Šajā gadā Latvijā vienlaikus cirkulēs gan gripas, gan Covid-19 vīrusi, taču ir grūti prognozēt, cik plaša un cik smaga varētu būt šo infekcijas slimību epidēmija, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Šobrīd gripas saslimšanas gadījumi ir reģistrēti divās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī, savukārt koronavīruss izplatās pa visu valsti, un salīdzinājumā ar septembra sākumu tā izplatība būtiski pieaugusi.
Imunizācijas valsts padome šoruden aicina vakcinēties riska grupas iedzīvotājus un pret abām vīrusu slimībām, pamatojot to ar nepieciešamību sevi pasargāt no smagām slimības sekām.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova pastāstīja, ka pašlaik gripas intensitāte ir zemā līmenī -saslimšanas gadījumi reģistrēti tikai divās pilsētās - Rīgā un Daugavpilī, un nekas vēl neliecina par epidēmiju. Epidemioloģe atgādināja, ka pagājušajā sezonā gripas epidēmija sākās strauji un jau decembrī. Gripas izplatības intensitāte bija ļoti augsta un daudz plašāka nekā divus gadus pirms tam, kad noteicošu lomu infekcijas slimību izplatībā bija ieņēmis Covid-19. “Grūti prognozēt, kāda būs gripas izplatība, bet ir skaidrs, ka gripa cirkulēs kopā ar Covid-19,” saka Larisa Savrasova. Pašlaik nedēļā tiek reģistrēti jau 72 Covid-19 hospitalizācijas gadījumi, pirms pāris nedēļām šis skaitlis bija trīsreiz mazāks.
Imunizācijas valsts padome izstrādājusi šā gada vakcinācijas rekomendācijas, un tās atšķiras no iepriekšējo gadu ieteikumiem, jo šogad Latvijā ir pieejamas jauna veida gripas vakcīnas, kuras turklāt daļai iedzīvotāju apmaksā valsts. “Šī sezona iezīmējas ar katram indivīdam un viņa veselības stāvoklim pielāgotām vakcīnām, īpaši tas attiecas uz gripu,” skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. Viņa arī uzsvēra, ka Covid-19 vairs nav pelnījis būt spēlētājs numur viens un vairāk ir jārunā par gripas ietekmi uz sabiedrības veselību. “Mēs to nenovērtējam un uztveram kā īslaicīgu traucēkli, kas izraisa tikai paaugstinātu temperatūru, galvas sāpes, taču tas ir nepareizs priekšstats.”
Laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi ir tikai aisberga redzamā daļa, skaidro infektologi, jo patieso gripas ietekmi var raksturot pēc tā, kādas nopietnas komplikācijas tā rada. “Zinātniski ir pierādīts: ja pacients slimo ar gripu, tad astoņkārtīgi paaugstinās risks, ka šim pacientam varētu notikt insults, savukārt desmit reizes lielāks ir infarkta risks,” ar apkopotajām zinātniskajām atziņām dalījās D. Zavadska. 74 procentiem to, kuriem ir diabēts, pēc gripas būs negatīvas veselības pārmaiņas. “Par smagas pneimonijas risku, šķiet, ir dzirdējuši visi un tas vairs nav jāatgādina,” saka infektoloģe. Īpaši slikta ir gripas ietekme uz sirds asinsvadu veselību, tāpēc tieši sirds slimnieki, kā arī seniori ir tajā riska grupā, kam valsts pilnībā apmaksā gripas vakcīnas.
