Veselības ministrija plāno vēža skrīninga datu reģistru iegādāties no valstīm, kur šis skrīnings norit augstā līmenī. Reģistrs ļautu stingri sekot šo pārbaužu rezultātiem un plānot turpmāko darbu. Latvijā pašlaik diemžēl iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam joprojām ir zemā līmenī, kas liecina par dažādiem šķēršļiem, tostarp informācijas trūkumu cilvēkiem, kuriem regulāri būtu jāveic vēža skrīnings.
Pieslēgšanās un strādāšana ar e-veselību jau tā viegli nepadodas ne pacientiem, ne arī daudziem mediķiem un farmaceitiem sistēmas darbības problēmu dēļ, taču no nākamā gada, lai pieslēgtos valsts veselības portālam, nepietiks ar ierasto internetbankas autorizāciju.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.
Jaunu un inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un nodrošināšanu pacientiem aizēno fakts, ka valsts apmaksājamo medikamentu budžets dzīvo ar milzīgu deficītu. Viss papildu finansējums zālēm, ko saņem Veselības ministrija, jānovirza deficīta segšanai, tāpēc ir jāmanipulē starp pienākumu apmaksāt zāles esošiem pacientiem un nepieciešamību iekļaut jaunas zāles jauniem vai tiem pašiem pacientiem, kuri tās gaida, cerot uz izdzīvošanu.
Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.
Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.
Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 16 000 pacientu ar dažādām retām slimībām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.
Pacientam, kurš 51 gada vecumā bija pārcietis miokarda infarktu, pēc kura viņam izveidojās nopietna sirds mazspēja, Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti unikālā un sarežģītā operācijā izglābuši dzīvību.
Pasaules veselības organizācija ir saņēmusi vairākus ziņojumus par zāļu viltojumiem. Līdz ar paaugstināto pieprasījumu, kas radījis zāļu piegādes pārtraukumus visā pasaulē, nesnauž zāļu viltotāji, kuri piedāvā iegādāties zāļu viltojumus, turklāt piedāvā tās iegādāties dažādu citu veselības problēmu risinājumam, nekā tas ir norādīts zāļu reģistrācijas apliecībā.
Infektologi mierina, ka Latvijā tā saucamā vientuļās zvaigznes ērce pagaidām nav konstatēta, bet tās izplatība un radītās negatīvās sekas Eiropā pamazām pieaug. Šī ērce var izprovocēt jaunatklātu alerģijas formu.
Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.
Ja Labklājības ministrija nepanāks, ka tai piešķir papildu finansējumu paliatīvās aprūpes nodrošināšanai uz nāvi slimiem pacientiem, paliatīvās aprūpes mobilo komandu darbs tā arī varētu palikt izmēģinājuma projekta līmenī. Veselības ministrija no savas puses gatava pacientiem šādu aprūpi piedāvāt rudenī, bet Labklājības ministrija – nākamā gada sākumā.
Nākamajai gripas sezonai valdība gatavojas iegādāties 135 000 pretgripas vakcīnu devu, kas izmaksās četrus miljonus eiro. Pagājušajā gripas epidēmijā nomira 62 cilvēki, kas ir pēdējos četros gados rekordliels nāves gadījumu no gripas skaits.
Slimnīcu reformā būtiski ir vairāki aspekti – reģionālā pieejamība veselības pakalpojumiem no vienas puses, slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus mediķu trūkuma apstākļos – no otras puses. Kā prognozēts, plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā un to sniegtajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā nenotiks viegli un ātri.
Iezīmējas bēdīga aina – mūsu līdzpilsoņi, tostarp bērni, turpina audzēt lieko svaru, piekopt neveselīgu dzīvesveidu. Par tukliem bērniem, par sporta un veselības problēmām, par notiekošo sporta politikā – “Neatkarīgās” saruna ar veselīga dzīvesveida popularizētāju, ārstu un Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli Pēteri Apini.
Pandēmijas laikā izdevumi slimības pabalstiem dubultojās, taču tagad situācija ir stabilizējusies, proti, izmaksas neaug tik strauji, lai būtu nepieciešami ārpuskārtas budžeta piešķīrumi.
Covid-19 pandēmijas laikā saslimušajiem ar kovidu slimības lapas apmaksāja no pirmās slimības dienas un to uzreiz finansēja no sociālā budžeta naudas. Pamatojums – ārkārtas situācija.
Slimnīcām, kurās gada laikā notikušo dzemdību skaits ir mazāks par 500, nāksies atteikties no šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vai pierādīt, ka slimnīca spēj nodrošināt dzemdībpalīdzību kvalitatīvā līmenī. Latvijā pašlaik ir sešas slimnīcas, kurās gada laikā pieņemtas mazāk nekā 500 dzemdības.
Lai gan kopumā Latvijā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits samazinās, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā visbiežāk vīrushepatītu atklāj jau hroniskā stadijā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējais saslimstības ar C hepatītu rādītājs ES dalībvalstīs ir 4,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Latvijā tie ir 36,2 diagnosticētie hepatīta gadījumi.
