Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas un gandrīz pusotrs tūkstotis citu ļaundabīgo ādas audzēju saslimšanas gadījumu. Tas mūsu valstij ir ārkārtīgi liels skaitlis, jo nes ne tikai lielas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī – jārunā atklāti – milzīgus veselības budžeta izdevumus vēža ārstēšanai. Pēdējos gados saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā, taču vai par to ikdienā aizdomājas Latvijas iedzīvotāji? Pētījuma dati liecina, ka vismaz puse pret savu un savu bērnu ādas veselību izturas visai vieglprātīgi.
Veselība un medicīniskās aprūpes pieejamība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienības valstīs, liecina “Eirobarometra” pētījums. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri visvairāk ir satraukti tieši par veselības aprūpi, Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Pasaules veselības organizācijas Ārkārtējo situāciju komiteja ieteikusi pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo “ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence”, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Viens no ieteikumiem valstu valdībām ir vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās. Veselības ministrija sagatavojusi izmaiņas vakcinācijas kārtībā, nosakot, ka Latvijā turpmāk būs divas oficiālas sezonas infekcijas – gripa un Covid-19.
Vairāk nekā 140 miljonus eiro ir izdevies atrast dažādu nozaru ministriju budžetos, lai papildinātu veselības aprūpes maku. Šodien par to, vai un kā šo papildu naudu novirzīt veselības nozarei, lemj valdība.
Latvija nedrīkst atteikties no starptautiski pieņemta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa, jo nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpes finansējuma principi, secinājusi Latvijas Ārstu biedrības organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa.
No e-veselības uz digiveselību – vai šādi pārsaukts veselības aprūpes digitalizācijas projekts būs veiksmīgāks, to rādīs nākamais gads, taču pagaidām valdība atkal lēmusi par projekta pagarināšanu. Iemesli ir objektīvi – Covid-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja projekta īstenotāja, Nacionālā veselības dienesta darbu un veiktspēju, tomēr, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar e-veselības projekta īstenošanu un iztērētajām milzu naudas summām, bažas nemazinās.
Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”.
Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.
Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.
Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.
Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.
Ja nebūs papildu finansējuma kompensējamo zāļu apmaksai, gada beigās deficīta dēļ būs jāsamazina kompensācijas apmēri un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.
Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs neuzskata, ka no saules iedarbības ir jāsargā āda, bet trešdaļa iedomājas, ka to dara, bet patiesībā – āda no tiešu saules staru iedarbības paliek nesargāta, un tas ir milzīgs risks veidoties ādas vēzim.
Veselības ministrija rosina atcelt obligātu prasību par sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Slimnīcas, poliklīnikas un pansionāti bija Covid-19 masku pēdējie “bastioni”.
Tajā pašā laikā izglītības iestādes saņēmušas jaunu brīdinājumu, ka koronavīruss nekur nav pazudis un jāsaglabā prasība aizdomu gadījumā skolēniem un skolotājiem veikt paštestus.
Kad pēc nepilnu četru gadu braukāšanas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem Gunita ar mammu beidzot bija nonākušas īstajā kabinetā, kurā ārsts vienā teikumā noteica diagnozi, slimība jau diemžēl bija smagā pakāpē. Līdzīgi kā daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem arī Gunitas mammai slimību atklāja novēloti.
Eiropas Savienībā reģistrētās zāles joprojām nesasniedz pacientus pietiekami ātri un nav pieejamas visās dalībvalstīs. Augstas cenas par inovatīvu ārstēšanu un zāļu trūkums rada nopietnas bažas pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.
Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Tāpat šogad, arī pēc trīs gadu pārtraukuma, ir reģistrēts jauns masalu saslimšanas gadījums. Samazinoties kopējam imunizācijas līmenim valstī, “mostas” tādas infekciju slimības, ar kurām bērni līdz šim gadu desmitiem neslimoja vai slimoja ļoti, ļoti reti.
Tikai trešā daļa uz krūts vēža skrīninga izmeklējumu – mamogrāfiju – aicināto sieviešu pagājušajā gadā ir atsaukušās uzaicinājumam un veikušas šo veselībai tik būtisko pārbaudi. Skrīninga rezultāti Latvijā klibo, un diemžēl pēc Covid-19 pandēmijas tie ir vēl bēdīgāki.
Pirms diviem gadiem Latvija dāvinājumā no Lietuvas saņēma Covid-19 vakcīnas ar domu, ka, tiklīdz Lietuva pieprasīs, Latvijai būs vakcīnas jāatdod. Ņemot vērā lielo vakcīnu pārpalikumu, Lietuva, protams, vakcīnas neatprasīs, taču valdībai bija jāpieņem īpašs lēmums šajā jautājumā, ko Ministru kabinets arī vakar paveica.
