Par to, vai auto ar iekšdedzes dzinējiem tiks aizliegti, par Gaisa aizsardzības likumu – vai drīkstēs kurināt malku un granulas, par elektroauto “indīgo” akumulatoru un vēja ventilatoru pārstrādes iespējām, par to, vai lietuvieši mūs “apēdīs”, par atomelektrostaciju mājas pagalmā, par sektantu kustību ar nosaukumu “zaļais kurss” un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS).
Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” deputāti aprīļa beigās iesniedza grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). Citēju: “Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu.” Kā jums šķiet: vajag vai nevajag likvidēt šo ministriju?
Noteikti nē! Vispareizāk par to jautāt nozarēm, ar kurām strādājam. Ja tās pieprasītu ministrijas likvidēšanu, tad tam būtu pamats. Bet opozīcija - “Apvienotais saraksts” - viņiem vajag būt dienaskārtībā, tāpēc viņi uztur šādu jautājumu. Domāju, šis jautājums atkārtosies arī pirms Saeimas vēlēšanām. Tas ir opozīcijas partijas darbs.
Ar kurām nozarēm strādājat?
Ar visām, kas saistītas ar enerģētiku. Strādājam arī ar Darba devēju konfederāciju, pašvaldībām, aktuāli ir klimata jautājumi.
Jā, klimata jautājumi tiešām aktuāli, no teiku pasaules smelti, jo cilvēks nevar mainīt klimatu.
Mēs visi ietekmējam klimatu. Bet ir jāskata tā bilde kopumā, nevar tā domāt: ja mēs klimatu nevaram izmainīt, tad mēs neko nedarīsim. Ja mēs esam maza valsts, tad savus atkritumus noglabāsim kalnā, jo mēs jau neko nevaram mainīt. Ja mēs sevi redzam kā daļu no pasaules, arī klimata jautājums ir šajā kontekstā. Tas jāskata kopā ar jaunajām tehnoloģijām un iespējām.
Izskatās, ka klimata pārmaiņu jautājumā, respektīvi - iedomātajās cilvēka spējās mainīt klimatu, mums patīk būt, kā mēdz teikt, svētākiem par Romas pāvestu.
Tad jāskatās konkrēti - tieši kuros jautājumos? Mums ir ceturtais zemākais mērķis Eiropā…
Ko tas nozīmē?
Emisiju samazinājums - 17%. Lietuvai, Igaunijai un Polijai tas ir augstāks. Rumānijai un Bulgārijai ir zemāks nekā mums.
Varbūt vēl zemāku emisijas līmeni mēs varētu sasniegt, piemēram, aizliedzot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un pārvietošanos ar lidmašīnām?
Neviens jau nerunā par tādām likvidācijām. Un emisiju līmenis tad nebūtu zemāks. Nav runa par to, ka mēs kaut ko likvidējam, bet par to, ka nāk jaunās tehnoloģijas. Piemēram, elektroauto, hibrīdauto.
Iedomājos: braucu uz Liepāju, man kaut kur Durbes mežu ielokā beidzas elektrība, tur arī palieku…
Jums vajadzētu parunāt ar tiem, kuriem pieder elektroauto. Mēs ministrijā arī braucam ar elektroauto, pagaidām nekur neesam palikuši. Piektdien brauksim uz Krāslavu ar elektroauto. Arī ziemā esam braukuši. Un mēs arī nesakām, ka visiem būs elektroauto, tas ir pilsētas, piepilsētas auto. Tagad elektroauto ir 1,3% autovadītāju. Elektroauto ir ļoti ekonomiski.
Bagātu cilvēku auto.
Kategoriski nepiekrītu. Nesen runāju ar daudzbērnu ģimenēm, kas arī pērk šos auto. Piemēram, “Nissan Leaf”. Ne tikai pilsētās tos pērk, arī reģionos pērk. Bet mēs esam skeptiski par visu jauno.
Kā tiks utilizēti šie elektroauto? Kur noglabās nolietotos akumulatorus, kas satur bīstamus materiālus?
Turpat, kur visa pārējā pasaule. Bet, pirmkārt, akumulatori kalpo daudz ilgāk, nekā sākotnēji tika plānots. Otrkārt, šos akumulatorus var pārstrādāt. Tos var izmantot arī mājās, mazliet tos uzlabojot.
Bet paskatāmies plašāk. Mēs Latvijā neražojam nedz elektroauto, nedz iekšdedzes auto. Savukārt tas, ka, nopērkot elektroauto, mēs patērējam elektrību, ko paši esam saražojuši, nevis importētās fosilās degvielas saražoto, ir valstiski un ekonomiski pareizi.
