Latvijas Diabēta asociācija iesniegusi Saeimā kolektīvo iesniegumu, ko platformā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju paraksti savākti diezgan īsā laika posmā, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav vienaldzīgi pret diabēta pacientu aktuālajām problēmām.
Iniciatīvas parakstītāji lūdz Saeimu rast risinājumu, lai nodrošinātu citām Eiropas valstīm, arī Lietuvai un Igaunijai, pielīdzināmu valsts finansējumu insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām visiem 1. tipa diabēta pacientiem, kuriem tas nepieciešams, “Neatkarīgajai” pastāstīja Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Neizārstējama autoimūna slimība, ar ko var saslimt jebkurā vecumā, un tā nav saistīta pārmērīgu saldumu ēšanu vai neveselīgu dzīvesveidu, - tā 1. tipa cukura diabētu raksturo Gunta Freimane. Nepietiekamas cukura līmeņa kontroles un neprecīzas insulīna ievades dēļ pacients zaudē darba spējas, iestājas invaliditāte - aklums, nieru mazspēja, jāveic amputācijas, pacients kļūst atkarīgs no apkārtējo palīdzības un mirst priekšlaicīgi. Starptautiskās Diabēta federācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijas 1. tipa cukura diabēta pacienti nepiepildītu ārstēšanas vajadzību dēļ zaudē 22 veselīgi nodzīvota mūža gadus. 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 5162 pacienti ar 1. tipa cukura diabētu.
Mūsdienu tehnoloģijas sekmē to, ka cilvēki ar šo slimību var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt, tomēr Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm uz šīm tehnoloģijām taupa. Lai dzīvotu iespējami labāku dzīvi, diabēta pacienti slimības kontrolei izmanto nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu, kas ļauj regulēti novērot, kāds ir cukura līmenis asinīs. Tomēr šādu sistēmu Latvijā valsts apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadiem. “Neatkarīgā” jau rakstīja: lai arī ir atvēlēts papildu finansējums diabēta pacientu veselības aprūpei, šogad problēmas tiks atrisinātas tikai daļēji. Piemēram, apmaksāt šo glikozes monitorēšanas sistēmu nav paredzēts.
Otru daudziem pacientiem nepieciešamu sistēmu, insulīna sūkņus, apmaksās arī tikai daļai pacientu - jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem.
Latvijas Diabēta asociācija un Latvijas Endokrinologu asociācija uzskata, ka insulīna sūkņu un nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmu iekļaušana kompensējamo medicīnas ierīču sarakstā ir neatliekami risināms jautājums, uzsver Gunta Freimane. To apliecina arī iedzīvotāju aktivitāte parakstoties, lai šo iniciatīvu jau uzreiz varētu iesniegt apspriešanai Saeimā. Tiesa, pirms vairākām nedēļām diabēta pacientu jautājumi un problēmas jau parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā tika apspriesti, bet nekāds lēmums netika pieņemts.
“Citu valstu pieredze liecina, ka, nodrošinot piekļuvi nepārtrauktas cukura līmeņa mērīšanas sistēmām un insulīna sūkņiem, samazinās nepieciešamība ārstēt pacientus slimnīcā, kā arī neatliekamās palīdzības izmantošana,” norāda Gunta Freimane. Tas uzreiz nozīmē naudas līdzekļu ietaupīšanu budžetā. Šis atbalsts pacientiem nozīmētu arī to, ka samazinātos darbnespējas lapu apmaksai, invaliditātes pensijām, kopšanas pabalstiem un tehnisko palīglīdzekļu apmaksai nepieciešamais finansējums.
Protams, pagarinātos sociāli aktīvas dzīves gadi un mūža ilgums, kā arī tiktu risināts ļoti aktuālais demogrāfijas jautājums, jo palielinātos grūtniecību skaits pirmā tipa diabēta pacientēm un uzlabotos dzimstība. To apliecina citu valstu pieredze, kas skatās uz šo jautājumu ilgtermiņā.
