Pacientu pieredze slimnīcās: Puse senioru neizprot, ko saka mediķi

© Egons Ansbergs/F64

Latvijas pacienti slimnīcās lielākoties saskaras ar laipnu attieksmi no mediķu puses, liecina pacientu trīs gadu pieredzes apkopojums Latvijas slimnīcās. Pacientu īpatsvars, kas atzīst, ka mediķi vienmēr ir izturējušies laipni un ar cieņu, neraugoties uz nereti skarbajiem stāstiem masu informācijas līdzekļos, ir ļoti augsts – vidēji 87 procenti pacientu atzinuši, ka no ārstiem vienmēr saņēmuši laipnu attieksmi. Vairumā gadījumu tāda ir bijusi arī no citiem mediķiem.

Tajā pašā laikā atšķiras pacientu pieredze dažādās slimnīcās, piemēram, ir ārstniecības iestādes, par kurām turpat simt procenti pacientu atbildējuši, ka pret viņiem vienmēr ir izturējušies ar cieņu, bet ir slimnīcas, kur tā atbild tikai nedaudz vairāk par pusi pacientu.

Iesaistītas mazāk par pusi slimnīcu

Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis trīs gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Tā kā šī pacientu pieredzes aptauja ir starptautiska standarta aptauja, kas aplūko nevis klīniskos rezultātus, bet gan veselības aprūpes procesa ietekmi uz pacienta pieredzi, iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski. Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti norāda, ka tas ļauj radīt izpratni par Latvijas veselības aprūpes stiprajām un uzlabojamām jomām pasaules mērogā. Pacientu pieredzes aptauja ir anonīma, jautājumi ir standartizēti, un iegūtos rezultātus ir iespēja salīdzināt gan slimnīcu, gan citu valstu ietvarā.

Tiesa, pacientu pieredzes aptauju ir ieviesušas ne visas slimnīcas Latvijā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pašlaik to izmanto 40 procenti slimnīcu. Arī pacientu skaits, kuri iesaistās atbilžu sniegšanā, dažādās slimnīcās ir atšķirīgs, bet vidēji par pieredzēto stacionāros ir atbildējuši 27 procenti. Speciālisti norāda, ka tas ļauj uzticēties datiem, jo minimālā robeža ir 20 procentu pacientu iesaiste. Plānots, ka 2024. gadā pacientu pieredzes aptauja būs obligāti jāievieš pilnīgi visos Latvijas stacionāros.

Kā “Neatkarīgajai” paskaidroja Slimību profilakses un kontroles centra speciālists Gints Georgs Muraševs, atbilstoši esošajiem datu iegūšanas un apkopošanas nosacījumiem dati tiek izmantoti tikai apkopotā veidā. Tātad publiski mums ir pieejams tikai šo datu apkopojums. Savukārt slimnīcas saņem datus izvērtēšanai un secinājumu izdarīšanai arī katra par savu iestādi.

Ne visi pacienti saprot mediķu teikto

Kopumā 80 procenti pacientu slimnīcās nonākuši plānoti, tomēr ir slimnīcas, kur 99 procentiem pacientu tā bija plānota stacionēšana, bet ir slimnīcas, kur plānveidā tajās nokļuva tikai 31 procents. Visticamāk, tas ir saistīts ar ārstniecības iestādes profilu, piemēram, slimnīcas, kuras sniedz lielākoties neatliekamu medicīnisku palīdzību.

Viens no zemākajiem rādītājiem šajā aptaujā ir par gaidīšanas laiku, lai saņemtu medicīnisku pakalpojumu - uz jautājumu, vai gaidīšanas laiks rindā reģistrācijas brīdī bija atbilstošs, pozitīvi atbildēja 57 procenti pacientu. Tas nozīmē, ka arī pacientiem, kuri ierodas plānveidā, ir jāgaida uz pakalpojuma saņemšanu.

Izrakstoties no slimnīcas, 81 procents pacientu saņēmuši saprotamu informāciju, kā jāturpina ārstēšanās, bet 71 procents - kam turpmāk jāpievērš uzmanība (kādiem simptomiem). Lielākajai daļai pacientu - 75 procentiem - sniegta arī saprotama informācija, kādas zāles jālieto. Vissaprotamākā saņemtā informācija bijusi pacientiem ar augstāko izglītību, proti, pacienti, kuriem ir augstākā izglītība, vislabāk sapratuši mediķu skaidrojumus pirms izrakstīšanās no slimnīcas. Savukārt tikai 66 procentiem pacientu ar pamata izglītību šī informācija bija saprotama, daļēji saprotama tā bija trešajai daļai pacientu ar pamata izglītību.

