Veselības nozarei tuvojas zelta laiki?

© Depositphoto

Jautājums – vai veselības nozarei tuvojas zelta laiki –, protams, ir retorisks. Mēs visi vēlētos, lai Latvijā veselības aprūpe būtu ja ne labi, tad vismaz atbilstoši vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem finansēta. Tikai tad mēs varētu teikt, ka tā ir ieguvusi plānu apzeltījuma virskārtiņu.

Šādu jautājumu tomēr rosināja uzdot valdības lēmums un tam sekojošās ziņas, ka veselības nozarei papildus budžeta plānam pārdalīti gandrīz 200 miljoni eiro. Nākamā gada veselības nozares kopējais budžets būs 1,88 miljardi eiro.

Papildus veselības makam - 167 miljoni

Veselības nozares finansēšanā šogad īstenota interesanta pieeja. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka nākamā gada budžetā nozarei ir apsolīts papildu finansējums - gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atsevišķiem lēmumiem. Šonedēļ valdība šādu soli ir spērusi, tātad, iespējams, varam sākt ticēt tās iepriekš sludinātajiem apsolījumiem.

Veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu grupas vairākkārt ir norādījušas, ka veselības aprūpes finansēšanai ir jāparedz noteikts finansējums jau gada sākumā (palielināts jau bāzes finansējums), nevis jāaprēķina atbilstoši iepriekšējā gada bāzei un tad nepārtraukti jāpapildina, jo ar ieplānoto ir par maz, lai nosegtu pat elementāras vajadzības un valsts apņemšanos pret pacientiem. Piemērs ir jau vairākkārt piesauktais kompensējamo zāļu budžets, kas katru gadu saņem objektīvi mazāku finansējumu nekā nepieciešams, lai izpildītu likumu, proti, piešķirtu medikamentus un medicīnas ierīces, kuras valsts apņēmusies kompensēt pacientiem. Tādā veidā jau vairākus gadus šajā budžetā veidojas deficīts, ko fragmentāri valdība aizlāpa ar papildus piešķirtu naudu.

Daļa no nākamā gada budžetā piešķirtā papildu finansējuma medicīnai (no kopējiem 275 miljoniem eiro) Veselības ministrijas budžetā tiks piešķirti no 2024. gada 1. janvāra, savukārt atlikusī daļa (nepilni 108 miljoni eiro) tiks rezervēta nozares vajadzībām un piešķirta ar atsevišķiem valdības lēmumiem nepieciešamo reformu īstenošanai. Stabilais finansējums, par ko runā veselības ministrs, ir 167,2 miljoni eiro, bet arī tā reālai piešķiršanai bija nepieciešams valdības lēmums.

Kam tērēs miljonus?

Ministru kabinets šonedēļ apstiprinājis nepieciešamo finansējuma pārdali (jeb apropriāciju), lai jau no janvāra varētu palielināt mediķu atalgojumu, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un īstenot citus pasākumus, par kuriem iepriekš lēmusi gan valdība, gan Saeima nākamā gada budžeta kontekstā, “Neatkarīgajai” sacīja Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. Finansējums apstiprināts mediķu atalgojuma palielināšanai un pakalpojumu - tajā skaitā onkoloģijas, mātes un bērna veselības un psihiskās veselības jomā - uzlabošanai.

Līdz ar šodienas valdības lēmumu jau no janvāra būs iespējams palielināt veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojumu - vidējo darba samaksu (iekļaujot to tarifā) ārstiem palielināt par 225 eiro, aprūpes personālam - par 85 eiro, atbalsta personālam - par 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā. Veselības ministrijā arī norāda, ka tiks veikts gultas dienas ēdināšanas tarifa pārrēķins un pārskatīts intensīvās gultas terapijas tarifs, kā arī uzlabota pieejamība pie speciālistiem, samazinot gaidīšanas rindas.

Piešķirot finansējumu onkoloģijas jomā, plānots uzlabot pakalpojumu pieejamību pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas, uzlabot diagnostiku, paplašināt paliatīvo aprūpi un īstenot citus pakalpojumus. Finansējums paredzēts arī ģimenes ārstiem, pakalpojumiem grūtniecēm, insulīna sūkņu pieejamībai cukura diabēta pacientiem, reto slimību diagnostikai un citiem pasākumiem. Finansējums novirzīts arī kompensējamo medikamentu pieejamībai pacientiem (“Neatkarīgā” turpinās izzināt, konkrēti kādu diagnožu pacientiem būs pieejamākas zāles, kā arī kad beidzot zāles varēs saņemt migrēnas pacienti).

Tāpat finansējums paredzēts arī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, veselības aprūpes kompetences centra infekcijas slimību profilakses un uzraudzības jomā izveidei, narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojuma groza pārskatīšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.

Otra daļa apsolītā finansējuma - 107,9 miljoni eiro - būs pieejama 2024. gada laikā, un tās piešķiršanai būs vajadzīgs valdības lēmums.

Kam tērēs 167 miljonus eiro?

Veselības ministrija

Veselība

Sabiedrības apspriešanai ir nodots jauns zāļu uzcenojuma modelis, līdz ar kura ieviešanu Veselības ministrija iecerējusi samazināt recepšu zāļu cenas par aptuveni divdesmit procentiem. Tas ir visai ambiciozs plāns. Intervijā “Neatkarīgajai” veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, kā viņš to iecerējis sasniegt. “Mēs ejam visās frontēs,” kopumā par visiem iesāktajiem darbiem veselības nozarē saka ministrs.