Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi aizvadītajā nedēļā ziņoja par ASV prezidenta Donalda Trampa komandas plāniem pastiprināt spiedienu pret Krieviju, lai mudinātu Maskavu uz miera sarunām. Tikmēr Kremlī prāts uz mieru nenesas – gluži otrādi – tiekot kaldināti plāni jaunām, nu jau “izšķirošām”, ofensīvām.
Baltais nams sagatavojis pret Kremli vērstu “pamiera plānu”, lai izbeigtu Ukrainas karu. “Atsaucoties uz informētiem avotiem”, par to ziņo “Bloomberg”. Pēc aģentūras domām, “Tramps vēl nav pieņēmis konkrētu lēmumu par pasākumiem, jo diplomātiskie kanāli joprojām ir atvērti”. Avoti līdz šim atteicās atklāt sīkāku informāciju par iespējamām sankcijām. Iesākumam brīdinājuma signālus Kremlim tika uzticēts sūtīt ASV republikāņu senatoram Lindsijam Greiemam, kurš paziņoja, ka ASV Senāts atbalstīs “graujošu” sankciju ieviešanu, ja Maskava atteiksies apturēt karadarbību Ukrainā. Pēc viņa teiktā, cita starpā tiek izskatīta 500% ASV importa tarifu likmes piemērošana to valstu precēm, kas no Krievijas iepērk naftu, naftas produktus, dabasgāzi vai urānu. Greiems arī brīdināja, ka Putins “pieļaus lielu kļūdu, ja mēģinās spēlēties ar Trampu”, uzsverot, ka skarbās sankcijas kļūs par svarīgu spiediena rīku un veidu, kā piespiest Kremli sēsties pie sarunu galda.
Kremlim tuvie mediji: “ASV Kongress pieprasīs visu kontaktu apturēšanu starp ASV vadību un Krievijas varas iestādēm. Kongresmeņi plāno apstiprināt un nosūtīt parakstīšanai prezidentam Trampam pret Krieviju vērstus likumprojektus, kas paredz plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju un spiediena politiku attiecībā pret visiem Maskavas sabiedrotajiem. Iepriekš Kongresā valdīja pilnīgi atšķirīgs noskaņojums. “Vēl pirms mēneša ASV kongresmeņi bija gatavi sarunām ar parlamentāriešiem no Krievijas Federācijas. Viņi pat uzsāka mazus provizoriskus kontaktus. Bet viss strauji mainījās tūlīt pēc tam, kad Trampa centieni atrisināt konfliktu Ukrainā sāka buksēt un viņš sāka apsūdzēt par to Maskavu,” apgalvo anonīmi avoti Putina administrācijā.”
ASV medijs “Politico” informē: oficiāli paziņots, ka Ukraina un ASV 30. aprīlī parakstīja nevis vienu, bet uzreiz trīs dokumentus saistībā ar t.s. derīgo izrakteņu vienošanos, kas ļaus ASV piekļuvi Ukrainas retzemju minerāliem. Tiek ziņots, ka vienošanās priekšvakarā radās kārtējie sarežģījumi, jo Ukraina atteicās parakstīt pamatdokumentu - ekonomisko paktu un vēl divas papildu tehniskās vienošanās, bet vēlāk tas notika. ASV pārstāvis apstiprināja, ka puses parakstīja visas trīs vienošanās pēc tam, kad Ukraina pēdējā brīdī pieprasīja dažas izmaiņas, bet ASV Finanšu ministrija ieņēma "stingru, nepiekāpīgu pozīciju", teikts “Politico” publikācijā. Iepriekš Ukrainas iestādes ziņoja, ka ticis parakstīts tikai “rāmja dokuments”, bet sīkāka informācija par speciāli izveidoto ASV un Ukrainas Rekonstrukcijas investīciju fonda darbību jāiekļauj ierobežotas partnerības līgumā, kas joprojām tiek apspriests. Saskaņā ar “Politico” informāciju, visi dokumenti jau ir parakstīti. Bet līdz šim sabiedrībai ticis atrādīts tikai viens no tiem - visnekonkrētākais no visiem.
