1. decembris ir Pasaules AIDS diena. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvija ir viena no Eiropas līderēm šīs nāvējošās slimības izplatības ziņā. Kontekst.lv analizēja, kas rada šādu situāciju.
Eiropas Savienības valstīm ir jāpastiprina cīņa pret HIV epidēmiju - ar šādu aicinājumu nācis klajā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Jaunākais ziņojums, kas sagatavots sadarbībā ar Pasaules veselības organizāciju (PVO), liecina, ka reģionā pieaug jaunu saslimšanas gadījumu skaits. No vienas puses, tas ir saistīts ar labāku testēšanas pieejamību (laba ziņa), bet, no otras puses, profilakses pasākumi joprojām ir nepietiekami (slikta ziņa).
Vairāk nekā puse HIV diagnožu tiek noteiktas pārāk vēlu. Pēc ekspertu domām, tas norāda uz šķēršļiem, kas liedz vai neļauj cilvēkiem piekļūt savlaicīgai testēšanai un ārstēšanai. Latvija, Rumānija, Dānija un Igaunija ir to valstu vidū, kurās biežāk HIV tiek diagnosticēts novēloti.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2022. gadā Latvijā reģistrēti 229 jauni HIV infekcijas gadījumi. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā - 3,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Augstāks šis rādītājs ir tikai Kiprā - 3,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Tikmēr vidējais rādītājs ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir tikai 0,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kopumā Latvijā HIV ir diagnosticēts vairāk nekā 8000 cilvēku.
60% no visiem gadījumiem inficēšanās ar HIV Latvijā notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā. Katrs septītais gadījums ir saistīts ar narkotiku lietošanu. Raksturīgi, ka Latvijā HIV aktīvi pārnēsā cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem. Citās Eiropas valstīs riskam ir pakļauti gados jaunāki cilvēki.
Speciālisti min vairākus iemeslus, kāpēc Latvija faktiski ir kļuvusi par Eiropas HIV izplatības perēkli. Galvenais no tiem ir tas, ka cīņa pret AIDS nav politiska prioritāte. Piemēram, ir medikamenti, kuru lietošana samazina inficēšanās risku. Tos aktīvi izmanto attīstītajās valstīs, bet Latvijā tie ir kļuvuši pieejami salīdzinoši nesen un pārsvarā tos lieto LGBT cilvēki.
Vēl viens piemērs ir inficēšanās gadījumu skaita samazināšanās narkotiku lietotāju vidū. 2000. gadu sākumā šī problēma bija aktuāla visās Baltijas valstīs, jo īpaši Latvijā un Igaunijā. Tomēr Igaunijā tika uzsākta konsekventa no narkotikām atkarīgo personu veselības uzraudzības politika, paplašināta pieejamā aizstājterapija (opioīdi) un organizēti šļirču apmaiņas centri. Latvijā intervences pasākumu mērogs bija krietni mazāks. Rezultātā Igaunijā desmit gadu laikā inficēšanās ar HIV gadījumu skaits, lietojot injicējamās narkotikas, samazinājās 16 reizes - no 81 gadījuma 2013. gadā līdz pieciem gadījumiem 2022. gadā. Savukārt Latvijā HIV infekciju skaits, lietojot injicējamās narkotikas, samazinājās tikai uz pusi - no 77 līdz 35 gadījumiem.
Eiropas valstīs katrs desmitais ar HIV inficētais joprojām nezina par savu diagnozi, teikts Eiropas Slimību profilakses centra ziņojumā. Vēl viena problēma ir tā, ka sabiedrībā joprojām valda stereotipi un aizspriedumi pret cilvēkiem ar HIV. "Pagājušajā gadā vien katrs sestais ar HIV inficētais izvairījās no veselības aprūpes pakalpojumiem, baidoties no nepienācīgas attieksmes. Stigmatizācija veselības aprūpes iestādēs veicina inficēto izvairīšanos no pakalpojumu saņemšanas, kas savukārt noved pie novēlotas HIV diagnosticēšanas un novēlotas ārstēšanas," norāda centra direktore Andrea Ammona.
PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Klūge atgādina, ka HIV diagnoze nav nāves spriedums, jo pacientiem ir pieejama ļoti efektīva ārstēšana, kas arī palīdz mazināt slimības izplatību, nodrošinot pacienta tuvinieku drošību.
