Parādus laboratorijām segs, bet sola pastiprināti uzraudzīt, kam veic analīzes

© Depositphotos.com

Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.

Papildus piešķirtā nauda lielākoties ļaus samaksāt parādus laboratorijām par izmeklējumiem, ko tās veikušas virs valsts apstiprinātās kvotas. Varētu jautāt, kāpēc laboratorijas veic analīzes, ja tām vairs nav valsts finansējuma. Tāpēc, ka iedzīvotāji saskaņā ar valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu ir tiesīgi saņemt šo veselības pakalpojumu faktiski bez ierobežojumiem un laboratorijas nemaz tā nevar pacientiem atteikt, nepārkāpjot cilvēka tiesības.

Neprot plānot: apsola visu, bet neiedod

Viena no lielākajām laboratorijām Latvijā “Centrālā laboratorija” paziņoja, ka nepietiekamā valsts finansējuma dēļ valsts apmaksātos pakalpojumus tā no šīs nedēļas sniegs tikai valsts apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta. Laboratorija analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto finansējumu visam 2023. gadam. “Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij, no vienas puses, apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču, no otras puses, neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica,” “Neatkarīgajai” saka “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. “Laboratorijas turpināja veikt analīzes uz sava rēķina, paļaujoties uz Veselības ministrijas un atbildīgo resoru solījumiem samaksāt. Izdevumi par analīzēm, ko veicam ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašlaik mums jāsedz no saviem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā vairs nevaram atļauties kreditēt valsti.”

Pašlaik konkrēti “Centrālā laboratorija” joprojām nav saņēmusi pilnu samaksu vēl pat par 2022. gadā veiktajām analīzēm, savukārt valsts parāds par jau sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem 2023. gadā sasniedz jau vairāk nekā piecus miljonus eiro. “Pieprasījums pēc laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem šogad ļoti pieaudzis gan pandēmijas seku, gan sabiedrības novecošanās dēļ,” saka S. Lapiņa. Lai neveicinātu kvotas pārstrādi, uzņēmums nolēmis veidot gaidīšanas rindu un pieņemt pacientus tikai valsts apmaksātas kvotas ietvaros. Pēc jaunās kārtības pacientiem ar valsts nosūtījumu būs jāgaida rindā, pakalpojumu saņemšanas laiks būs atšķirīgs, un tas noteikti varētu ietekmēt daudzu pacientu tālāko ārstēšanās gaitu. Pašlaik vēl nav zināms, kā šo laboratorijas lēmumu ietekmēs valdības piešķirtie papildu līdzekļi - tomēr pašlaik situācija iezīmējas katastrofāla. Līdz šim laboratorijas darbu būtiski veselības aprūpes budžeta deficīts neietekmēja tik ļoti un vismaz uz analīzēm nebija jāgaida milzu rindās.

Vēl viena pakalpojumu sniedzēja “E. Gulbja laboratorija” par veiktajiem pakalpojumiem nav saņēmusi 2,8 miljonus eiro. Tā pagaidām nav paziņojusi par atteikšanos no valsts apmaksātu pakalpojumu veikšanas vai rindu veidošanas, tomēr, ja no Veselības ministrijas nebūs konstruktīva piedāvājuma, laboratorija apsver iespēju veikt analīzes tikai par maksu, skaidro uzņēmumā.

Valsts faktiski nepilda saistības

Arī “NMS Laboratorija” saņēmusi tikai daļēju norēķinu par iepriekšējiem gadiem, un tagad uzņēmums vērsies Nacionālajā veselības dienestā un Veselības ministrijā, jau atkārtoti skaidrojot situāciju. Vēstulē atbildīgajām iestādēm laboratorija norāda uz atlīdzības parādu un to, ka laboratorija būs spiesta veikt izmaiņas klientu apkalpošanā, ja atbildīgās iestādes neveiks pilnīgu norēķinu ar laboratoriju tuvākajā laikā un negarantēs pilnīgu pakalpojumu apmaksu par atlikušajiem šā gada mēnešiem. Atkarībā no tā, kāda būs reakcija, uzņēmums apdomā iespēju no 2. oktobra ieviest izmaiņas klientu apkalpošanā uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. “Šī situācija spiež laboratoriju pārskatīt valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas kārtību, un, visticamāk, turpmāk valsts apmaksātos laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus “NMS Laboratorija” sniegs tikai tādā apjomā, par kura apmaksu atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajam līgumam nebūs šaubu,” norāda uzņēmumā. Saskaņā ar šo līgumu laboratorija apņemas sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus personām, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un dienests apņemas par tiem samaksāt.

