Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, jo kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, Latvijā ir lielāka pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kā arī kopumā zāļu kompensācijai atvēlētais finansējums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, kas ietekmē ne tikai zāļu pieejamību, bet arī kopējo cenu medikamentiem.
Valdība šonedēļ pēc vairāku gadu mīņāšanās ir apstiprinājusi Veselības ministrijas ziņojumu par zāļu pieejamību. Tas gan nesatur kardinālus lēmumus, kas “rīt no rīta” zāles padarīs būtiski lētākas, bet tas vismaz ir kāds plāns, kādā virzienā dodas valdība.
Ministru kabinets atbalstījis pirms vairākiem gadiem uzsākto, ilgi rakstīto, pārrakstīto un apspriesto Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību. Tajā plaši aprakstītas zāļu cenas un to pieejamība, kā arī sniegti priekšlikumi četros virzienos: zāļu cenu veidošana, zāļu cenu kompensācija, zāļu vienlīdzīga pieejamība un informācija, kā arī farmaceitiskā aprūpe. Taču, lai visus priekšlikumus ieviestu dzīvē, vēl ir jāveic virkne uzdevumu.
Šajā gadā Veselības ministrija sola īstenot pasākumus, lai Latvijas iedzīvotājiem samazinātu izdevumus par medikamentiem un lai “īsā termiņā iedzīvotājiem izdevumi par recepšu zālēm samazinātos par apmēram 15-20 procentiem, savukārt visiem kompensējamajiem medikamentiem kompensācija būtu vismaz 75 procentu apjomā”. Veselības ministrija arī sola kompensējamo medikamentu sarakstā iekļaut (acīmredzot daudz ātrāk) jaunus medikamentus un jaunas diagnozes, lai uzlabotu veselības aprūpi tiem iedzīvotājiem, kuriem medikamenti efektīvai ārstēšanai vai dzīves kvalitātes nodrošināšanai netika kompensēti.
Veselības ministrija iezīmējusi situāciju, kas vairumam Latvijas pacientu un sabiedrības kopumā ir zināma. Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, un tas ir vairāku apstākļu dēļ. Piemēram, kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, nekompensējamām zālēm tie ir augstāki, tajā skaitā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Latvijā ir arī augstāka PVN likme zālēm, bet valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai arī ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Par šo situāciju daudzkārt runājusi gan farmācijas nozare (zāļu ražotāji), gan Konkurences padome, gan pacientu un mediķu organizācijas.
Veselības ministrija plānojusi līdz šāgada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamo normatīvo aktu projektus, nosakot, ka visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns vienots uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. No ziņojuma izriet, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Tiesa, pagaidām konkrēti uzcenojuma ierobežojumi nav uzskaitīti, iespējams, tas ir pareizi, jo, tā kā līdz šim ziņojuma izskatīšana dažādu iemeslu dēļ tika kavēta, labākais risinājums ir apstiprināt šo ziņojumu un turpināt sarunas par konkrētu normatīvu izmaiņām attiecībā uz uzcenojumu ierobežojumu.
Tas attieksies, protams, uz medikamentiem, kurus pašlaik kompensēt 50 procentu apmērā, jo zālēm, kuras kompensē simt procentu apmērā, tāds kompensācijas apjoms arī saglabāsies. Saistībā ar to līdz šāgada 1. jūlijam Veselības ministrija izstrādās grozījumus, nosakot, ka kompensējamām zālēm 50 procentu kompensācijas apmērs tiek palielināts uz 75 procentiem.
Vienlaikus līdz 1. aprīlim Nacionālajam veselības dienestam ir jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts 2024. gadam piešķirtā finansējuma ietvaros, tajā skaitā kompensējamo zāļu izrakstīšanas nosacījumi, paplašinot speciālistu un ģimenes ārstu pilnvaras.
Latvijā pašlaik tiek piemērota samazinātā PVN likme - 12 procenti visiem medikamentiem, bet Igaunijā tā ir zemāka - deviņi procenti visiem medikamentiem, Lietuvā ir zemākā PVN likme - pieci procenti, tiesa, tikai kompensējamiem medikamentiem, savukārt pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme 21 procents. Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes procesā būs jāizvērtē iespēja pārskatīt PVN likmi recepšu zālēm, lai to samazinātu.
Līdz 2025. gada 1. janvārim Veselības ministrija plānojusi izstrādāt dokumentus, nosakot, ka aptiekas ar tirgus daļu virs desmit procentiem veidos un uzturēs sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā. Plānots arī uzlabot informācijas apmaiņu par aktuālajām zāļu piegādēm un piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību - šo uzdevumu izpildīs Zāļu valsts aģentūra.
Vēl viens priekšlikums ir izvērtēt atlaižu piemērošanu recepšu zālēm - aizliegt šīs atlaides piemērot un ieviest nosacījumu, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda.
***
Cik jāmaksā par zālēm?
2022. gadā 705 443 iedzīvotāji saņēma 6,5 miljonus recepšu
Valsts ieguldīja 227,8 miljonus eiro kompensējamo zāļu apmaksā
Iedzīvotāju tēriņi par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, veido 255,81 miljonu eiro bez PVN
Avots: Veselības ministrija