Zināmi “Resursu darījuma” vienošanās bāzes punkti: iepriekš sniegto palīdzību no ASV Ukraina par parādsaistībām neatzīst; speciāli šim nolūkam izveidotā ASV un Ukrainas Rekonstrukcijas investīciju fondā Ukraina iemaksā ienākumus no derīgo izrakteņu licenču pārdošanas; jaunas ASV bruņojuma piegādes Ukrainai tiek uzskatītas par ieguldījumu fondā; stratēģiskās nozares un uzņēmumi, ieskaitot gāzes transporta sistēmu un atomelektrostacijas, paliek Ukrainas īpašumā; pirmo 10 gadu laikā fonda ienākumi tiek investēti Ukrainas derīgo izrakteņu nozares attīstībā; pēc 10 gadiem fonda peļņa tiek sadalīta starp ASV un Ukrainas attiecībā 50/50.
Ukrainas puse uzskata, ka vienošanās sniedz Kijevai priekšrocības sarunās ar Krieviju. Darījuma parakstīšana ir oficiāli apstiprināta ASV Finanšu un Ukrainas Ekonomikas ministrijā. Līgums nosaka ASV priekšroku jebkādos derīgo izrakteņu ieguves un to infrastruktūras investīciju projektos Ukrainā. “ASV klātbūtne liegs nevēlamiem spēlētājiem piekļuvi valstī vai teritorijās, kur mēs attīstīsim raktuves,” izteicās Donalds Tramps par darījumu neilgi pirms tā parakstīšanas. ASV finanšu ministrs Skots Besents: “.. līgums skaidri norāda Krievijai, ka Trampa administrācija ir apņēmusies nodrošināt mieru, kura pamats ir suverēna un veiksmīga Ukraina. (..) un, lai taptu skaidrs, nevienai valstij vai personai, kas ir finansējusi vai atbalstījusi Krievijas militāro mašinēriju, nebūs ļauts gūt labumu no Ukrainas atjaunošanas.”
Izdevums “TheWashington Post”: “ASV un Ukrainas resursu darījuma vērtība globālās konkurences apstākļos par retzemju metāliem ir “ārkārtīgi neskaidra”. Eksperti apgalvo, ka loģistika un ekonomiskie šķēršļu dēļ ieguvumi darījumā sasniedzami ne ātrāk kā pēc desmit sadarbības gadiem. (..) Ķīna visu šo laiku paliks dominējošais spēlētājs reto metālu tirgū.”
Avoti diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka sākotnējā prasība par vēlēšanu rīkošanu Ukrainā bez kādiem publiskiem paziņojumiem tika izsvītrota no Trampa pamiera plāna pēdējās paketes. Tas notika brīdī, kad Ukrainas amatpersonu delegācija devās uz Vašingtonu, lai noslēgtu derīgo izrakteņu vienošanos. Parakstot līgumus ar Zelenski, Trampa administrācija ir ieinteresēta, lai viņš saglabā varu, jo cits valsts vadītājs var darījumu apšaubīt.”
Kopumā vairums komentētāju ASV un Ukrainas darījumu par dabas resursiem galīgo versiju novērtē kā Ukrainas diplomātijas uzvaru vai vismaz ar plusa zīmi. Ukrainai izdevās saglabāt stratēģisko uzņēmumu aktīvus, izvairīties no parādsaistībām par piegādāto ASV palīdzību un saņemt no Trampa solījumus par turpmākām ASV bruņojuma piegādēm. Ukrainas sarunu vedēji veiksmīgi apslāpēja amerikāņu vēlmi privatizēt nacionālos aktīvus, piemēram, uzņēmumi “Ukrnafta” un “Energoatom” paliks Ukrainas valsts īpašumā. Bet risinājumam ir arī otra puse - stratēģisko uzņēmumu vai nozaru pāreja Rietumu investoru pārvaldībā ir garantija aizsardzībai pret krievu uzbrukumiem. Šāds aizsardzības mehānisms gan nav vajadzīgs, ja darbojas pilnīgs pamiers un ik pēc dienas neatlido raķetes, bet ilgtermiņa pamiera noslēgšanas izredzes ir ļoti neskaidras.
Joprojām pastāv risks, ka ASV paziņo par izstāšanos no sarunām, sakot, ka darīts viss iespējamais, lai karu izbeigtu. Zinot, ka darījumā nav iekļautas ASV drošības garantijas Ukrainai, tas ir ticams scenārijs. Sanāk, ka resursu vienošanās ir ieguvums Ukrainai finanšu jomā, kas panākts uz aizsardzības jomas rēķina.
