Zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļauj vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās gan savācot pilsoņu parakstus, lai priekšlikums tiktu iesniegts Saeimā, gan aizstāvot savas tiesības parlamenta “gaiteņos”.
Šīs jau ir kārtējās pacientu rosinātās izmaiņas veselības aprūpes noteikumos, kuras cilvēki panākuši, paši savācot parakstus, rosinot diskusijas un izcīnot savas tiesības politiskajā arēnā.
Tas bija 2021. gada novembris, tātad pirms diviem gadiem, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības priekšlikumu iekļaut migrēnu to diagnožu sarakstā, kam tiek paredzētas valsts kompensētas zāles. Lietuvā un Igaunijā migrēnas zāles pacientiem jau tad kompensēja. Biedrība bija savākusi vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstus, kas ļāva šo priekšlikumu pieteikt izskatīšanai parlamentā. “Migrēna ir neiroloģiska slimība, un tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, bet diemžēl pašlaik šī diagnoze nav iekļauta sarakstā, lai pacientiem apmaksātu medikamentus,” toreiz norādīja nu jau bijusī biedrības vadītāja Līga Alberliņa. Medikamenti migrēnas lēkmju mazināšanai un novēršanai ir dārgi. Pacientu biedrība lūdza iekļaut diagnozi migrēna kompensējamo medikamentu sarakstā, paredzot kompensāciju 75 procentu apmērā. Lai pārliecinātu politiķus, biedrība norādīja, ka, pieņemot šādu lēmumu, būs virkne ieguvumu ne tikai pacientiem, bet arī valstij. Pacienti saņems atbilstošus medikamentus, un ikvienam būs pieejama efektīva ārstēšana. Samazināsies pārmērīga un neatbilstoša pretsāpju medikamentu lietošana, samazināsies diagnozes blakusparādību risks, pacienti varēs efektīvi strādāt katru dienu. “Nenoliedzami tas būs ieguvums sociālajam budžetam, jo tā vietā, lai saņemtu darba nespējas lapu, cilvēki strādās un maksās nodokļus,” tāds bija biedrības viedoklis.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības biedru 2023. gadā veiktā migrēnas pacientu aptauja Latvijā liecina, ka 68 procenti no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši apmeklēt darbu vai izglītības iestādi. Kopumā 98 procenti no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu dzīvi - pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē paveikt ieplānotos darbus gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Trešdaļa pacientu atklājuši, ka migrēnas dēļ ir mainījuši savus profesionālos plānus, mainījuši vai pat zaudējuši darbu. Migrēna ir viena no pasaulē izplatītākajām slimībām, ar ko pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Pasaules veselības organizācijas veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā migrēna tika minēta kā trešā izplatītākā slimība pasaulē, kā arī tā bija trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam. Bez darba migrēnas dēļ ir tie cilvēki, kuriem ir biežas lēkmes, kas norit smagā formā un izpaužas vairāk par 10 dienām mēnesī.
Migrēna Latvijā varētu būt diagnosticēta ar 140 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Tā kā migrēna ir hroniska slimība, tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču ārstēšanas pamats ir adekvātu un efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai. Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5 procenti migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos līdzekļus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana, skaidro Veselības ministrijā. Iemesls tam ir medikamentu nepieejamība to augsto izmaksu dēļ. Pacientu biedrības aplēses liecina, ka vidēji mēnesī vienam pacientam ir nepieciešami vismaz 40 eiro migrēnas ārstēšanas medikamentu iegādei, plus papildu izdevumi ārstu speciālistu apmeklējumiem, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām.
Tomēr visvairāk ministrus un deputātus ietekmēja konkrētu pacientu stāsti par ilgstošu - pat gadu desmitiem ilgu - sadzīvošanu ar migrēnas sāpēm. Lai valdība pieņemtu lēmumu par labu galvassāpju pacientiem, pagāja divi gadi vai pat ilgāk, jo cīņa par zāļu pieejamību sākās jau pirms parakstu vākšanas kampaņas.
Ministru kabinets nupat kā ir pieņēmis lēmumu kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas diagnozi, bet Nacionālais veselības dienests ir veicis zāļu izvērtēšanu, lai tās apmaksātu no valsts budžeta. Migrēnas medikamenti tiks kompensēti simt procentu apmērā. Ne tikai migrēnas, bet arī dzemdes miomas (šai diagnozei zāļu apmaksu arī panāca pacienti un ārsti) un atopiskā dermatīta zāļu apmaksai kopumā vēl šogad nepieciešami vairāk nekā 90 000 eiro. Atsevišķi migrēnai finansējums netiek nosaukts, lai, kā skaidro Nacionālais veselības dienests, neietekmētu dienesta sarunas ar komersantiem (zāļu ražotāju) par piedāvāto zāļu cenu.
Kopumā kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai 2023. gadā ir paredzēts 993753 eiro liels finansējums, šī summa sadalās 450 000 eiro jaunu medikamentu iekļaušanai un 543 753 eiro - jaunu diagnožu un tām paredzēto medikamentu iekļaušanai sarakstā. “Ņemot vērā, ka piešķirtā finansējuma efektīvai izlietošanai pēc iespējas lielākam pacientu skaitam ir nepieciešama zāļu izmaksu efektivitātes un cenu novērtēšana, kā arī ir veiktas sarunas ar ražotāju par zāļu lietošanas izmaksu samazināšanu, jaunie medikamenti kompensācijas zāļu sarakstā iekļautajām jaunajām diagnozēm būs pieejami no šā gada 1. novembra, līdz ar to plānotais pacientu skaits terapiju 2023. gadā saņems divus mēnešus,” Veselības ministrijā skaidro, kad pacienti varēs sākt saņemt zāles. Veselības ministrija prognozē, ka no pieejamā pusmiljona eiro finansējuma izlietos 17 procentus, tas ir, 90 625 eiro.
Lai arī kompensējamām zālēm arvien trūkst finansējuma un par tām pašām miomas vai migrēnas zālēm bija jācīnās ilgstoši, Veselības ministrija atzīst - “šobrīd tiek prognozēts, ka 2023. gadā no papildus piešķirtajiem 543 753 eiro noteikumu projektā minētajam mērķim netiks izlietoti 453 128 eiro”. Veselības ministrija plānojusi veikt visu prioritāro pasākumu astoņu mēnešu izpildes analīzi, veiks precizētu 12 mēnešu piešķirtā finansējuma apguves prognozi, un tiks sagatavoti priekšlikumi finansējuma pārdalei starp prioritārajiem pasākumiem budžeta apakšprogrammu ietvaros, kā arī priekšlikumi finansējuma pārdalei starp budžeta apakšprogrammām.
