80 gadi kopš Vācijas diktatora Hitlera publiskā atvadu sveiciena - viņa pēdējās radiorunas - sakrīt ar pāreju no bubināšanas pa kaktiem uz priekšvēlēšanu lozungiem un šur tur arī vēlēšanu rezultātiem, ka kārtības ieviešanai jālaiž pie varas Hitleram līdzīgie, protams, pret viņu godavārdu palikt tikai maziem hitlerīšiem uz ierobežotu laiku.
Liepājas Olimpiskajā centrā piektdien atklāja Vēju pilsētas 400 gadu jubilejai veltītu izstādi “Ražots Liepājā”. Kā pasākuma atklāšanā cita starpā teica Liepājas mērs Gunārs Ansiņš: Liepāja ir tikai par vienu gadu jaunāka nekā Ņujorka. No savas puses varu piebilst, ka ASV par Vēju pilsētu dēvē Čikāgu, kura tāpat kā Liepāja Latvijā (aiz Rīgas un Daugavpils) ir trešā lielākā pilsēta ASV (aiz Ņujorkas un Losandželosas). Varbūt vērts padomāt par kādu sadarbību, sekojot Ulda Pīlēna novēlējumam: nebaidīties no mērķu lieluma.
Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Ukrainas Drošības dienests (SBU) mēneša laikā saņēmis vairāk nekā 1300 ziņojumu par ukraiņu vervēšanu, ko veikuši Krievijas specdienesti. Krievijas speciālie dienesti internetā jauniešiem sola naudu par ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas izdarīšanu Ukrainā, bet pēc tam, kad darbs ir paveikts, Krievijas kuratori vienkārši pazūd, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv". Ātri parunājām, ātri savervēja
Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.
Par "airBaltic" darbinieku sūdzībām saistībā ar darba apstākļiem un uzņēmuma vadības attieksmi pret algoto darbaspēku, par darba ņēmēju stāvokli Latvijā kopumā un nozarēm, kurās tas ir sevišķi smags, par arodbiedrību lomu un streiku kā pēdējo iespēju vai līdzekli, lai cīnītos par savām tiesībām, “nra.lv” saruna ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.
Publicistu Lato Lapsu, kas ir pazīstams ar daudzām grāmatām par vēsturi un ceļojumiem, bet visvairāk ar nesaudzīgi atmaskojošiem žurnālistiskās izpētes darbiem par sabiedrībā pazīstamām politikas, biznesa un tiesībsargājošo iestāžu personām, ceturtdien aizturēja policija.
Par Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” akciju pārdošanas darījumu ar vācu aviosabiedrību “Lufthansa” droši zināms tas, ka “Lufhansa” neapgrūtināja savas sabiedrisko attiecību vai jebkuras citas nodaļas vadītāja vietnieka asistentu ar atlidošanu uz lidostu “Rīga", lai ceturtdien plkst. 9 no rīta kopā ar Latvijas satiksmes ministru un citām amatpersonām apliecinātu un izskaidrotu trešdienas vēlā vakarā izziņoto darījuma faktu.
Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates ir viena no mūsu parlamentārisma tradīcijām. Vairums tradīciju ar gadiem, zaudējot savu sākotnējo nozīmi, kļūst par parastu rituālu. Pēdējos gados, mainoties politiskajai situācijai pasaulē, šī rituālā tradīcija varēja piedzīvot būtisku transformāciju, atkal kļūstot par nozīmīgu Latvijas reālās politikas sastāvdaļu. Jautājums: vai tā tāda ir kļuvusi?
ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.
Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt bijušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju, Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču par izvarošanu un seksuālu vardarbību pret studentēm. Pierādījumu gan nav nekādu, vien pliki apgalvojumi, tomēr tas netraucē “rosināt apsūdzēt” nevēlamo, bet nu jau bijušo pasniedzēju. Par rosinājumu apsūdzēt Māris Kupčs uzzināja no medijiem.
Eiropā 2024. gadā bija rekordliels periodu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām – gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā, ziņoja "Montel Analytics". Arī Polijā elektroenerģijas cenas ir negatīvas. Vai tas nozīmē būtiskus ieguvumus enerģijas patērētājiem? Ne vienmēr, norāda Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas “progresīvā” priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama centās, bet nespēja paglābt savu partijas biedru, satiksmes ministru Kasparu Briškenu no nepatīkamiem jautājumiem par “Rail Baltica” pasažieru skaitu un biļetes cenu kaut vai braucienam no Rīgas lidostas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” padome plāno šodien, 30. janvārī, pieņemt lēmumu apturēt visas projekta aktivitātes Latvijā. Piekritīsiet, beidzot kāda lieliska ziņa no šī kantora. Parādījusies cerība, ka beidzot tiks pārtraukta bēdīgi slaveno “Daugavas pāļu” un acīs mazāk krītošo “Mārupes arku” būvēšana. Varētu teikt, sen jau bija laiks.
“Mēs bijām milimetra attālumā no civilizācijas kolapsa,” vērtēdams ASV prezidenta vēlēšanas, teic Ēriks Stendzenieks, reklāmas guru un politikas vērotājs, kurš jau kādu laiku mitinās Kolkā un no malas vērtē procesus. Saruna ar Stendzenieku ne tikai par ASV prezidentu, bet arī par situāciju Latvijā.
“Euribor” likme ES turpina samazināties. Vai tas novedīs arī pie lētākiem kredītiem Latvijas tirgū, kuri joprojām ir vieni no dārgākajiem ES — skaidro “nra.lv”.
Pēc 88 gadu pārtraukuma šovasar Latvijā medaļas dalīs Eiropas spēcīgākie basketbolisti – uz Rīgu brauks vienas no pasaules basketbola lielākajām zvaigznēm serbs Nikola Jokičs, francūzis Viktors Vembanjama, slovēnis Luka Dončičs un daudzi citi. Daži no šiem atlētiem gadā pelna pat 40 miljonus ASV dolāru. Ko pretī liks mūsējie ar Kristapu Porziņģi priekšgalā, vai pēc “Ajax” futbola līdzjutēju izraisītajām nekārtībām varam gaidīt, ka Brīvības piemineklim uzbruks serbi, kāda būs Rīga laika posmā no 27. augusta līdz 14. septembrim – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Eiropas basketbola čempionāta organizācijas komitejas izpilddirektoru Kristapu Janičenoku.
Latvijas Bankas (LB) prezidenta vēlēšanu procedūra kļuvusi par esošās Evikas Siliņas valdības “firmas zīmi”. Cirks – tas ir populārākais vārds, kā sabiedrība raksturo riņķa danci ap piektdien it kā panākto vienošanos par vienotu koalīcijas kandidātu – Santu Purgaili – un pirmdien paziņoto, ka “vienotajam kandidātam” koalīcijā balsu nepietiek.
Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