Un tomēr - kur liksim nolietotos akumulatorus?
Rūpnīcas ņems tos atpakaļ un pārstrādās, ražojot jaunus akumulatorus. Pasaulē tagad katrs ceturtais auto ir elektroauto. Ar mūsu 1,3% mēs nevaram domāt, ka pie mums būs rūpnīca, kas pārstrādās vecos akumulatorus. Neticu, ka pasaulē kāds nebūtu izdomājis, ko iesākt ar vecajiem akumulatoriem, zinot, ka šādu auto ir 25% no visiem.
Nule dienas gaismu ieraudzīja Gaisa aizsardzības likums. Sākumā domāju: tas tāds neizdevies aprīļa jociņš, sak, drīz būs jāmaksā nodoklis arī par izelpoto gaisu. Bet tas ir jūsu vadītās ministrijas likumprojekts.
Noteikti nebūs tā, ka tiks aizliegta biomasa kā kurināmais.
Tātad malku neaizliegs? Un pa mājām nestaigās kontrolieri, lai piefiksētu, ka tiek kurināts kamīns vai krāsns?
Diskusija ir atvērta par 2030. gadu un uz augšu. ES aizliegs vai ne, tas būs ES kopīgais lēmums. Tāpēc mums ir lielais darbs, lai cīnītos pret lēmumu aizliegt biomasu. Tāpēc EK sēdēs mums ir jācīnās par savu taisnību, jo Latvijas teritorijas pusi klāj meži. Balsojumā mēs panācām to, ka tika atzīts: biomasa ir atjaunojamais resurss.
Kad Eiropas Parlamentā notika balsojums, cilvēki ārpusē sējās pie kokiem un protestēja pret aizliegumiem. Bet ko mēs? Mēs jau neko. Tā ir mūsu problēma: mēs esam klusiņi, neprotestējam, par savām tiesībām necīnāmies, bet pēc tam brīnāmies, ka kaut kas notiek pret mūsu gribu. Runājot par ministriju: mēs strādājam aktīvi. Visur, kur iespējams, mēs uzsveram, ka šķelda mums ir svarīga un ka pusi Latvijas klāj meži. Varbūt kādiem ārvalstu ministriem tas nav saprotams, jo viņiem nav mežu, taču tas ir mūsu darbs - izskaidrot, kāpēc meži mums ir svarīgi.
Bet kā ar tiem kamīniem un krāsnīm? Tos vietējie gaisa tīrības aktīvisti neaizliegs?
Ir iespējas, ka konkrēta pašvaldība var ierobežot gaisa piesārņošanu. Pašvaldība var taisīt savu zonējumu, proti, kā tā redz savu attīstību un tamlīdzīgi. Bet tas, manuprāt, vairāk attiecas uz Rīgu. Praktiski regulējums neaizliedz lietot biomasu (malku, granulas, šķeldu), ogles vai kūdru mājokļu apkurei.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic gaisa mērījumus Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Ja kaut kur gaisa kvalitāte neatbilst normām, pašvaldība izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā var iekļaut dažādus pasākumus, piemēram, rosināt apkures iekārtu nomaiņu uz tīrākām tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem) vai citu prasību noteikšanu apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Ar šo likumprojektu mēs dodam pašvaldībām tiesības - rīcības brīvību, nevis pienākumu rīkoties, ja konkrētā teritorijā konstatēta slikta gaisa kvalitāte, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tīru vidi savā pilsētā.
Mājsaimniecības varēs turpināt izmantot biomasu, ogles vai kūdru, ja vien tās neatradīsies kādā no problēmteritorijām, kurā pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu noteikt kādus ierobežojumus. Ir runa par lokālu risinājumu situācijām un teritorijām, kurās gaisa kvalitāte jau ir slikta. Malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās vietās tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un plāna izstrādes.
Uz jūsu vadīto ministriju attiecas arī - kā tautā tos dēvē - vēja ventilatori. Tos grasās būvēt daudz kur, viena no iespējamajām vietām ir blakus Tosmares dabas liegumam.
Tas mazliet tā kā no puspatiesībām ņemts. Patlaban kopīgā jauda iespējama 18 000 megavatu. Tīkla jauda ir 6000 megavatu. Reāli varētu sabūvēt 2000 megavatus. Tas ir - mēs gribētu, lai uzbūvē. Tas aizvietotu to, ko mēs importējam, un to, ko mēs izmantojam, dedzinot gāzi TEC.
