Gandrīz 30 uzņēmumi, kas saražo aptuveni 10 procentus no Krievijas ogļu ieguves, atrodas uz bankrota robežas. Neskatoties uz to, Kremlis plāno turpināt savu ražošanas palielināšanas politiku, ziņo portāls “Wnp.pl”.
2022. gada augustā Eiropas Savienība pārtrauca iepirkt Krievijas ogles, kas bija nopietns trieciens vietējai ieguves nozarei. Pirms kara Krievija uz Eiropas Savienību eksportēja nedaudz vairāk par 20 procentiem savu ogļu, lai gan šis eksports jau gadiem ilgi ir samazinājies ogļu spēkstaciju slēgšanas dēļ Eiropā. Salīdzinājumam, 2014.-2015. gadā aptuveni 40 procenti Krievijas eksportēto ogļu nonāca ES," vēsta Polijas ziņu portals “Wnp.pl”, atsaucoties uz “The Insider”. Tomēr nopietnas problēmas sākās 2024. gadā, kad Krievijas ogļu nozares tīrie zaudējumi sasniedza 112,6 miljardus rubļu (1,36 miljardi EUR). 2023. gadā tā bija 374,7 miljardu rubļu (4.53 miljardi EUR) peļņa. Vairāk nekā puse valsts ogļu uzņēmumu kļuva nerentabli, savukārt, gadu iepriekš zaudējumus cieta mazāk nekā trešdaļa.
Krievijas Enerģētikas ministrija ziņojusi, ka 27 uzņēmumi, kas atbildīgi par aptuveni 10 procentiem no visas Krievijas ogļu ieguves, ir uz bankrota robežas, bet vēl 62 uzņēmumi, kas ir atbildīgi par gandrīz 30 procentiem no produkcijas, reģistrēja zaudējumus, kas pārsniedz vidējo līmeni, norāda "The Insider".
Situācija ir vēl sliktāka, ja aplūko tipiskus ieguves reģionus. Kuzbasā [Kuzņeckas ogļu baseinā], kur atrodas gandrīz puse no valstī iegūtajām ogļu rezervēm, 57 procenti uzņēmumu ir nerentabli. Dažiem no tiem ir problēmas savlaicīgi izmaksāt algas, citi atlaiž ogļračus un aptur ražošanu.
Saskaņā ar "The Insider" datiem, viens no iemesliem kādēļ Krievijas ogļu ieguves rūpniecība ir nonākusi tik sarežģītā situācijā ir zemās ogļu cenas. Tiek prognozēts, ka 2025.-2026. gadā tās varētu samazināties līdz 69-76 ASV dolāru par tonnu. Zemās cenas vēl vairāk saasina pieaugošās transporta izmaksas Krievijas ogļu ražotājiem, ierobežotā dzelzceļa jauda uz austrumiem un importa tarifi.
Tikmēr Kremlis nesen pieņēma jaunu enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, kas paredz milzīgu ogļu ieguves pieaugumu - mērķa scenārijā līdz 662 miljoniem tonnu. "Salīdzinājumam, 2024. gadā Krievija ieguva tikai 443,5 miljonus tonnu, ziņo portāls.
