Latvijā sezonālā vakcinācija norit gan pret Covid-19, gan gripu. Lai arī senioriem valsts pilnībā apmaksā šīs vakcīnas, jaunākie dati rāda, ka pret Covid-19 vakcīnu saņēmuši vien pieci procenti senioru, bet pret gripu – tikai 15 procenti.
Protams, ar varu vakcinēties neviens nepiespiež, tomēr ar ko atšķiras Igaunijas seniori, kuri vakcinējas trīs reizes biežāk, vai Norvēģijas pensionāri, kuru vakcinācijas rādītājs ir pat 11 reizes augstāks nekā Latvijā?
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties pret nopietnām saslimšanām ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija, un “Neatkarīgā” rakstīja, ka ar valsts apmaksātām vakcīnām pret gripu vakcinējušies ap sešiem procentiem iedzīvotāju. Tie nav visi vakcinētie cilvēki, jo virkne iedzīvotāju vakcinējas ārpus valsts apmaksātā pakalpojuma. Tātad kopumā vakcinācijas līmenis noteikti ir augstāks.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra dati par iedzīvotājiem virs 65 gadu vecuma (valsts pilnībā apmaksā vakcīnu gan pret Covid-19, gan gripu) liecina, ka vakcinācijas līmenis diemžēl arī nav pietiekams. Sezonālo vakcināciju pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 4,7 procenti iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet pret gripu - 15,6 procenti iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Neraugoties uz plašo vakcīnu pieejamību un regulāru informāciju par vakcinācijas nozīmi, efektivitāti un drošumu, šajā sezonā Latvijā seniori vecumā no 65 gadiem pret Covid-19 vakcinējušies retāk nekā daudzās citās Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, piemēram, 2,8 reizes retāk nekā Igaunijā un 11,3 reizes retāk nekā Norvēģijā. Dānijā vakcinēto senioru skaits ir vēl vairākas reizes lielāks.
Saslimšana ar gripu bieži izraisa būtisku hronisku slimību saasinājumu, kura dēļ nepieciešama hospitalizācija un sarežģījumu dēļ var iestāties nāve. Lai mazinātu smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta veselības riska grupas cilvēkiem, kuriem slimības bieži norit smagā formā un ir augsts komplikāciju risks. Kāpēc seniori neieklausās šajās ziņās?
Iemesli Latvijas senioru zemajai vakcinācijai, visticamāk, ir vairāki, “Neatkarīgajai” norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, vienlaikus uzsverot, ka katru gadu vakcinācija pret gripu pieaug. Latvijā tradicionāli gripu neuzskata kā nopietnu slimību. Tāpat cilvēki uzskata, ka gripu var izārstēt, nepadomājot, ka var būt arī nopietnas komplikācijas vai pat letāls iznākums. “Sabiedrība ne vienmēr līdz galam uzticas vakcinācijai, dati liecina, ka zemi vakcinācijas rādītāji novērojami pieaugušajiem bijušajās padomju valstīs,” “Neatkarīgajai” saka Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Vēl ir novērojams, ka seniori neuzklausa ārstu rekomendācijas un pierunāšanu vakcinēties, drīzāk meklē iemeslus, kāpēc nevakcinēties. Epidemiologi arī stāsta, ka Latvijā vakcinācijas kalendārā ir vakcinācija bērnu auditorijai, savukārt pieaugušajiem ir tikai atsevišķas vakcīnas (ik pa 5 vai 10 gadiem revakcinācija), kas arī ietekmē izpratni un attieksmi pret vakcinēšanos.
Varētu domāt, ka mēs, Latvijā, visu zinām labāk, tostarp, kad vakcinēties un kad nē. Tomēr aizdomāties liek dati par Eiropas attīstītākajām un bagātākajām valstīm, kur vakcinēto senioru skaits ir būtiski augstāks nekā Latvijā. Piemēram, Itālijā šosezon pret gripu vakcinēto senioru īpatsvars ir 45 procenti, savukārt Zviedrijā jau decembra sākumā pret gripu bija vakcinējušies 46 procenti iedzīvotāju vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, 63 procenti vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem un 66 procenti cilvēku vecumā virs 85 gadiem.
Somijā vakcinācija pret gripu senioru vidū sasniedz 60 procentus. Nīderlandē aktuālie dati par senioru vakcināciju šosezon vēl nav pieejami, bet atbildīgā iestāde lēš, ka šogad vakcinēto senioru skaits būs tāds pats kā pērn. Proti, tas svārstās no 56 līdz 58 procentiem vakcinētu senioru virs 60 gadiem.
Jau pieminētajā Norvēģijā vakcinēto senioru skaits pārsniedz 64 procentus. Īrijas Veselības profilakses uzraudzības centra dati liecina, ka pret gripu vakcinējušies 74 procenti iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. Šajā valstī ir salīdzinoši liels kopējais sabiedrības vakcinācijas līmenis pret gripu - tas sasniedz 30 procentus.
Dānijā reģistrēts vislielākais vakcinēto senioru skaits pret gripu - tie ir turpat 80 procenti iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. Lietuvā pieejami dati par iedzīvotāju skaitu, kuri vakcinējušies pret gripu, pašlaik tie ir 120 000 senioru vecumā virs 65 gadiem, liecina Lietuvas statistikas biroja informācija. Tuva situācija Latvijai ir Slovēnijā - līdz šāgada janvārim pret gripu vakcinējušies 18 procenti senioru.
