Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.
Ārstam, ārsta palīgam, zobārstam vai citai ārstniecības personai, ja tā vēlēsies saņemt valsts atbalstu, būs noteikts laiks obligāti jānostrādā valsts finansētā medicīnas sistēmā.
Veselības ministrija norāda, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar nepietiekamu cilvēkresursu nodrošinājumu. Mediķi noveco, jaunie speciālisti nevēlas strādāt valsts finansētajā veselības aprūpē vai vispār izvēlas aizbraukt. Turklāt Latvijā raksturīgs arī nevienmērīgs mediķu reģionālais izvietojums. Īpaši smaga situācija ir māsām.
Latvijā praktizējošo ārstu skaits ir tuvs OECD valstu vidējam rādītājam (Latvijā - 3,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, OECD vidēji - 3,6), bet praktizējošo māsu skaits ir kritiski zems - tikai 4,4 uz 1000 iedzīvotājiem (turpretim OECD - 8,8). Kopumā veselības aprūpes sistēmā personāla trūkums ir visās ārstniecības personu profesijās (ārstu palīgi, vecmātes, atsevišķu specialitāšu ārsti, īpaši ģimenes ārsti un citi), kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu. Veselības aprūpes darbinieku trūkums kļūst arvien akūtāks, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu.
Jaunais Veselības ministrijas plānotais projekts paredz piesaistīt ārstniecības personas darba vietām valsts sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs. Veselības ministrijas speciāliste Barbara Ālīte “Neatkarīgajai” norāda, ka šis atbalsta pasākums ir kā turpinājums iepriekš īstenotajiem projektiem, kas zināmi kā “ārsti uz laukiem” un “māsas Rīgā”, kuros darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai kopumā piesaistītas 1792 ārstniecības personas. Jauno projektu finansēs pamatā Eiropas Savienības fondi - kopējais projekta finansējums ir 6 690 300 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda “Plus” finansējums 5,7 miljoni eiro - un valsts budžeta līdzfinansējums - viens miljons eiro.
Lai pretendētu uz vienreizēju finanšu atbalstu, ārstniecības personām būs jāatbilst vairākiem nosacījumiem un, to saņemot, valsts sektorā būs jānostrādā noteikts laika posms - trīs gadi. Naudas kompensāciju varēs saņemt, ja mediķis iepriekš nebūs strādājis ārstniecības iestādē Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā (vismaz pēdējo gadu). Šāds nosacījums izvirzīts, lai piesaistītu jaunos ārstus - tos, kas pašlaik nestrādā profesijā. Otrkārt, ar naudas atbalstu plānots veicināt reemigrantu atgriešanos nozarē.
Veselības ministrijā skaidro, ka uz kompensāciju varēs pretendēt noteiktas specialitātes sertificēti speciālisti: ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts un zobārsts; māsa, ārsta palīgs, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, audiologopēds, mākslas terapeits; māsu palīgs, zobārsta asistents. Vienreizēja kompensācija paredzēta pensijas vecuma ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi un palīdz uzsākt darbu jaunajam ārstam.
Norādīts, ka mediķus vēlas piesaistīt īpaši prioritārās veselības jomās - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija.
Projekta atlase un vērtēšana notiks 2023. gada nogalē, savukārt pretendentu pieteikumus atbalsta saņemšanai plānots sākt pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. No Veselības ministrijas informācijas valdībai, kas izskatīja šo jautājumu apstiprināšanai, izriet, ka pašlaik tiek izstrādāta izmaksu standarta likmes aprēķina metodika. Tomēr ir zināms, ka ārstam un zobārstam, kas sertificēts specialitātē, vienreizējā kompensācija būs 16 000 eiro. Tādu kompensāciju varētu saņemt arī jaunais ģimenes ārsts. Savukārt ārsta palīgs, māsa, vecmāte, fizioterapeits un citi speciālisti - 11 000 eiro, māsu palīgi varēs pretendēt uz 9500 eiro lielu finansiālu atbalstu. Ģimenes ārstam, kas savu praksi gatavs nodot jaunajam kolēģim, piešķirs 5000 eiro.
Veselības ministrija arī apņēmusies izstrādāt Cilvēkresursu plānu, kas ir absolūti nepieciešams, lai speciālisti vēlētos strādāt arī pēc tiem trim gadiem, kas būs obligāti nostrādājami, kā arī valsts budžeta finansējumam darba samaksas palielināšanai.
