietu, kad valstij jāmaksā par kādiem pagātnes parādiem, Latvija vairs nav banku diktāta paradīze, vairs nerunājam, ka veselības aprūpe iet uz galu. Nekādu aizkulišu skandālu par slēptām ietekmēm uz valdību arī nav - jo visiem ir zināms, ka visi jautājumi tiek diskutēti ZZS valdes sēdēs pirmdienās, tajās gluži oficiāli piedalās ZZS veidojošo partiju līderi, ieskaitot Uldi Sesku un Aivaru Lembergu. Tur ir diskusijas, reizēm strīdi, bet tas ir formāts diskusijām, un nav nekādu slepenu tikšanos šauros māju pagalmos, kur kāds kaut ko ar kādu sarunā. Šobrīd netiek runāts par kaut kāda astoņkāja nesaprotamo, paralēlo darbību un kasieriem, kas staigā šurpu turpu.

Pašiem mums, politikā iesaistītajiem, šķiet, ka visa Latvija seko līdzi politikai un valdības darbam. Bet tā nav. Viens ministrs man šorīt atzina - saticis sen neredzētu draugu, tas prasa, ko tad tu tagad dari? Nemaz nebija pamanījis, kas ir ministrs. Domāju arī, ka lielākā daļa sabiedrības nešķiro valdības un Saeimas darbu.

- Kas ir veiksmīgākie ministri, kuru labie darbi ir, tā teikt, pamanāmi jebkuram iedzīvotājam?

- Es negribētu šobrīd pārkāpt savu principu - neizcelt atsevišķu ministru darbu, jo valdība strādā kā komanda. Ļoti daudzi valdības darbi nebūtu paveikti, ja es taisītu ministru «topus». Veselības aprūpes reformu nevar paveikt viens ministrs, bez pārējo ministru atbalsta. Jā, veselības aprūpes reforma varēja būt labāka. Arī nodokļu reforma varēja būt labāka, bet arī to finanšu ministre viena neuztaisītu.

Ja man būs jātaisa nākamā valdība, es pilnīgi skaidri redzu, kuri ir atslēgas cilvēki. Bet tas nenozīmē, ka citi ir slikti vai metami pār ilksi. Bet ir ļoti svarīgas reformas, kur pēctecība ir ļoti nepieciešama. Piemēram, veselības aprūpē tas būtu ļoti slikti, ja Andas Čakšas sākto reformu kāds cits ministrs revidētu, sāktu no gala vai vēl kaut ko mainītu. Tas būtu ļoti negatīvs signāls visai nozarei, man būtu viņus žēl. Arī ekonomikā, izglītībā - īpaši augstākās izglītības sasaistē ar zinātni - ir ļoti daudz darāmā. Un tur nevarēs būt nozares vadītājs ministrs, kurš iesildīsies politikā vai būs līdz tam bijis vienkāršs nozares vērotājs no malas. Es zinu arī ierēdniecības kapacitāti ministrijās - spēcīgākie kadri ir Finanšu un Aizsardzības ministrijās, citus nesaukšu, lai gan ir arī citās. Ir ļoti pozitīvi, ka izdevās piesaistīt spēcīgus menedžerus, vadītājus no privātā sektora, piemēram, Ilzi Znotiņu. Jo laika, lai mācītos vadīt, arī nākamajai valdībai nebūs - darbs dzen darbu un reformu tempu zaudēt nevar.

Būsim godīgi, 7. oktobra rīts parādīs, kas ar ko runās, kāda varētu būt koalīcija, un šobrīd dzīt mietiņus sarunām nebūtu pareizi. Bet darboties pēc vecās formulas - vispirms soli, tad vaino vecos un pēc tam bēdz -, to gan nevajag.

- Varbūt vajag tādā Trampa stilā darboties?

- Caur tviteri es ar vēlētājiem nesazināšos un tādā stilā valsti nevadīšu.

- Aivars Lembergs ir izteicies vairākās intervijās, ka iezīmējas skaidrs aizkulišu sponsoru plāns - valdība bez ZZS un pat bez Nacionālās apvienības. Jūs jūtat šo sponsoru apņēmību, ko tādu veidot?