Pēc Daces Zavadskas teiktā, šis gads ir pirmais, kad Latvijā var izmantot vecumam un veselības stāvoklim atbilstošas vakcīnas, proti, ir pieejama ne tikai viena, bet trīs dažādas vakcīnas. Viena no tām ir standarta vakcīna, ko injicē - šīs vakcīnas Latvijā izmanto katru gadu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Jaunums ir nazālā vakcīna deguna aerosola veidā. Šī vakcīna ir reģistrēta bērniem no divu gadu vecuma. “Diemžēl finansiālu apsvērumu dēļ visiem bērniem, kam ir paaugstināts risks smagai gripas norisei, šo vakcīnu nevar nodrošināt, tāpēc ir izdarīta izvēle to nodrošināt bērniem no diviem līdz septiņiem gadiem,” skaidroja D. Zavadska. Jebkurā gadījumā mazuļiem tāpat ir pieejama un tiek apmaksāta injicējama vakcīna. Savukārt senioriem no šī gada ir pieejama augstas devas vakcīna - arī injicējama, ko jau vairāk nekā desmit gadus lieto visā pasaulē, un tā ir pierādījusi savu efektivitāti, uzsvēra D. Zavadska. Viņa arī piebilda, ka standarta vakcīnas ne vienmēr efektīvi un ilgstoši aizsargā seniorus visas sezonas garumā. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka pašlaik Latvijā vakcinējušies jau 19 000 senioru. Pagājušajā sezonā Latvijā pret gripu bija vakcinēti tikai 17 procenti senioru, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā mums ir viena no augstākajām senioru mirstībām. Eiropā ir valstis, kur vakcinēti 80 procenti senioru.
Attiecībā par vakcināciju pret Covid-19 - to speciālisti iesaka darīt visiem iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, pieaugušajiem ar nopietnām hroniskam blakusslimībām, vidējas vai augstas imūnsupresijas pacientiem un grūtniecēm.
Stradiņa slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs, ārsts infektologs Uga Dumpis atzina, ka “mēs kā liela slimnīca ar bažām gaidām vīrusa infekcijas slimību sezonu”. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir atguvušies no Covid -19 pandēmijas, bet slimnīcām tas joprojām ir izaicinājums. “Pagājušā gada Ziemassvētki un janvāris bija ļoti smagi, jo vienlaikus bija abu infekciju uzliesmojuma viļņi, tas radīja milzīgu pārslodzi slimnīcā,” stāsta infektologs. “Kādā veidā šie vīrusi izraisa pārslodzi? Ne jau tikai tāpēc, ka cilvēkiem ir temperatūra, klepus. Epidēmijas posmā mēs redzam pacientus ar infarktiem, insultiem un citu hronisku slimību saasinājumiem. Gripas vīruss samazina imunitāti, pastiprinās demence un citas garīgās veselības problēmas.”
U. Dumpis arī norādīja, ka gripas epidēmija neaptur nepieciešamību veikt operācijas, un tur rodas nākamā problēma - pacienti dodas uz slimnīcām uz operāciju un, atrodoties slimnīcā, inficējas, tas rada komplikācijas. Par gripas ietekmi uz senioru veselību un dzīvību stāsta ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Viņš strādā ar sociālās aprūpes centra cilvēkiem, kur lielākā daļa ir ļoti veci un ļoti slimi. “Es aicinu visus cilvēkus, īpaši gados jaunos, aģitēt savus vecākus un vecvecākus vakcinēties. Tas ir iespējams arī mājas vizītes laikā pie senioriem. Ja vecvecākiem ir dažādas slimības, tas nav iemesls nevakcinēties, gluži pretēji, tas ir galvenais iemesls, kāpēc jāvakcinējas,” sacīja ģimenes ārsts. Viņš atklāja, ka, strādājot sociālās aprūpes centrā “Mežciems” Rīgā, pirms vairākiem gadiem bija situācija, ka mēnesī vismaz 25 neatliekamās palīdzības brigādes vedušas seniorus smagā stāvoklī uz slimnīcu. “Iedomājieties, kā bija noslogotas brigādes, slimnīcas uzņemšanas nodaļas, kāda situācija bija vecajiem cilvēkiem, tagad par tām hospitalizācijām esam aizmirsuši, jo nodrošinām visu senioru vakcināciju un esam panākuši kolektīvo imunitāti,” stāsta I. Burlaks. Viņš aicināja vakcinēties visu aprūpes centru darbiniekus, jo tieši viņi ir ciešā kontaktā ar centru iemītniekiem.