Viens otrs investors uzvedas augstprātīgi: te mēs būvēsim! Nē, te jūs nebūvēsiet! Nereti gadās, ka projektu attīstītāji nespēj atbildēt uz jautājumu: kam tad šis projekts pieder? Mēs regulāri tiekamies ar projektu attīstītājiem, taču nereti izskatās, ka projekts nemaz neattīstīsies. Jo ir jāvērtē kilovata pašizmaksa.
Bet ja vēja nav? Tad jāpiemaksā?
Vējš Latvijā īstenībā ir labs. Vēja efektivitāte ir līdz 40%. Ja tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, viss jāaprēķina vismaz piecas reizes.
Vēja ventilatori iznīcina putnus, sikspārņus. Redzēju šausmīgus kadrus, kā ar ventilatora spārniem tiek saplosīts ērglis… Nerunāsim pat par to, ka nevienam cilvēkam negribas dzīvot blakus šiem ventilatoriem.
Labā ziņa ir tā, ka visur tie nebūs. Bet skatāmies plašāk. Tā, piemēram, Jelgavas novadā uzņēmums “Laflora” jau attīsta projektu ar investīcijām 90 miljonu eiro apmērā. Vēja parks būs Kaigu purvā. No investīcijām 20 miljoni eiro aiziet ceļu sakārtošanai, un šos ceļus taču izmantos visi iedzīvotāji. Ir arī izveidots uzņēmums, kas ražo vēja ģeneratoru stabus. Tur strādās ap 100 cilvēku. Tā ir kopīgā ekonomika. “Laflora” paredz arī siltumnīcas, datu centru un daudz ko citu. Būs lētāka enerģija. Tad ir jautājums: mums to visu vajag vai ne?
Varam, protams, pateikt, lai būvē lietuvieši. Un viņi arī sabūvēs. Viņi uzņemsies iniciatīvu un visu uzcels. Ko darīs investori? Protams, ies uz Lietuvu, jo mums taču “neko nevajag”. Lietuviešiem no vēja turbīnām jau šogad būs 2000 megavatu - par to mēs tikai sākam domāt. Lietuvieši attīstīs Klaipēdas ostu, stabu ražošanu, ģeneratoru ražošanu. Skaidrs, ka visi nākamie projekti saistīsies ar Klaipēdas ostu. Ja mums neko nevajag, tad… mēs turpināsim gaidīt laimes lāci, bet lietuvieši mūs vienkārši “apēdīs”.
Kur liksim vēja ventilatoru propellerus?
Kādreiz tie tika rakti zemē. Nebija neviena, kurš pārstrādātu. Tagad tos rok ārā, jo Eiropā ir rūpnīcas, kas tos pārstrādā. Turklāt jauno vēja turbīnu “dzīves ilgums” ir ap 40 gadiem.
Vai mums nepietiek ar savām trīs hidroelektrostacijām (HES), ka jābūvē vēja ventilatori?
Apskatāmies HES darbības ciklu. Ko mēs darīsim vasarā, kad ūdens nav? Ziemā, kad ir lielie sali, arī tad HES nestrādā ar pilnu jaudu. HES tāpat kā saule un vējš ir atjaunojamā enerģija. Kad ir lielie ūdeņi, mēs ražojam enerģiju vairāk nekā varam patērēt, pārējā laikā ir elektroenerģijas deficīts. HES nākotnē būs un paliks, bet mēs skatāmies uz kopējo elektroportfeli, kurā būs gan HES, gan TEC, gan saule un vējš. Tad būs lētāka elektroenerģija.
Ja paliks pāri, pārdosim enerģiju?
Vispirms jānodrošina pašiem sevi, bet šobrīd pārdodam tad, kad ir lielie ūdeņi.
Tikpat nepatīkami kā ventilatori izskatās arī saules bateriju lauki. Lai tos sabūvētu, tiek postīta daba.
Negribētu tam piekrist. Lauki nereti aizaug ar krūmājiem, nevienam tie nav vajadzīgi. Kāpēc saules bateriju laukus būvē redzamās vietās? Ir runa par pieslēgumu, jo saulesparku nevar uzbūvēt kaut kur dziļi mežā, tāpēc netālu jābūt elektrotīklam, jāskatās, kur ir apakšstacijas. Bet tās atrodas tuvu ceļiem, infrastruktūrai. Un kurš gan to zemi atdod saulesparkiem? Zemes īpašnieki. Un viņiem to nevar aizliegt. Turklāt jāņem vērā, ka, pateicoties saulesparkiem, elektroenerģija kļūst lētāka.
Pēc rēķiniem gan redzu, ka tā paliek tikai dārgāka.