- Pieļauju, ka tā varētu būt. Vienu šādu plānu veidotāju spārnu es jau iezīmēju - tie ir aizkulišu spēlētāji, kas vairāk gribēja pārvaldīt finanšu un drošības sektoru. Un vēl - nav droši vien dūmu bez uguns, runas, ka mans kādreizējais kolēģis Ainārs Šlesers gribētu ar Saskaņu atgriezties pie politikas galda. Ir jau vēl arī citi aizkulišu darboņi, kuriem pašreizējā koalīcija un ZZS tā kā īsti neder, jo viņi nevar piekļūt man kā premjeram. Jo es nestrādāju citādi, kā vien oficiālā formātā, bez aizkulišu spēlēm.

- Saskaņai ir izredzes nonākt valdībā?

- Saskaņai šobrīd ir ziedu laiki. Kamēr mēs te viens otru apkarojam - ar tādiem maziem dūrieniņiem -, tikmēr Saskaņa mierīgi rullē uz priekšu, stāsta, ka viņi ir sociāldemokrāti, un tas nekas, ka neviens tam īsti netic. Viņi vienkārši dara savu, bet viņiem ir vajadzīgs satelīts, un par tādu satelītu izveidojas aktiera un neapmierinātā maksātnespējas procesu ietekmētāja savienība. Kurš tad vēl labāk nekā aktieris pateiks, ka viss ir slikti?! Tas ir sajūtams, ka ir plāns - dabūt malā esošo koalīciju. Nacionāļus ir izdevies nedaudz sasist ar maksātnespējas administratoru stāstu, Vienotībai ir tāds būt vai nebūt stāsts (lai gan domāju, ka viņi iekļūs Saeimā), un tagad lielākā ugunslīnija tiek vērsta pret dzīvīgāko - ZZS -, gan lielākie apmelojumi, gan uzbrukumi.

Saskaņa jau šobrīd ir gatava piejaucēties jebkurām interesēm, lai pierādītu pirmo reizi vēsturē, ka viņi var būt valdībā un ka ir attaisnojuši no Maskavas uz viņiem liktās cerības. Vēl jau ir interesanta politiskā polemika sociālajos tīklos, kur Attīstībai/Par lamājas ar Kaimiņu un Saskaņu, bet viņu ienaidam pret Saskaņu es noticēšu tikai tad, kad viņus lamās [Edgars] Jaunups.

- Partiju reitingi ir acīm redzami tādi, ka koalīcijas vairākums ar esošajiem spēkiem nesanāks, pat, ja Vienotība iekļūst Saeimā. Ko jūs redzat kā potenciālo koalīcijas partneri?

- Tādas bažas, protams, pastāv. Politikas vērotāji jau norāda, ka nākamā Saeima var būt ļoti sadrumstalota. Līdz ar to koalīcijas veidošana varētu būt sarežģīts process, ne tikai sarunas par solījumu un interešu sabalansēšanu. Bet es zinu ZZS frakcijas sastāvu šobrīd un varu prognozēt nākamo, un domāju, ka akcepts sadarbībai ar Saskaņu nav iespējams. Nacionālais jautājums, latviskums, Latvija kā nacionālas valsts ideja dominē, un tur nu nebūs iespējami kompromisi. Mūs koalīcijā ar Saskaņu neiedzīs.

- Potenciāli jau jums pie tā sarunu galda pretī latvieši arī sēdēs - Jānis Urbanovičs, Anrijs Matīss, Evija Papule...

- Jā, nu bet jāņem vērā, ka šie cilvēki jau nav nolaidušies no Mēness, viņi ir labi zināmi politikā. Citādi būtu, ja tur būtu kāds izcils uzņēmējs, kas uzņēmumu no nulles izveidojis, viņam varbūt es noticētu. Bet šiem cilvēkiem jau pagātnē nav tikai veiksmes stāsti, bet gluži otrādi - piemēram, sabojāts airBaltic, kā Anrija Matīsa gadījumā, kuru tikai tagad izdevies ministram sakārtot. Bet vēl dažiem, šiem jauniesauktajiem latviskajiem kadriem, ir jāsaprot, ka viņi taču tiek tikai izmantoti. Mācītājs [Pēteris Sproģis] neizturēja, domāju, ka viņam nebija slikti nodomi, nākot politikā, jo es jau labi zinu arī viena otra pierunātāja spēju uzzīmēt ainas, kur balts ir melns, bet melnais - balts.

