Cīņa par slimnīcām turpinās: dzemdību nodaļas saglabās

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Slimnīcu reformā būtiski ir vairāki aspekti – reģionālā pieejamība veselības pakalpojumiem no vienas puses, slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus mediķu trūkuma apstākļos – no otras puses. Kā prognozēts, plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā un to sniegtajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā nenotiks viegli un ātri.

Labs piemērs šim procesam ir dzemdībpalīdzība. Lai arī Veselības ministrijas plānā rosināts vairākās slimnīcās dzemdību nodaļas slēgt, pacientes novirzot uz citām tuvākām vai tālākām slimnīcām, pašvaldībām ir izdevies atrast argumentus, kāpēc šīs nodaļas nav slēdzamas.

Ministrija šaubās pati par savu plānu?

Turpinoties sarunām par Veselības ministrijas slimnīcu stiprināšanas plāna priekšlikumiem, sagaidāmi vairāki kompromisa varianti, līdz ministrija dosies ar šo plānu uz Ministru kabinetu. Veselības ministres Līgas Meņģelsones un ministrijas vadības tikšanās laikā ar Veselības nozares stratēģisko padomi, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadību un abu pašvaldību vadītājiem panākta vienošanās ieviest korekcijas plānā.

“Uzklausot pašvaldību un slimnīcu speciālistu argumentāciju, ņemot vērā reģionālās pieejamības aspektu, pieejamo infrastruktūru un attālumus starp ārstniecības iestādēm, kā arī sociālos aspektus, pieņemts lēmums pašlaik nevirzīt priekšlikumu par dzemdību nodaļu slēgšanu Balvos un Dobelē,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijā. Vienlaikus ministre norāda, ka viņu satrauc negatīvā Latvijas statistika, kas norāda uz zemu ārstniecības kvalitāti. “Īpaši satraucoša tā ir attiecībā uz mātes un bērnu mirstību un dzemdību kvalitāti, tādēļ man bija svarīgi saprast cēloņus un pārrunāt soļus, kas veicami, lai šos rādītājus uzlabotu,” teica ministre.

Dzemdību nodaļu slēgšana Dobeles un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā ir viens no slimnīcu tīkla attīstības plāna priekšlikumiem. Šīs nav vienīgās slimnīcas, kurās dzemdību nodaļu turpmākā pastāvēšana ir uz jautājuma zīmes, jo šajās slimnīcās dzemdību skaits gadā nesasniedz 500, kas ir ekspertu atzīts rādītājs, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu dzemdībpalīdzību. “Neatkarīgā” rakstīja, ka kopumā pērn Latvijā notikušas 14 517 dzemdības. Piecās ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija mazāks par 500 dzemdībām - Dobeles un apkārtnes slimnīcā, Madonas slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā un Rēzeknes slimnīcā. Grūtnieču un dzemdību palīdzību saskaņā ar plānu bija plānots pārtraukt Dobeles slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas slimnīcas un Rēzeknes slimnīcas grūtniecības un dzemdību nodaļām. Te jānorāda, ka, piemēram, attālums no Gulbenes līdz Rēzeknei ir aptuveni 90 kilometru. Vienlaikus solīts stiprināt visās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur arī grūtniecēm tikšot sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.

Dobele neapmierināta un saceļas

“Lai gan pati Veselības ministrija norāda, ka, plānojot grūtnieču un dzemdību aprūpes pakalpojuma pieejamību, ir jāņem vērā teritoriālā pieejamība, attiecībā uz dzemdību nodaļas likvidāciju Dobeles un apkārtnes slimnīcā šis princips nav ņemts vērā, atstājot lielu teritorijas daļu pierobežā Saldus, Dobeles un Bauskas novados, no kuras slimnīcu nav iespējams sasniegt vienas stundas laikā,” argumentus pret dzemdību nodaļas likvidēšanu Dobelē uzskaita Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis un Dobeles un apkārtnes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš.

Novada vadītājs I. Gorskis uzskata, ka runa nav tikai par vienas - dzemdību nodaļas - likvidēšanu, jo “plāns jau paredz pamazām likvidēt arī citus pakalpojumus Dobeles un apkārtnes slimnīcā un, protams, mūs tas satrauc un mums tas nav pieņemami, jo cietīs no šīm pārmaiņām iedzīvotāji.” Pašvaldības vadība norāda, ka Veselības ministrijai ir tikai skaļi lozungi, bet nav veikti aprēķini un nav analizēti dati, nav veikts arī finansiālo ieguvumu aprēķins. “Te redzam pretrunas valstiskā līmenī, teorētiski runājot par reģionu attīstību, bet faktiski visus pakalpojumus centralizējot un pārceļot uz Rīgu,” saka I.

Gorskis. Jāsecina, ka pašvaldības argumenti acīmredzot nostrādājuši, jo pagaidām Veselības ministrija nevirzīs tālāk priekšlikumu par Dobeles slimnīcas dzemdību nodaļas slēgšanu.

VM: stiprināsim uzņemšanas nodaļas

Plāns paredz īpaši stiprināt slimnīcu uzņemšanas, pārveidojot tās par neatliekamās palīdzības nodaļām, padarot tās pieejamākas pacientiem diennakts režīmā. Veselības ministrija iecerējusi šīs nodaļas unificēt visās slimnīcās, lai pacients, nonākot jebkurā slimnīcā, saņemtu atbilstošu neatliekamo palīdzību. Vienlaikus visā Latvijas teritorijā tiek saglabāti steidzamās palīdzības punkti (tādi ir 30 Latvijas vietās).

Plānots, ka nākotnē neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nebrauks garām tuvākajai neatliekamās palīdzības nodaļai, kurā pacientam tiks veikti sākotnējie izmeklējumi, un speciālisti pateiks, vai pacientam jāpaliek slimnīcā, vai viņš var ārstēties tajā slimnīcā, uz kuru sākotnēji atvests, vai jāpārved uz augstāka līmeņa slimnīcu. Izņēmuma gadījumi būs tādi, kad nepārprotami skaidrs, ka pacientam steidzami vajadzīga sarežģīta līmeņa palīdzība, insulta vai smagas traumas gadījumā pacientu nekavējoties vedīs uz atbilstošo slimnīcu.

Veselība

Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.

Svarīgākais