Veselības ministrija plāno vēža skrīninga datu reģistru iegādāties no valstīm, kur šis skrīnings norit augstā līmenī. Reģistrs ļautu stingri sekot šo pārbaužu rezultātiem un plānot turpmāko darbu. Latvijā pašlaik diemžēl iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam joprojām ir zemā līmenī, kas liecina par dažādiem šķēršļiem, tostarp informācijas trūkumu cilvēkiem, kuriem regulāri būtu jāveic vēža skrīnings.
Krūts veselības mēneša “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” laikā eksperti vērtēja pašreizējo situāciju saistībā ar profilaktiskajām vēža pārbaudēm jeb skrīninga programmām. Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm - 13,8 procentos gadījumu no visām vēža diagnozēm jeb lokalizācijas ir tieši krūts vēzis, kam seko kolorektālais vēzis - 13 procenti, prostatas vēzis - 12,1 procents un plaušu vēzis - 11,6 procenti.
Latvijā valsts pilnībā apmaksā trīs vēža skrīninga programmas - divas no tām sievietēm - krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudes (uz šīm pārbaudēm sievietes aicina ar speciālu vēstuli), kā arī zarnu vēža skrīningu vīriešiem un sievietēm vecumā virs 50 gadiem. Diemžēl nevienā no skrīninga programmām Latvijā vēl nav sasniegta pat 50 procentu iedzīvotāju atsaucība. Cerīgs bija laiks pirms Covid-19 pandēmijas, kad sieviešu atsaucība vēža skrīningam tuvojās 50 procentu robežai. Jāatgādina, ka daudzās citās Eiropas valstīs, piemēram, Skandināvijā, atsaucība vēža skrīningam pārsniedz 70 procentus.
Labas ziņas pavēstīja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa. Šogad konstatēta lielākā mamogrāfijas skrīninga aptvere pēdējo gadu laikā, proti, krūts izmeklējumam - mamogrāfijai - atsaukušās 38 procenti uzaicināto sieviešu. Pēc ekspertes domām, darbu vēl ir ļoti daudz, jo nepietiek tikai ar to, ka mums ir skrīnings, valstij tas ir arī jāpārvalda. Ārste arī atgādināja, ka valstij arī trūkst datu par skrīningu veikušajām sievietēm un turpmāko pacienšu ceļu, piemēram, sievietēm, kurām skrīningā ir konstatētas aizdomas par krūts vēzi, un to, kur, kā viņas tiek ārstētas. Šis ir jautājums, kuru Veselības ministrija risina jau kopš 2017. gada - Vēža reģistrs visu šo laiku nav strādājis.
Visaugstākie skrīninga rādītāji Eiropas Savienībā ir Somijā un Nīderlandē, un Latvija var mācīties no tām pievērst vairāk uzmanības datiem, uzsvēra Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītājs Valdis Miķelsons, norādot, ka Latvija pašlaik pēta nīderlandiešu pieredzi. “Holandieši neiedos mums precīzu recepti, jo cilvēku domāšana katrā valstī ir citāda, bet tas, ko varam iemācīties no viņiem, ir tehniskais problēmas risinājums, kā apkopot un analizēt datus. Ilgus gadus tam nebija pievērsta uzmanība,” atzina Veselības ministrijas speciālists. No šāgada sākumā Vēža reģistrs ir sācis strādāt, un tuvākajā laikā plānots sakārtot vēža skrīninga reģistru. V. Miķelsons apliecināja, ka Veselības ministrijas plānos nav izdomāt jaunu reģistru, bet pārņemt to no valsts, kur tas ir labā līmenī - Vācijas vai Nīderlandes.
Lai paaugstinātu skrīninga rādītājus, eksperti iesaka tajā izmantot individuālu pieeju, regulāri atgādinot sievietēm par nepieciešamību veikt krūts vai dzemdes kakla skrīningu. Ārste A. Geriņa-Bērziņa jautā, vai tās varētu būt atgādinājuma īsziņas vai zvans sievietēm, par kurām nav datu, vai viņas ir veikušas pārbaudes. Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve un Saeimas deputāte Līga Kozlovska atzina, ka individuāla pieeja uzreiz parāda rezultātus. Viņa stāstīja par savu pieredzi ģimenes ārsta praksē Balvos, kad, pateicoties tam, ka valsts apmaksā viņas praksē palīgus, ir iespējams apzvanīt visas sievietes, izsūtīt ziņas vai aprunāties, aicinot uz skrīningu. Tas dod rezultātu.
Par sava pilotprojektu rezultātiem pastāstīja bijusī veselības ministre Ingrīda Circene: medicīnas centrā vecmātes apzvanīja visas sievietes, kurām bija nepieciešams veikt skrīninga pārbaudes, un rezultātā atsaucās līdz pat 99 procentiem sieviešu. Šogad šādu pieeju izmēģināja Talsu novadā, kur sieviešu atsaucība pārsniedza 100 procentus, proti, uz pārbaudēm atnāca vairāk sieviešu, nekā šajā gadā uzaicinātas (uzaicinājuma vēstule ir derīga trīs gadus).
“Latvija var būt pirmajā vietā Eiropā ar šiem rezultātiem, ja mēs pārvarēsim bailes no jaunām lietām, kūtrumu, nesūtīsim papīra vēstules par pusmiljonu eiro, bet iedosim pusmiljonu vecmātēm un skrīninga koordinatoriem, kuri veic šo darbu, un izglābsim sievietes no krūts vēza,” sacīja I. Circene. “Vecmātes aicināja un pierakstīja sievietes ne tikai uz mamogrāfiju, bet veica arī dzemdes kakla skrīningu, un tad, kad šī vecmāte saņēma atpakaļ visu informāciju, viņa izvērtēja tālākos soļus - pat ja tur nebija aizdomas par dzemdes kakla vēzi, bet, piemēram, dati rāda iekaisumu, viņa uzreiz ierakstīja pacienti uz konsultāciju pie ginekologa. Ko mēs vēl varam domāt un analizēt?”
Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Līva Aumeistare atzina, ka pašlaik centrs domā, kādus vēl risinājumus varētu pārņemt kā labo praksi. Sadarbībā ar sieviešu nevalstiskajām organizācijām tiek plānots veidot arī sieviešu veselības kalendāru un citus materiālus. Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita”, kas kopā ar Latvijas Onkologu asociāciju rīko kampaņu “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”, vadītāja Irina Januma sacīja, ka no pacientu organizācijām ir virkne ieteikumu, kā pārveidot skrīningu, piemēram, piedāvāt krūts vēža pārbaudes jau 40 gados, jo ar krūts vēzi slimo arvien jaunākas sievietes. Pašlaik tās valsts apmaksā tikai sievietēm no 50 gadu vecuma.
