Vēža pacientu mirstība augstākā, piekļuve pretvēža zālēm zemākā

Inga Paparde schedule5.feb

Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā. Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no pētījumā analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.

Pacienta izredzes izdzīvot cīņā ar ļaundabīgu audzēju lielā mērā ir atkarīgas no tā, kādā valstī cilvēks dzīvo, liecina Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma dati. Turklāt Latvijā veidojas paradoksāla un netaisnīga situācija arī vēža pacientu vidū - vienu un to pašu medikamentu valsts kompensē daļai vēža pacientu, bet daļai - nē.

Februāra sākumā tradicionāli visā pasaulē atzīmē Pasaules vēža dienu, taču Latvijā nelielie prieka brīži par to, ka veselības aprūpei panākts lielāks finansējums, no kura ieguvējiem vajadzētu būt arī onkoloģijas pacientiem, mijas ar sarūgtinājumu un izmisumu, jo daudzi pacienti nevar saņemt savai diagnozei atbilstošu ārstēšanu.

Katru minūti - jaunatklāts vēža pacients

Sāksim ar datiem par mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem. Kamēr Zviedrijai, Luksemburgai, Spānijai un Somijai ir zemākie mirstības rādītāji pacientiem ar vēzi (dati analizēti par vairākiem audzējiem, piemēram, plaušu vēzis, nieru vēzis, krūts vēzis un citi), Latvijai, Horvātijai, Slovākijai un Slovēnijai pastāvīgi ir augstāki mirstības rādītāji nekā citās valstīs un nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā vienādi ar Eiropas vidējiem rādītājiem ir mirstība no leikēmijas, limfomas un plaušu vēža. Savukārt mirstība no prostatas vēža ir būtiski augstāka par vidējo Eiropā.

Kopumā Eiropā 2022. gadā vēzis tika diagnosticēts 2,8 miljoniem iedzīvotāju - katru minūti Eiropā pieciem cilvēkiem tiek atklāta vēža slimība. “Katras 11 sekundes tiek atklāts jauns saslimšanas gadījums ar vēzi,” teikts pētījumā. Salīdzinājumā ar 2020. gadu jauno vēža gadījumu skaits pieaudzis. Atklāti arī vairāk nekā 9000 vēža gadījumu bērniem. Pētnieki lēš, ka līdz 2040. gadam saslimstība ar vēzi būs pieaugusi par 18 procentiem.

Dati par mirstību no onkoloģiskajām slimībām rāda, ka 2020. gadā miruši 1,17 miljoni pacientu. Pozitīva ziņa ir tāda, ka lēnām, tomēr par dažiem procentpunktiem mirstība no vēža kopš 2012. gada ir samazinājusies. Te gan jāsaka, ka dati par Latviju to diemžēl neapliecina, Latvijā mirstība no vēža nemazinās. Kopumā vēzis ir viens no mirstības galvenajiem cēloņiem visā Eiropā - tas atņēmis dzīvību 22,5 procentiem eiropiešu. Pētnieki norāda, ka šos datus ietekmējusi Covid-19 pandēmija, jo patiesais ar vēzi mirušo skaits ir acīmredzot lielāks.

Jaunākie dati par Latviju nav pašlaik vēl pieejami, bet kopumā Eiropā pērn visizplatītākais vēža veids sievietēm bija krūts vēzis - 29 procentos gadījumu, bet vīriešiem - prostatas vēzis - 23 procentos. Otrajā, trešajā vietā sievietēm ir kolorektālais vēzis (12 procenti) un plaušu vēzis (9 procenti), vīriešiem - plaušu (14 procenti) un kolorektālais vēzis (13 procenti). Augstākā mirstība kopumā sievietēm ir krūts vēzis, bet vīriešiem - plaušu vēzis.

Bagātie… neraud

Zviedrijas veselības ekonomikas institūts pētījumā apkopojis un analizējis izdevumus, kurus valstis Eiropā izlieto vēža ārstēšanai. “Dati pierāda, ka ir milzīgas atšķirības starp valstīm. Beniluksa valstis, Austrija, Vācija un Francija tērē visvairāk līdzekļu vēža pacientu ārstēšanai un aprūpei - vidēji 300 eiro,” teikts pētījumā. “Ziemeļvalstis, Īrija, Malta, Itālija, Spānija, Čehija, Slovēnija izlieto no 125 līdz 200 eiro, bet valstis Eiropas austrumos izlieto vismazāk līdzekļu.” Šajā sarakstā Latvijā nav pēdējā vietā, jo mūs “apsteigusi” Rumānija, kas vēža pacientu ārstēšanā tērē tikai ceturto daļu naudas salīdzinājumā ar Luksemburgu. Pētnieki raksta, “ja neņemam vērā cenu atšķirības, tad Rumānija tērē uz saviem pacientiem desmit reizes mazāk nekā Luksemburga”. Viena no bagātākajām valstīm Eiropā izvēlēta acīmredzami tādēļ, lai paspilgtinātu tās atšķirības un to netaisnību, kāda ir kopējā Eiropā vēža pacientu ārstēšanā. Tā kā Latvijas dati būtiski neatšķiras no Rumānijas datiem, arī mūsu valsts potenciālais salīdzinājums ar Luksemburgu būtu tikpat ass.