- Jūsu politiskie konkurenti sola par 30% samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu. Tas ir populārs solījums, kas labi iedarbojas. Jo tad ir iemesls teikt, kā nonāk pie siles, tā neko vairs negrib samazināt...

- Tie siles kritizētāji jau arī grib nonākt pie siles, nemaz nenojaušot, ka nekādas siles nav. Ir jāstrādā. Tā jau tāds vecs patiess stāsts, ka kāds jaunievēlēts deputāts, sēžot Saeimā, pēc kādas piektās sēdes nemierīgi dīdījās un tad pajautāja pieredzējušākam kolēģim - nu, kad tad mums nesīs? Tāds mīts ir uztaisīts, ka var politikā kaut kur sēdēt, neko nedarot, un būt pie nosacītās siles.

Tiem, kuri sola ministriju skaita samazinājumu - jā, pie tā var nonākt, bet tad priekšvēlēšanu debatēs gribētos izprovocēt konkurentus, lai stāsta, ko tad darīs un ko nedarīs. Samazinot ministriju skaitu, bet atstājot tās pašas funkcijas, ekonomija būs precīzi viena ministra alga un nedaudz mazāks birojs. Tad jau labāk vajag pateikt - ko valsts vairāk nedarīs, kādas funkcijas neveiks? Bet tas nebūs populāri, vienkāršāk ir runāt par skaitu. Tas, ka Šveicē ir maz ministru, nenozīmē, ka ierēdņu skaits uz vienu cilvēku tur ir stipri mazāks.

Tas pats ar Saeimas deputātu skaita samazināšanu - var noreducēt 100 uz 60, bet tad demokrātiskā pārstāvniecība būs mazāka. Un vienmēr ir jāatceras, ka, jo mazāks cilvēku skaits pieņem valstiski svarīgus lēmumus, jo lielākas iespējas ir pieļaut kļūdu. Pat valsts virzības maiņas risks tādā gadījumā ir daudz lielāks.

- Valsts budžetā ir līdzekļu pārpalikums, bet jūs to nesteidzat dalīt algu paaugstināšanas solījumos. Kāpēc?

- Cāļus skaita rudenī. Mums ir jāskatās šā pārpalikuma struktūra, kas ir iekasēts, jo mums joprojām ir jāpatur prātā, ka jāstrādā ir bez budžeta deficīta, labos laikos ir jātaupa, un Fiskālā padome pieprasa veidot budžeta rezervi. Gada vidū, es domāju, nevajag izdarīt kardinālus secinājumus. Ieņēmumu struktūra ir tāda, ka, protams, paldies somiem un igauņiem par alkohola akcīzes ieņēmumu palielināšanu, arī alus akcīze vasarā ir uzrādījusi milzu kāpumu. Bet PVN - lielas pārpildes nav. Sociālā nodokļa lielākie ieņēmumi parāda, ka, iespējams, sakarā ar draudiem par iespējamo veselības aprūpes groza samazināšanu nodokļa nemaksātājiem tas ir ticis vairāk maksāts, cilvēki nāk ārā no ēnu ekonomikas sektora. Bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā ir neliela neizpilde. Arī prognozes, ka uzņēmēji neņems ārā dividendes, jo tas nodokļa ziņā iznāks lētāk, arī nav piepildījušās. Bet pašvaldībām nav jāraizējas - tām tiks kompensēts no kopbudžeta, ja viņu nodokļu sadaļa nepildīsies, kā plānots.

Lielākā budžeta pārpilde - es būtu piesardzīgs ar tās sadali. Neesmu no lielajiem krājējiem pēc savas būtības, bet jādzīvo ir sabalansēti. Tas ir nosacījums valsts ilgtspējai. Budžeta izdevumi nevar pieaugt ātrāk nekā valsts attīstās. Samierināsimies, ka nākamgad budžeta izdevumiem nākt klāt var kādi 200 miljoni, ko pārdalīt jaunām iniciatīvām. Pusotru miljardu tā solīt sadalīt ir bezatbildīgi.

 

Rīgas namu pārvaldnieks