Lielākajā slimnīcā problēmu nav

Rīgas Austrumu slimnīcas Laboratorijas dienests turpina pieņemt pacientus un veikt visu veidu Nacionālā veselības dienesta apmaksātos un maksas laboratoriskos izmeklējumus - gan tos, ko visbiežāk pacientiem nozīmē ārsti, gan tos, kam nepieciešama augstāka līmeņa diagnostika Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā. Rīgas Austrumu slimnīcas Laboratorijas dienesta vadītājs Vadims Beļuns saka: “Sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu cieši sekojam līdzi laboratorisko izmeklējumu kvotu izpildei un patlaban varam nodrošināt visu vajadzīgo izmeklējumu veikšanu.”

Kāpēc Austrumu slimnīcu neskar kvotu “trakums”? Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka atšķirībā no laboratorijām, kurām ir ļoti plašs analīžu pieņemšanas punktu aptvērums visā valstī un pieejamas analīžu veikšanas vietas gandrīz pie mājām, Rīgas Austrumu slimnīcai ir ierobežots skaits punktu - Latvijas Infektoloģijas centrā, “Gaiļezerā”, Latvijas Onkoloģijas centrā. Slimnīcā gan skaidro, ka tās Laboratorijas dienests sadarbojas arī ar reģionālajām slimnīcām, nodrošinot nepieciešamo paraugu transportēšanu uz savām laboratorijām, - šo pakalpojumu sniegšanu un sadarbību attiecīga pieprasījuma gadījumā iespējams aktivizēt un paplašināt.

Iedod naudu, bet sola uzraudzīt pastiprināti

Laboratorijas, kas veic ārstu nozīmētos izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tuvākajā laikā saņems papildus piešķirto finansējumu, lai varētu turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, nupat par šādu lēmumu paziņojusi Veselības ministrija. Valdība šonedēļ atbalstīja lēmumu laboratoriskajiem izmeklējumiem papildus novirzīt 11,2 miljonus eiro. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka papildus piešķirtais finansējumu segs šogad izveidojušās pārstrādes, kā arī nedaudz palielinās līguma apjomu atlikušajiem šā gada mēnešiem. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka norāda, ka laboratorijas, kas veic valsts apmaksātus izmeklējumus, finansējumu no Nacionālā veselības dienesta līguma ietvaros saņem katru mēnesi. Tomēr šogad pacientu skaits, kuriem nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, ievērojami pieaudzis, tāpēc laboratorijas veic lielāku izmeklējumu apjomu nekā bija plānots gada sākumā. Veselības ministrija šim mērķim uzreiz esot pieprasījusi papildu finansējumu.

Veselības ministrijā arī skaidro, ka izdevumus, kas laboratorijām radušies ārpus līguma paredzētā apjoma jeb pārstrādes, Nacionālais veselības dienests ir tiesīgs segt gadījumos, ja ir piešķirts papildu finansējums izdevumu segšanai ārpus plānotā ikgadējā budžeta. Kopumā dienestam ir līgumi ar 39 akreditētām laboratorijām. “Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, dienests pastiprināti uzraudzīs korelāciju nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām,” saka Sanita Janka. 2024. gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli (beidzot!), kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī Veselības ministrija ar laboratorijām ir uzsākusi apmaksas nosacījumu pārskatīšanu.

Veselība

Veselības ministrija plāno atteikties no proporcionālā uzcenojuma medikamentiem un noteikt fiksētu piemērojamo uzcenojumu lieltirgotavām. Savukārt aptiekām uzcenojums veidosies no divām daļām – uzcenojuma par medikamentu iepakojumu un maksas recepti.

Svarīgākais