Baidens atklāj, ko pirms iebrukuma Ukrainā teica Putinam

© Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls/MN

Bijušais ASV prezidents Džo Baidens atklājis detaļas par telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas notika 2021. gada 7. decembrī – tikai dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Baidens apgalvo, ka tieši brīdinājis Kremli par bargām sankcijām un militāro palīdzību Ukrainai gadījumā, ja Krievija uzbruks, par to vēstīts fragmentā no viņa gaidāmajiem memuāriem “Promise Me, America” (“Apsoli man, Amerika”), ko publicējis izdevums “Newsweek”.

Pēc Baidena teiktā, jau 2021. gada rudenī ASV izlūkdienesti bija ieguvuši pierādījumus, ka Krievija gatavo plaša mēroga operāciju pret Ukrainu. Runa nebija tikai par iebrukumu Donbasā, bet gan par nodomu ieņemt visu valsti un gāzt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdību.

Telefonsarunas laikā Baidens tieši aktualizēja Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, tomēr Putins esot noliedzis jebkādus agresīvus nodomus.

“Viņš bija noslēpumains, kā vienmēr. Es - ne,” raksta Baidens.

Viņš norādīja, ka paskaidrojis Krievijas prezidentam: iebrukuma gadījumā sekos bargas sankcijas, bet ASV sniegs Ukrainai nepieciešamo palīdzību, lai tā varētu sevi aizstāvēt.

Putins, kā atceras bijušais ASV prezidents, “noliedzis savu vainu tādā veidā, kas bija kaitinošs un neizklausījās pārliecinoši”.

Savos memuāros Baidens arī raksta, ka ASV izlūkdienesti bija atklājuši Krievijas plānus īstenot sarežģītu operāciju, kurai vajadzēja radīt ieganstu iebrukumam, tomēr pārliecināt sabiedrotos par plaša mēroga uzbrukuma neizbēgamību izrādījās sarežģīti.

“Vairākus mēnešus biju pārliecināts, ka Putins sāks pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākumā es nespēju pārliecināt nevienu. Ne eiropiešus. Ne NATO valstis. Ne Ukrainu,” raksta Baidens.

Viņš skaidro, ka Eiropas partneru skepsi veicināja vairāki apstākļi - Vācija joprojām bija atkarīga no Krievijas energoresursiem, savukārt vairākas Eiropas valdības pēc saspīlētajām attiecībām Donalda Trampa prezidentūras laikā nevēlējās vēl vairāk palielināt savu atkarību no Vašingtonas.

Arī Ukrainas amatpersonas, pēc Baidena teiktā, baidījās, ka publiska kara draudu atzīšana varētu destabilizēt valsts ekonomiku.

Galu galā ASV prezidents nolēma publiskot daļu izlūkdienestu informācijas par Maskavas plāniem, lai gan šāds solis radīja risku atklāt amerikāņu specdienestu informācijas avotus un darba metodes.

Baidens šo lēmumu salīdzina ar izlūkdienestu neveiksmēm pirms 2003. gada Irākas kara un uzsver, ka šoreiz mērķis nebija sākt karu, bet gan to novērst.

Savā grāmatā bijušais ASV prezidents Putinu raksturo kā autoritāru līderi, kurš nevēlējās pieļaut, ka Ukraina kļūst par veiksmīgu demokrātiju ar plaukstošu ekonomiku ārpus Maskavas kontroles.

Pēc Baidena domām, Krievijas prezidents šādu Ukrainas attīstību uztvēra kā draudu savai varai.

“Lieta bija tāda, ka Ukrainas kā īstas demokrātijas ar plaukstošu ekonomiku panākumi liktu krieviem apzināties savu nabadzību un iespēju trūkumu,” raksta Baidens.

Viņš arī atceras personīgu tikšanos ar Putinu un raksturo viņu kā apzināti noraidošu un tādu, kurš mēdzis kavēt tikšanās.

Kādā sarunā Krievijas prezidents lielījies, ka Krievijas teritorija aptver astoņas laika joslas. Baidens uz to atbildējis ar joku par klimata pārmaiņām: “Jā, un tās visas kūst.”

Citā epizodē, kad Baidens vēl bija ASV viceprezidents, viņš stāstīja, kā tikšanās laikā satvēris Putinu aiz pleciem, ieskatījies viņam acīs un teicis:

“Es tur neredzu nevienu dvēseli.”

Putins atbildējis: “Tad mēs lieliski saprotam viens otru.”

Lasi arī:

Video