No nākamā gada laboratorijas gaida lielas izmaiņas. Būtiskākā – no 1. janvāra valsts apmaksātas analīzes veiks tikai ar elektronisku ārsta nosūtījumu, vēsta lsm.lv.
Latvijā laboratoriskie izmeklējumi veido trešo daļu no ārstniecības budžeta izmaksām un lielākais rieciens valsts naudas tiek privātajam sektoram - 67% jeb 22 miljoni tiek divām lielākajām laboratorijām - "E. Gulbja laboratorijai" un "Centrālajai laboratorijai".
Būtiskākais jaunievedums būs elektronisks nosūtījums, kas ļaus sekot katram valsts samaksātajam eiro.
Tas ļaus vienotā platformā beidzot redzēt visus izmeklējumus. Otrkārt - sekot līdzi nozīmēto analīžu klāstam. Par savu naudu pacienti varēs veikt analīzes, cik bieži vēlas, bet ar ārsta nosūtījumu un valsts apmaksātas - tikai jēgpilni.
Jau ziņots, ka laboratorijas, kas veic ārstu nozīmētos izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tuvākajā laikā saņems papildu finansējumu, lai varētu turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Ministrijā atgādināja, ka valdība otrdien, septembrī, atbalstīja ieceri laboratoriskajiem izmeklējumiem papildus novirzīt 11,2 miljonus eiro. Papildu piešķirtais finansējumu segs šogad izveidojušās pārstrādes, kā arī nedaudz palielinās līguma apjomu atlikušajiem šā gada mēnešiem.
Laboratorijas, kas veic valsts apmaksātus izmeklējumus, finansējumu no Nacionālā veselības dienesta līguma ietvaros saņem katru mēnesi. Tomēr šogad pacientu skaits, kuriem nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, ievērojami pieaudzis, kā rezultātā laboratorijas veic lielāku izmeklējumu apjomu nekā tas bija plānots gada sākumā. Lai segtu izdevumus par veiktajiem papildu izmeklējumiem, VM šim mērķim pieprasīja papildu finansējumu.
"Laboratorijas ir tas pakalpojumu veids bez kā veselības aprūpe nevar iztikt. Finansējums ir pieprasīts un tas tiks piešķirts, un tuvākajā laikā laboratorijām tiks paziņots, cik tās saņems par pārstrādi un cik papildu šogad," informē VM Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka.
Izdevumus, kas laboratorijām radušies ārpus līguma paredzētā apjoma jeb pārstrādes, NVD ir tiesīgs segt gadījumos, ja ir piešķirts papildu finansējums izdevumu segšanai ārpus plānotā ikgadējā budžeta. Kopumā dienestam ir līgumi ar 39 akreditētām laboratorijām.
Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, dienests pastiprināti uzraudzīs korelāciju starp nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām, 2024.gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli, kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī VM ar laboratorijām ir uzsākusi darbu pie apmaksas nosacījumu pārskatīšanas. Kā viens no risinājumiem tiek izskatīta vienota valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsole.
Dati liecina, ka vajadzība pēc laboratoriskajiem pakalpojumiem ar katru gadu pieaug, norāda VM. Pieaug kompensējamo medikamentu lietošana un šiem pacientiem nepieciešami regulāri laboratoriskie izmeklējumi, pieaudzis dažādu operāciju skaits, pirms kurām jāveic vajadzīgie izmeklējumi, arī pēc Covid-19 pandēmijas pieaudzis pacientu skaits, kas vēršas pie mediķiem. Kopumā Latvijā palielinājies arī hronisko pacientu skaits, kuriem laboratoriskie izmeklējumi ir jāveic regulāri.
Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
Valdība šā gada 21.jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro rezervēšanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro - 41,3 miljonu eiro apmērā - 5.septembrī.