Baltajā namā darījums tiek uztverts pozitīvi. Trampam nekas cits neatliek - vienošanās būs jāpasniedz kā sasniegums, jo citu vērā ņemamu panākumu viņa prezidentūras 100 dienu laikā nav. Tūlīt pēc tā parakstīšanas Tramps no nacionālās drošības padomnieka amata atlaida Maiku Volcu un viņa vietnieku Aleksu Vongu, kurš līdz šim saskaņoja vienošanos ar Kijivu. Viņa vietā plānots iecelt Trampa speciālo sūtni un ilggadējo draugu Stīvu Vitkofu.
Kremlim tuvie mediji: “Apturēti Putina un Trampa tikšanās priekšdarbi. Avoti diplomātiskajās aprindās ziņo, ka pēc Ukrainas un ASV resursu darījuma parakstīšanas netiek plānoti un veikti samita sagatavošanas pasākumi (..) radušās nopietnas šaubas, vai samits notiks agrāk par rudeni. Avoti Putina administrācijā apgalvo: Kijivas un Vašingtonas negaidītā vienošanās par dabas resursiem bija kā auksta duša Maskavai. Kremļa vadība uzskata, ka šis darījums ir mainījis visu sarunu kontekstu un liek apšaubīt iepriekš panāktās vienošanās. Viens no sarunu partneriem izsakās tieši: “Augstākā vadība ir neizpratnē. Kremlis cerēja, ka Baltais nams atteiksies no ekonomiskā spiediena ar resursu darījumu. Tagad Kremlis steidzami meklē veidu, kā pārtrumpot Kijivas iniciatīvu." Putina administrācijā tiek gatavotas atbildes pasākumu iespējas, ieskaitot “jaunus ekonomiskās ietekmes mehānismus pret ASV sabiedrotajiem, kā arī Krievijas klātbūtnes stiprināšanu Āzijas un Tuvo Austrumu valstu enerģētikas tirgos”. Kremlis atzīst, ka pašreizējā pauze ir signāls par neuzticības atgriešanos: “Vašingtona atkal spēlē divās frontēs. Un Maskava nerīkosies akli.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja “Putina trīs dienu 9. maija pamieru”. Ukraina no tā oficiāli atteicās, jo Zelenskis turpina piedāvāt beznosacījumu 30 dienu pamieru. Ukraina uzskata, ka Kremļa pamiera piedāvājums ir kārtējā manipulācija un propagandas triks, lai panāktu priekšrocības frontē un informācijas karā. Turklāt tas ir pretrunā ar ASV prezidenta Trampa mērķi panākt vispārēju uguns pārtraukšanu. Proti, Ukraina apzināti to noraida, lieliski saprotot, ka Krievija tik un tā tam nepiekritīs un, pat ja piekritīs, tad pārkāps. Un, ja notiks brīnums un pamiers tiks ievērots, tad Ukraina nekavējoties pieprasīs reparācijas un 1991. gada robežas. Pat krievu militārie komentētāji atzīst, ka tās ir sekas KF bruņoto spēku nespējai sasniegt kaut cik nozīmīgus panākumus frontē. Zelenskis ir pārliecināts: kamēr nav frontes sabrukuma draudu, Ukraina ir gatava cīnīties un spēj turpināt karu vēl pietiekami ilgu laiku. Fronte tik tiešām ir sastingusi, Krievijas bruņotajiem spēkiem nav lielu panākumu, bet nedrīkst aizmirst, ka tas ir karš līdz spēku izsīkumam. Panākumu galvenie faktori ir nevis armijas virzības temps un iekarotie kvadrātkilometri, bet gan kaujas spējas, resursu un mobilizācijas potenciāls, visu veidu zaudējumu atjaunošanas ātrums, kas Ukrainai pašlaik nav pietiekams.
Otrs faktors, kas ļāvis Ukrainai no “Putina pamiera” atteikties, ir Zelenska 26. aprīļa tikšanās ar Trampu Vatikānā īsi pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas. Zelenskis jau atklāti komentējis, ka šī tikšanās bijusi līdz šim pati veiksmīgākā un “ir mainījusi visu”, daži mediji to nodēvējuši pat par vēsturisku. Tomēr neatkarīgi no reālajiem Zelenska un Trampa15 minūšu privātās sarunas rezultātiem jautājums ir par to, cik lielam spiedienam
Tramps turpmāk gatavs pakļaut Ukrainu, ja viņš rēķinās ar iekšpolitiskiem zaudējumiem, ar ko jau saskāries, iepriekš apturot militāro palīdzību.
“The Times” raksta, ka Trampam ir pamatoti iemesli, lai militāro palīdzību turpinātu: pretējā gadījumā tas būs trieciens pašām ASV, līdzīgi kā tas notika ar Afganistānu. Paredzama arī NATO autoritātes zaudēšana un šķelšanās Rietumu sabiedroto nometnē.
