Veselības ministrija traumatoloģijas un ortopēdijas nozarē paredzējusi izveidot metodisko centru, lai noteiktu kritērijus kvalitatīvai pakalpojuma sniegšanai. Pašlaik situācijā, kad Latvijā trūkst resursu veselības nozarē, traumatoloģijas pakalpojumus sniedz pārāk daudzās slimnīcās, turklāt līdz šim nav bijis vienotu kritēriju, lai visās vietās, kur ir traumatoloģijas nodaļas, pakalpojumu sniegtu vienādi augstā līmenī.
Latvijā ir 23 traumatoloģijas nodaļas, kas Veselības ministrijas ieskatā ir pārāk daudz kopējam Latvijas iedzīvotāju skaitam, un tas neļaujot sniegt vislabāko iespējamo palīdzību pacientiem. Tajā pašā laikā traumatologi aicina nodrošināt valsts pienākumu pret iedzīvotājiem un valsts drošību - sarūpēt slimnīcām krīzes situācijās nepieciešamos resursus.
Traumatoloģijā izkristalizējusies virkne problēmjautājumu, secinājusi Veselības ministrija. Ārstniecības departamenta direktore Sanita Janka norāda, ka prioritāte traumatoloģijā ir pakalpojumu pieejamība. “Mums bija diskusija ar traumatoloģijas stacionāru vadītājiem, un informācija zināšanai, ka mums Latvijā ir 23 traumatoloģijas stacionārās nodaļas, kuras prasa cilvēku resursus, materiālos resursus,” stāsta S. Janka. Otra prioritāte ir kvalitāte, kas jānodrošina ar kvalitātes kritērijiem, un jābūt skaidram, kurā vietā kādu palīdzību pacients saņemtu. Veselības ministrijas ieskatā arī traumatoloģijā jākoncentrējas uz ekselences vai metodiskajiem centriem.
Drīzumā Ministru kabinets apstiprinās metodisko centru izveidi noteiktās jomās, un viena no šīm jomām būs traumatoloģija. Metodiskais centrs varētu bāzēties Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā. “Mums Latvijas mērogā jāskatās arī uz efektivitāti - kā mēs ar mūsu resursiem varam nodrošināt vislabāko pakalpojumu. Sarunās ar ārstiem traumatologiem apstiprinājās problēma par atalgojuma atšķirībām, jo daudzi traumatologi aiziet strādāt privātā sektorā un mēs viņus atpakaļ vairs tik ātri nevarēsim atgūt,” saka Veselības ministrijas speciāliste.
No Veselības ministrijas stāstītā izriet, ka līdz šim skaidra un vienota skatījuma uz traumatoloģijas nozari nemaz nav bijis. Tikai tagad ministrija plāno (vai jau ir uzsākusi) domāt par to, kādiem jābūt izmeklējumiem traumatoloģijā, vai un kur jābūt dienas centriem, kādiem jābūt kritērijiem slimnīcām, kuras sniedz traumatoloģijas pakalpojumus, jo pašlaik situācija ir ļoti dažāda un atkarīga no katras iestādes. S. Janka sacīja, ka slimnīcas pat izvēlas sniegt tikai daļu pakalpojumu traumatoloģijā un šādā situācijā pacients ir zaudētājs. Slimnīcas acīmredzot sniedz tādus pakalpojumus, kuri ir izdevīgi finansiālajā ziņā, un atkarībā no tā, kad ir pieejams speciālists, jo nav noslēpums, ka traumatologi strādā dažādās slimnīcās.
Stiprinot traumatoloģijas nozari, Veselības ministrija saglabās arī principu, ka Rīgā traumatoloģijas stacionāram ar multiprofesionālu komandu jābūt Daugavas kreisajā un Daugavas labajā krastā. Šāda iespēja jau ir Rīgas Austrumu slimnīcā, bet jādomā par Pārdaugavu. Pašlaik traumatoloģija (sejas, žokļu klīnika) ir Stradiņa slimnīcai, kā arī Rīgas 2. slimnīca, kas specializējas traumās.
Kāds ir Veselības ministrijas plāns? Traumatoloģijas, ortopēdijas profilu plānots saglabāt piektā (klīniskās universitātes slimnīcas) un ceturtā līmeņa slimnīcās (reģionālās slimnīcas), kurās būs jānodrošina arī politraumu ārstēšana. Izņēmums ir lokālā, trešā līmeņa slimnīca - Madonas slimnīca, kas specializējusies traumatoloģijā. Otrā un trešā līmeņa slimnīcās traumatoloģijas pakalpojums būtu pieejams dienas stacionārā.
Uz jautājumu, kas notiks ar Rīgas 2. slimnīcu, kas pašlaik nav šajā sarakstā minēta, bet ir specializētā slimnīca traumatoloģijā, S. Janka atzina, ka pagaidām skaidrības par slimnīcas nākotni nav. “Skatīsimies, kā labāk pacientiem,” teica speciāliste. No viņas teiktā izriet, ka iespējamā slimnīcas nākotne varētu būt saistīta ar Stradiņa slimnīcu, jo abas atrodas Pārdaugavā un abas sniedz traumatoloģisko palīdzību. Ja ministrijas vēlme ir izveidot vienu politraumu ārstēšanas vietu Pārdaugavā, tad varētu būt, ka tiek veidota vienota medicīnas iestāde.
Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis, traumatologs ortopēds Modris Ciems uzsver, ka traumatoloģijā jāizšķir veselības aprūpe miera laikā un kara laikā un mums ir jādomā par abām situācijām. “Jāpiekrīt, ka politraumu gadījumā palīdzība pacientam jāsniedz multidisciplināros centros, taču šādi gadījumi ir salīdzinoši reti. Savukārt citu traumu gadījumā, piemēram, potīšu, spieķa kaula, pleca kaula lūzumi ir nosacīti vienkārši, bet, kad tie parādās lielā skaitā, to risināšanai ir nepieciešama cita pieejama un citas prasmes,” sacīja Modris Ciems. “Lielākā daļa traumatoloģijas stacionāru pašlaik strādā bez rezerves personāla un bez rezerves tehnoloģijām un materiāliem. Pirms laika novecojošās tehnoloģijas un materiāli tika norakstīti, bet nav dzirdēts par jaunu rezervju iegādi.”
Nevienmērīga pieejamība traumatoloģijā, nav definēts pacienta ceļš pakalpojuma saņemšanā traumas gadījumā, ārstniecības personāla deficīts, ir finanšu riski, jo tarifi neatbilst reālajai cenai - šo un vēl citus riskus medicīnas nozarē nosauc M. Ciems. Viņš uzsvēra, ka noteikti ir jāapzina nepieciešamie resursi krīzes situācijām.
Veselības ministrija iebilst, ka neesot nekādu rezervju, jo Covid-19 laikā tomēr esot aprēķināts, ka krīzes situācijā mēs varam nodrošināt 8000 pacientu gultas. Savukārt traumatologs M. Ciems uzsvēra, ka traumatoloģijā gultas vien neko nedod, jo ārstēšana notiek operāciju zālēs. Gultas nav svarīgā rezerve.