Jaunāko medikamentu pieejamība ir viens no rādītājiem, kurus apskata OECD. Veicot pilotpētījumu par atsevišķiem jaunākajiem medikamentiem vēža ārstēšanā, eksperti secinājuši, ka simtprocentīgi visus šos medikamentus vēža pacientiem apmaksā tikai viena valsts - Vācija. Labi rādītāji ir arī Nīderlandē, Zviedrijā un - pārsteidzoši - Bulgārijā. Par šo valsti, kas kopumā nav līderos vēža ārstēšanas izdevumu segšanā, pētījumā piebilsts: konkrētie medikamenti ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu klāstā, taču pacientiem reāli pieejami ar būtiskiem ierobežojumiem.

Igaunijā ir pieejami 46 procenti, Lietuvā - 39 procenti jauno medikamentu, bet Latvijā - 30 procenti, kas atkal ierindo mūsu valsti rindas galā. Nevienu no apskatītajiem medikamentiem nekompensē tikai Malta. Jāpiebilst, ka šajos datos nav iekļautas visas Eiropas valstis. Abi pētījumi iezīmē būtiskas atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ne tikai vēža ārstēšanā, bet arī profilakses pasākumos, skrīninga un biomarķieru testu pieejamībā. “Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm pētījuma dati rāda, ka Latvijas pacienti ir salīdzinoši sliktākā situācijā, piemēram, Latvijā ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem, bet pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā, piemēram, Austrijā, Francijā un Vācijā,” “Neatkarīgajai” saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne. “Vēža prevencijas jomā Latvijā vakcinācijas aptvere meitenēm pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu ir zem vidējā Eiropā līdz ar zemāko sabiedrības uzticības līmeni vakcīnām, tomēr ir pozitīvi, ka pie mums vakcīna pieejama arī zēniem. Resnās un taisnās zarnas vēža, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem, skrīninga aptvere Latvijā sasniedz tikai 32 procentus, bet, piemēram, Dānijā tā ir 76 procenti.”

Valsts, kur pacienti gaida rindā

Pašlaik medikamentozo terapiju gaida jau 1870 vēža pacienti, viņu skaits pieaug, un, lai gan pēdējos gados onkoloģijā ir ieguldīts liels finansējums (vismaz teorētiski tā atzīta par prioritāti) un, kā atzīst pacientu organizācijas, ir redzami uzlabojumi, daudzi vēža pacienti joprojām ir lūdzēju lomā.

Pacientu skaits, kuri lūdz ziedot vēža ārstēšanai, jo saņemts atteikums no valsts dienesta par vēža terapijas apmaksu, nemazinās, tas ir nemainīgi augsts. Pacientu stāsti liecina par kādu netaisnību - vairāki inovatīvie medikamenti ir valsts apmaksāti noteiktām vēža diagnozēm, taču, ja cilvēkam ir cita vēža lokalizācija, tad medikamentu neapmaksā (runa ir tikai par tādiem medikamentiem, kur ir pētījumi un pierādījumi efektivitātei). Neapmaksā pat tad, ja ir ārstu konsilija atzinums. Viena no šīm netaisnībām ir saistīta ar prostatas vēzi, kura ārstēšanai varētu tikt izmantots viens konkrēts medikaments, kas tiek apmaksāts olnīcu vēža ārstēšanā, bet, ja ir prostatas vēzis - tad nē. Pacienti, kuriem valsts neapmaksā vēža ārstēšanu, var cerēt tikai uz ziedojumiem.

Iedzīvotāju līdzdalības vietnē “manabalss.lv” Prostatas vēža pacientu biedrība iesniegusi iniciatīvu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, lai zāles apmaksātu un būtu pieejamas pacientiem, kuriem nepalīdz citi ārstēšanas veidi. “Lai gan onkoloģisko slimību ārstēšana pēdējos gados ir uzlabojusies, daudziem prostatas vēža pacientiem Latvijā nav pieejamas modernākās un efektīvākās terapijas, kādas izmanto prostatas vēža pacientu ārstēšanā citās Eiropas Savienības valstīs,” situāciju raksturo biedrībā.

Jaunāko vēža medikamentu pieejamība* Eiropā (%)