Vērā ņemami ir dati par to, vai un kā saprot mediķu sniegto informāciju pacienti dažādā vecumā. Vislabāk mediķu sniegto informāciju saprot cilvēki virs 35 gadiem līdz 55 gadiem, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem - pat 60 procenti pacientu informāciju sapratuši tikai daļēji. Otra pacientu grupa, kur ir kritisks rādītājs, ir jaunieši - mediķu skaidrojumu daļēji sapratuši trešā daļa gados jaunu pacientu.

Vidēji Latvijas slimnīcās komunikāciju kā skaidru un saprotamu novērtē 75 procenti pacientu - no 64 līdz 84 procentiem. Speciālisti, vērtējot šos datus, uzsver, ka tas nozīmē, ka ir nepieciešams stiprināt personāla komunikācijas prasmes, kā arī ieviest veselības pratības noteikšanas testus vai citas metodes, kas ļauj novērtēt pacienta zināšanas un izpratni par viņa veselību, lai mediķis var pielāgot terminus un izvēlēties tādus vārdus, ko saprot tieši pacients.

Personāla attieksmi novērtē augstu, bet ir problēmpunkti

Atšķirības vērojamas starp Latvijas slimnīcām, piemēram, uz jautājumu - cik bieži slimnīcas personāls pret jums izturējās ar cieņu? - augstākais novērtējums variē no 76 procentiem kādā no Latvijas slimnīcām līdz pat 97 procentiem. Kopumā 80 procenti pacientu Latvijas slimnīcu stacionāros personāla attieksmi novērtē kā ļoti labu.

Bailes un satraukums būtiski ietekmē spēju uztvert mediķu sniegto informāciju. Līdz ar to ārstniecības iestādēm būtu jāpamāca mediķi un arī jāievieš bailes un satraukumu mazinošas metodes. Uz jautājumu - vai uzturēšanās laikā ārstniecības personāls palīdzēja jums pārvarēt bailes un satraukumu par jūsu veselības stāvokli? - tikai 55 procenti pacientu atbild pozitīvi.

Mūsdienās medicīna attīstījusies tik tālu, ka sāpes, sevišķi stacionārā, pacientiem nebūtu jāizjūt. 75 procenti aptaujāto atzīst, ka medicīnas personāls slimnīcā palīdzēja tikt galā ar sāpēm, bet dažās slimnīcās pozitīvi atbildējuši tikai 67 procenti, kas ir zems rādītājs, un slimnīcu ārstniecības vadībai noteikti ir jāpievērš uzmanība šim jautājumam. Latvijas pacientu pieredzes aptaujā ir iekļauti jautājumi arī par pacientu drošību. Uz jautājumu - vai jūs slimnīcā jutāties pārliecināts, ka ārstēšanas un aprūpes process ir drošs? - tikai 66 procenti pacientu atbildēja apstiprinoši. Astoņi procenti pacientu atzīst, ka viņiem nebija identifikācijas aproces un no tiem, kuriem bija - tikai 56 procentiem personāls pārbaudīja pirms manipulācijām, procedūrām un medikamentu došanas viņu identitāti. Tas liecina par nepieciešamību būtiski stiprināt personāla zināšanas pacientu drošības jautājumos un stingri uzraudzīt pacientu identitātes pārbaudes procesu Latvijas stacionāros.

Cik bieži, jūsuprāt, slimnīcas personāls pret jums izturējās ar cieņu (%)?

Vienmēr
Ārsti 87
Māsas, ārsta palīgi, vecmātes 81
Citi darbinieki (māsu palīgi, sanitāri u.c.) 77

Cik bieži uz uzdotajiem jautājumiem jūs saņēmāt saprotamas atbildes no speciālistiem (%)?

Vienmēr
No ārstiem 75
No māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm 68
No citiem darbiniekiem (māsu palīgiem, sanitāriem u.c.) 59

Avots: Pacientu pieredzes aptauja, Slimību profilakses un kontroles centrs

Veselība

Lielai daļai meiteņu trūkst informācijas par reproduktīvās veselības jautājumiem, kas atkārtoti akcentē jautājumu par veselības mācības nepieciešamību skolās, secina bezmaksas higiēnas preču Latvijas skolniecēm pilotprojekta organizētāji.

Svarīgākais