Rēķinam klāt nāk arī sadale un pārvade. Ja skatās elektrības cenas, kādas ir biržā, tās šogad ir zemākas nekā pērn. Šā gada beigās elektrība būs lētāka, salīdzinot ar gada sākumu. Elektrības cenu ietekmē starpsavienojumi, bet šo situāciju mēs nevaram mainīt.
Vai ir analizēts tas, kas nesen notika Spānijā un Portugālē, kad elektrība izbeidzās abās valstīs?
Protams. Mēs joprojām gaidām oficiālo slēdzienu. Pagaidām ir tikai varianti. Sistēmu operatori ļoti cieši sadarbojas. Tas, kas zināms jau tagad: tāda situācija Latvijā nav iespējama. Jo mums ir starpsavienojumi, ar kuriem var padot papildu jaudu. Portugālei un Spānijai to faktiski nav.
Bet kādi ir šīs avārijas cēloņu varianti? Hakeri pacentās?
Šis variants nav atmests. Bet ir iespējama arī specifiska dabas anomālija.
Tas gan ir kaut kas jauns. Tas no teiku pasaules?
Sagaidīsim oficiālo slēdzienu. Gan spāņi, gan portugāļi ir ieinteresēti, lai viņu elektrosistēma strādātu stabili.
Cik nopietnas ir runas par atomelektrostaciju (AES)?
Ministru kabinetā pirms pāris dienām tika apstiprināts mūsu informatīvais ziņojums par atomenerģiju. Mums tika dots mandāts sarunām ar igauņiem, lai varētu ar viņiem sadarboties šajā jautājumā. Patlaban visi runā par tā dēvētajiem modulārajiem reaktoriem - tās ir mazās atomstacijas ar 300 megavatu jaudu. Izmaksas svārstās ap diviem miljardiem eiro. Tad jārēķina, cik izmaksās elektrība un vai tā būs konkurētspējīga. Bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
Liela diskusija būs par to, kur šo AES izvietot. Mēs nevaram vienoties par vēja turbīnām - visiem vajag, tikai ne manā pagalmā. Tad kurš gribēs atomstaciju blakus? Taču AES ir savi kritēriji: jābūt infrastruktūrai, ceļiem, tā nevar atrasties dziļi mežā, jābūt elektrības kabelim, ūdens apjomam dzesēšanai utt. Tas viss veido pašizmaksu.
Vēl viena lieta: nepieciešama uzraugošā iestāde ar augsti kvalificētiem speciālistiem un ekspertiem. AES nevar tā autonomi darboties. Kur ņemt tādus specialistus? Ja mēs vēlamies iet AES ceļu, mums par to jāsāk domāt tūlīt. Turklāt šiem speciālistiem ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam, jo AES nav nekāda spēļmantiņa.
Jāņem vērā arī tas, ka šāda AES varēs sākt ražot elektroenerģiju - agrākais - pēc 20 gadiem. Bet elektroenerģija ir vajadzīga jau šodien. Arī Eiropā, runājot par AES, speciālisti piekrīt; jā, to vajag, tā ir nākotnes tehnoloģija, bet - cik tā būs efektīva, to neviens vēl nezina.
Tas viss kopā nozīmē, ka pret AES arī varētu iestāties daļa sabiedrības.
Cilvēki baidās no nezināmā, un tas ir dabiski un saprotami. Es pats braucu uz Lietuvu, lai palūkotos uz vēja turbīnām - kā tad izskatās tie 250 metrus augstie agregāti?
Patika?
Ļoti labi iederējās lauksaimniecības ainavā.
Jokojat?
Nebūt ne. Apkārt - sakopti lauku ceļi. Kad uz lauka kombains kuļ labību, blakus ganās govis, bet netālu griežas vēja turbīna, tas viss parāda daudz modernāku valsti. Taču tagad, kaut kur aizbraucot, daudzviet redzam vienkārši pamestas fermas. Ja runājam par Ukrainu, tur paātrinātā tempā tiek būvēti vēja ģeneratori. Ukrainas atomstacija bija krievu mērķis, kompakts mērķis, bet vēja ģeneratorus iznīcināt ir grūtāk - tie ir izkliedēti.
Un kā ar Eiropas “zaļo kursu”, kas pārvērties par sektantisku kustību?
Eiropas “zaļais kurss” nepieprasa necirst kokus, bet gan - tos pārstrādāt, piemēram, būvējot māju, nevis šo koku pārdodot kādam citam. Un tad bilance ir pozitīva. Eiropas “zaļais kurss” mudina attīstīt vietējo pārstrādi. Un gribu uzsvērt, ka mēs kā valsts neskrienam ratiem pa priekšu, un direktīvas, ko izdod Eiropa, mēs pārņemam minimālajās prasībās.