“The Wall Street Journal”: “Vēl pāragri spriest, vai šī tikšanās bija pagrieziena punkts, kaut sekoja daži tūlītēji rezultāti. Pēc tikšanās ar Zelenski Tramps Putinam veltīja neparasti asu kritiku. Zelenskis apstiprināja, ka tika apspriesta pretrunīgi vērtētā vienošanās par ekonomisko sadarbību, ko Ukraina un Trampa administrācija parakstīja 30. aprīlī - no darba kārtības tika izsvītrots viens no ASV-Ukrainas attiecību saspīlējuma faktoriem. Tomēr Tramps pēc šīs sarunas nepiemēroja Krievijai jaunas sankcijas un turpināja kritizēt Zelenski.”
ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvātajā miera plānā Ukrainai ir teikšana divos jautājumos: par pamieru frontē un t.s. resursu jeb derīgo izrakteņu darījumu. 30 dienu pamieru Kijiva ierosināja vēl 15. martā, resursu darījums tika parakstīts 30. aprīlī.
Volodimirs Zelenskis, protams, var mēģināt situāciju pārspēlēt - pamiera iniciatīvu un resursu darījumu atsaukt, atsakoties parakstīt papildu dokumentus, kas regulē Ukrainas atjaunošanas investīciju fonda darbību. Tomēr tam sekos Ukrainai nelabvēlīgas sekas, tāpēc šāda scenārija varbūtība ir ļoti maza. Kaut arī nelīdzinās nullei.
Pašlaik galvenais sarunu jautājums: vai amerikāņi spēs vienoties par kara beigām ar Putinu? Vai Kremlis piekritīs atbalstīt Trampa plānu un pārtraukt uguni? Kremļa signāli ir pretrunīgi. Ir avoti, kuri apgalvo, ka Putins kopumā piekritis, jāsaskaņo vien tikai dažas nianses. Citi pārliecināti, ka viņš neatkāpsies no iepriekš izvirzītajām prasībām un sarunas nonākušas strupceļā.
Tomēr būtiski, ka Trampa plānā izklāstītie nosacījumi Krievijai (ja vien Baltais nams tos pēkšņi nemaina iekšpolitisko apsvērumu jeb nosacītās “kara partijas” spiediena dēļ) ir labākais piedāvājums, kāds jebkad bijis, pamatojoties uz pašreizējo situāciju, kamēr frontes līnija nav pārrauta un Ukrainas bruņotie spēki nav sakauti.
Putina mērķi - okupētās Ukrainas teritorijas KF sastāvā, Ukrainas bruņoto spēku samazināšana, Zelenska atstādināšana un izmaiņas Ukrainas iekšpolitikā - pašlaik diplomātiskā ceļā nav sasniedzami. Pat ja Tramps vēlētos (par ko nekas neliecina), viņš nespētu piespiest Kijivu šādus Putina nosacījumus izpildīt. Ukraina gatava cīnīties tālāk arī bez ASV palīdzības, bez piekrišanas Kremļa ultimātam. Lai kas tāds notiktu, situācijai frontē jāmainās par labu Krievijai kardināli, bet Ukrainas bruņotajiem spēkiem jānonāk uz sakāves robežas, par ko arī nekas neliecina.
Uguns pārtraukšana saskaņā ar Trampa plānu Krievijai nozīmēs burtiski glābiņu - izvairīšanos no lamatām, kur tā iekrita 2022. gada februārī. Turklāt uzvarētājas statusā - pievācot gandrīz 20% Ukrainas teritorijas, saņemot pretī Krimas aneksijas atzīšanu no ASV un sankciju atcelšanu, kas var pavērt ceļu citu valstu analoģiskiem lēmumiem, nostiprinot KF pozīcijas starptautiskajā apritē.
Turklāt ASV drošības garantiju iztrūkums nozīmē, ka Eiropas karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu kļūs nereāla. Plānā nav ietvertas prasības Krievijas Federācijai par Ukrainas kara zaudējumu kompensācijām karā. Tāpēc, kā uzskata Kremļa propaganda, Rietumu “kara partijas” pārstāvji, piemēram, Boriss Džonsons, Trampa plānu asi kritizē, uzskatot, ka Krievijai tas ir ārkārtīgi izdevīgs, jo patiesībā padara to par uzvarētāju karā.
