Smagi slimu pacientu aprūpe iestrēgt starp divām ministrijām un diviem naudas makiem

© Neatkarīgā

Ja Labklājības ministrija nepanāks, ka tai piešķir papildu finansējumu paliatīvās aprūpes nodrošināšanai uz nāvi slimiem pacientiem, paliatīvās aprūpes mobilo komandu darbs tā arī varētu palikt izmēģinājuma projekta līmenī. Veselības ministrija no savas puses gatava pacientiem šādu aprūpi piedāvāt rudenī, bet Labklājības ministrija – nākamā gada sākumā.

Šis stāsts labi ataino Latvijas birokrātisko sistēmu - neliela valsts, daži tūkstoši smagi slimu pacientu, kuriem akūti nepieciešama palīdzība, divas ministrijas un katra ar savu budžetu vienota pakalpojuma finansēšanā. Viena jau droša par savu finansējumu, otrai vēl jāsagaida valdības akcepts.

Gadiem gaidīts lēmums paliatīvajiem pacientiem Pašlaik paliatīvo aprūpi var saņemt gan slimnīcās, gan ambulatori, tomēr diemžēl pakalpojuma apjoms pacienta dzīvesvietā pieaugušajiem nav pietiekams. Veselības ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju vienojās par jauna - integrēta un uz pacientu vērsta pakalpojuma ieviešanu, un nupat valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas sagatavotu ziņojumu par jauna valsts apmaksāta pakalpojuma ieviešanu, attīstot uz pacientu vērstu paliatīvo aprūpi. Plānots, ka no šā gada 1. oktobra tiks ieviestas paliatīvās aprūpes mobilās komandas, kas visā Latvijā nodrošinās valsts apmaksātu aprūpi pacienta dzīvesvietā, būtiski uzlabojot paliatīva pacienta veselības aprūpes saņemšanas iespējas un sniedzot atbalstu arī pacienta tuviniekiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijā.

Jaunais valsts apmaksātais pakalpojums ietvers gan veselības, gan sociālās aprūpes komponentes - ārstu un komandas aprūpi (ārstnieciskās aprūpes plānu, regulāras vizītes un pakalpojumus pie pacienta mājās, tajā skaitā arī brūču un mākslīgo atveru kopšanu, pārsiešanu un kontroli, ergoterapeita aprūpi), tāpat tiks nodrošināta pastāvīga skābekļa terapija un laboratorijas ekspresdiagnostika mājas apstākļos. Pakalpojums ietvers arī specializētā transporta pakalpojumus diennakts režīmā, tajā skaitā brīvdienās un svētku dienās, sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus, konsultācijas pacientam un viņa tuviniekiem diennakts režīmā, kā arī psihosociālo atbalstu.

Būs nepieciešams konsilija lēmums

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka paliatīvās aprūpes mobilo brigāžu izmēģinājuma projekts norisinājās no 2021. gada novembra līdz šā gada aprīlim Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Projekta rezultātus atbildīgās iestādes vērtē pozitīvi, piemēram, par 60 procentiem samazinājās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits paliatīvās aprūpes pacientiem un samazinājās paliatīvās aprūpes pacientu hospitalizācija.

Pārvēršot šo pakalpojumu no izmēģinājuma jau par pastāvīgu mobilās komandas darbu un nodrošinot to visā Latvijā (protams, ar nosacījumu, ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums), Veselības ministrija noteikusi, ka pacientam būs nepieciešams klīniskās universitātes vai reģionālās slimnīcas konsilija lēmums. Konsilijs noteiks diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, kā arī prognozējamo ierobežoto dzīvildzi. Uz konsiliju pacients varēs nokļūt gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan slimnīcā veiktās aprūpes ietvaros, gan arī pacientam vai viņa tuviniekiem vēršoties slimnīcā. Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā nodrošinās aptuveni 2800 pacientiem gadā visā Latvijas teritorijā.

Ja nebūs naudas, vai pakalpojums paliks uz papīra?

Veselības ministrija norāda, ka no tai piešķirtā finansējuma mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā nodrošināšanai tiks apmaksāta tikai veselības aprūpes sadaļa, un, kā “Neatkarīgajai” uzsver Veselības ministrijā, pakalpojumu ieviesīs jau no šā gada 1. oktobra. Veselības nozarei šim jaunajam pakalpojumam - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam pacienta dzīvesvietā - jau ir ieplānots finansējums: 2023. gadam - 1,7 miljoni eiro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu 6,8 miljoni eiro.

Savukārt Labklājības ministrija plāno sociālo komponenti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā nodrošināt tikai no 2024. gada 1. janvāra. Ziņojumā, ko izskatīja valdība, uzsvērts, ka sociālās sadaļas (ziņojumā rakstīts - komponentes) nodrošināšanai mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam pacienta dzīvesvietā papildu valsts finansējums, lai to nodrošinātu visai mērķa grupai, Labklājības ministrijai nav piešķirts. Tāpēc gadījumā, ja no 2024. gada tam netiks novirzīts papildu valsts budžeta finansējums un turpmākās sociālās aprūpes mājās nodrošināšana paliks kā pašvaldības funkcija tās budžeta resursu ietvaros, pastāv augsts risks, ka daļā pašvaldību šie pakalpojumi tiks nodrošināti novēloti, kas negatīvi ietekmēs smagi slimo cilvēku un viņu tuvinieku iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošu un vajadzīgu atbalstu. Par to viena ministrija brīdina otru un arī valdību.

Iesniegta kā prioritāte...

Ja Labklājības ministrija paredz “savā pusē” jauno pakalpojumu finansēt no 2024. gada, kas notiks līdz šā gada beigām?

“Ne tikai šim gadam, bet arī 2024. gadā un pārējiem gadiem - valsts finansējums, lai paliatīvās aprūpes mobilās komandas pacienta dzīvesvietā nodrošinātu sociālo aprūpi, Labklājības ministrijai nav piešķirts,” Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Signe Rozentāle. Labklājības ministrijai izmēģinājuma projekta īstenošanai tika piešķirta nauda - vienam ceturksnim - 187 350 eiro. S. Rozentāle skaidro, ka zināms finansējums ir pieejams, tomēr tas ir pietiekams tikai ierobežotam pacientu skaitam - apmēram 250 cilvēkiem. “Ar to nav pietiekami, lai mobilās komandas pakalpojumu nodrošinātu visiem pacientiem,” saka ministrijas speciāliste. Šāds pakalpojums gadā nepieciešams vismaz 3000 pacientu. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamajā gadā papildu nepieciešami 4,3 miljoni eiro, bet 2025. gadā - 4,8 miljoni eiro. “Labklājības ministrija šī finansējuma nodrošināšanu ir noteikusi kā prioritāti un ir iesniegusi Finanšu ministrijā prioritārā pasākuma pieteikumu šī finansējuma nodrošināšanai,” stāsta S. Rozentāle.

Kamēr pastāvīgs finansējums nav piešķirts, 2023. gada ietvaros pakalpojums tiks nodrošināts ar izmēģinājuma projekta resursiem. Uz jautājumu, vai šāda situācija neapdraud mobilās komandas darbu un pacienti varētu nesaņemt ilgi gaidīto atbalstu, Labklājības ministrijā norāda, ka risks ir saistībā ar sociālo aprūpi, bet ne veselības - to pacientiem būtu jāsaņem… .

Veselība

Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.

Svarīgākais