Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka vēsturiskā vienošanās starp Ukrainu un ASV par derīgo izrakteņu piegādēm piedāvā vienlīdzīgas priekšrocības abām pusēm un iespējas investīcijām Ukrainā un tās rūpniecības modernizācijā. Vienlaikus viņš teica, ka ir jāpalielina spiediens uz Krieviju, informē portāls “Currenttime.tv”.
Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka sarunas ar Donaldu Trampu Romā 26. aprīlī spēlēja svarīgu lomu vienošanās noslēgšanā.
Vienošanās, kas parakstīta Vašingtonā 30. aprīlī, paredz kopīga investīciju fonda izveidi Ukrainas atjaunošanai un ļaus ASV un Kijivai attīstīt un investēt Ukrainas derīgo izrakteņu resursos.
Sākotnēji Tramps šo darījumu raksturoja kā "naudas atmaksu" par miljardiem dolāru militāro palīdzību, ko Ukraina saņēmusi kopš 2022. gada. Tomēr Ukraina ir paziņojusi, ka vienošanās nav saistīta ar nekādiem iepriekšējiem parādiem, un ASV finanšu ministrs Skots Besents ir uzsvēris, ka vienošanās ir atbalsta signāls Ukrainai.
Tikmēr Baltā nama tīmekļa vietnē tika publicēts paziņojums par derīgo izrakteņu līguma parakstīšanu starp Ukrainu un ASV. Tajā ir ietvertas dažas iepriekš neizziņotas detaļas par darījumu. Piemēram, ka amerikāņu uzņēmumiem tiek dota prioritāte derīgo izrakteņu iegādē. Tāpat ir apstiprināts, ka darījums izveidos kopīgu fondu, kas saņems 50% no autoratlīdzības, licences maksām un citiem līdzīgiem maksājumiem no dabas resursu attīstības Ukrainā. Tiek norādīts, ka partnerību kontrolēs uzņēmums ar vienlīdzīgu pārstāvniecību no trim Ukrainas un trim Amerikas valdes locekļiem, kuri kopīgi pieņems lēmumus par investīcijām un fonda līdzekļu sadali.
Baltā nama paziņojumā teikts, ka parakstītais līgums "sūta skaidru signālu Krievijai: Amerikas Savienotās Valstis nopietni uztver šo procesu un ir apņēmušās nodrošināt Ukrainas ilgtermiņa panākumus".
ASV viceprezidents Dž. D. Venss paziņoja, ka Baltais nams strādās pie sarunu organizēšanas starp Maskavu un Kijivu nākamo 100 dienu laikā, bet ASV finanšu ministrs Skots Besents kanālā “Fox News” atgādināja par skandālu Baltajā namā februārī, kad starp Zelenski un Trampu izcēlās ķilda.
"Tikšanās Vatikānā nospēlēja nozīmīgu lomu, lai šo lietu novestu līdz finiša līnijai. Ziniet, kā prezidents Tramps toreiz Ovālajā kabinetā teica Zelenskim: "Jums nav nekādu kāršu." Tagad prezidents Tramps viņam ir izdalījis “karalisko flešu”, jo tagad mēs varam paņemt šīs kārtis un parādīt Krievijas vadībai, ka starp Ukrainas un Amerikas tautām nav domstarpību, ka mūsu mērķi ir vienoti," sacīja Skots Besents.
Ukrainas politologs un starptautisko lietu eksperts Igors Reiterovičs raidījumā “Current Time” teica, ka ekonomiskā nolīguma noslēgšana starp ASV un Ukrainu neapturēs Krievijas karu pret Ukrainu.
"Mēs vienkārši panācām zināmu uzlabojumu Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu sarunu pozīcijā. Taču attiecības starp ASV un Krieviju, kā arī netieši starp Ukrainu un Krieviju no tā nav mainījušās. Nekāds progress miera līguma noslēgšanas jautājumā nav gaidāms," viņš uzskata. "Varbūt pēc šī Baltā nama lēmuma sekos citi lēmumi, jo īpaši par ieroču pārdošanu Ukrainai vai par ieroču pārdošanu Eiropas valstīm, kas savukārt tos nodos Ukrainai. Varbūt Tramps tomēr pildīs savu solījumu, ka, ja viņš neredzēs nekādas Krievijas iniciatīvas kara izbeigšanai, viņš tai noteiks papildu sankcijas. Bet acīmredzot līdz 9.-10. maijam mēs neredzēsim nekādas īpašas kustības."
Pēc politologa domām, pēc šī datuma ASV būs jāpieņem lēmums: palikt sarunu procesā vai apturēt savu dalību tajā.
"Bet tad tam vajadzētu nozīmēt pastiprinātu spiedienu uz Krievijas Federāciju. Jo Ukrainas pozīcijas patiešām ir ievērojami nostiprinājušās vienā vienkāršā lietā - vainot Ukrainu tagad, kā to dažkārt darīja Tramps, ka tā nevēlas mieru vai kaut kādā veidā sabotē miera sarunas, noteikti nedarbosies, jo līgums tika parakstīts un principā viss beidzās ļoti labi," viņš skaidro. "Tāpēc atliek tikai viena iespēja - absolūti pamatoti apsūdzēt Krieviju kara beigu novilcināšanā. Bet tad būs jāpieņem pavisam citi lēmumi, kas nebūs tik daudz vērsti uz vienošanās panākšanu ar Krieviju, bet uz tās piespiešanu izbeigt karu, ko tā sāka 2014. gadā."
Kremlis tikmēr ir satraukts par ASV un Ukrainas vienošanās noslēgšanu. Šo domu raidījumā “Current Time” pauda laikraksta “Novaja Gazeta Europe” galvenais redaktors Kirils Martinovs.
"Tramps, no vienas puses, panāca to, ko vēlējās, un, no otras puses, šī līguma parakstīšana Zelenskim nenodarīja nopietnu kaitējumu," viņš skaidro. "Un tagad ir acīmredzams, ka attiecības starp Vašingtonu un Kijivu ir daudz stabilākas un paredzamākas nekā attiecības starp Vašingtonu un Maskavu, neskatoties uz visiem Krievijas sarunu vedēju mēģinājumiem vilkt šo diplomātisko segu uz savu pusi. Es domāju, ka būs neskaitāmi daudz mēģinājumu spēlēt spēli, kas patiktu Trampam, taču pagaidām Krievijas pusei nav skaidra piedāvājuma," sacīja Martinovs.