Līdz šim vienīgā būtiskās piekāpšanās no Kremļa puses ir Zaporižjas AES (ZAES) pāreja ASV un Kahovkas hidroelektrostacijas - Ukrainas kontrolē. Bet tas ir saistīts ar tik komplicētām organizatoriskām un tehniskām problēmām, ka nav skaidrs, vai šie punkti vispār tiks realizēti praksē, un, pat ja izdosies to paveikt, tā būs ļoti simboliska maksa par Ukrainas zaudējumiem. Turklāt Kahovkas HES nodošanu Ukrainai var sasaistīt ar ūdens piegādes atsākšanu Krimai pēc uzspridzinātā HES aizsprosta atjaunošanas. Arī Krievijas “Rosatom” ZAES jautājuma atrisināšanās būtu ļoti izdevīga, lai nostiprinātu pozīcijas pasaules tirgū.
Kremļa mediju informācijas avoti Putina administrācijā ir pārliecināti, ka karš turpināsies: “Neskatoties uz diplomātiskiem žestiem un skaļiem paziņojumiem, “uz zemes” viss liecina par pretējo: turpinās Krievijas armijas līgumdienesta reklāmas kampaņa, algotņu rekrutēšana frontē, bruņojuma rezervju uzkrāšana, kaujas un izlūkošanas bezpilota lidaparātu ražošana. Neviena no karojošām pusēm nespēj gūt izšķirošu pārsvaru kaujas laukā, lai to varētu sabiedrībai pasniegt kā uzvaru. Karadarbības apturēšana pašlaik nav iespējama, jo tam nebūs attaisnojuma - ieguldīti milzīgi līdzekļi un resursi. Jebkura pauze tiks traktēta kā vājuma pazīme un padošanās.”
Ilgtermiņā Ukrainas mierizlīguma sarunu dalībnieku rīcību un lēmumus nosaka šādi apsvērumi un spēku konfigurācija: Putinam karš bija un būs vajadzīgs vienmēr, bet šobrīd viņš baidās palaist garām iespēju savlaicīgi no tā iziet, jo kādā brīdī tas var kļūt arī par “politiski nerentablu lietu”. Zelenskis riskē karu zaudēt, ja “apsēžas starp diviem krēsliem” - nespējot panākt Eiropas un riskējot zaudēt ASV atbalstu. Trampam ir vajadzīgs pavisam cits karš, kurā Krievija būs “pareizajā pusē” - pret Ķīnu un vajadzības gadījumā arī pret Eiropu. Trampam ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar Ukrainu, bet viņš baidās to pārāk atklāti nodot, jo tad Trampa pamatvēlētāju masa viņu neatbalstīs. Putins un Zelenskis ieinteresēti vilkt sarunas garumā maksimāli, bet Zelenskim ir negatīva motivācija - viņš baidās kapitulēt, kamēr Putinam motivācija ir pozitīva - viņš sarunu procesā gūst politiskos punktus un gandarījumu. Zelenskis sarunas novilcina, piedāvājot Putinam nepieņemamu pamieru bez sākotnējiem nosacījumiem. Savukārt Putins sarunas apzināti bremzē, piedāvājot Zelenskim Krimas okupācijas atzīšanu. Ja Zelenskis galu galā atzīs Krimu Krievijas sastāvā, tas nozīmēs, ka Ukrainu “uzmetusi” ne tikai Amerika, bet arī Eiropa.
Pazīstamais krievu politologs un publicists Vladimirs Pastuhovs paudis atziņu: “(..) ja Putins pieņems pamieru bez sākotnējiem nosacījumiem, tas nozīmēs, ka viņš saņēmis no Trampa “nepublisku piedāvājumu”, kas nav bijis iekļauts oficiālajā sarunu darba kārtībā un no kura nav bijis iespēju atteikties. Ja tomēr tiks panākts kāds miera nolīgums, tad tas nozīmēs divas lietas. Pirmkārt, Tramps patiešām ir darījuma meistars. Un, otrkārt, ka
politikā valda arī “tumšā matērija”, ko Tramps kontrolē. Līdzīgi kā neredzamie “melnie caurumi” Visumā maina gaismas kustības trajektoriju, arī tumšā politiskā matērija, kas nav identificējama, maina politisko procesu loģiku, liekot to dalībniekiem izšķirties par šajā situācijā viņiem nepieņemamu, pretdabisku lēmumu pieņemšanu. Kurš valda pār tumšo politisko matēriju - valda pār pasauli...”
