Krievijas anektētajā Krimā 2025. gadā darbosies 36 lauku nometnes un 345 dienas nometnes, kurās varēs atpūsties 190 tūkstoši bērnu, paziņoja Kremļa ieceltais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs. Viņš apgalvo, ka Krimā tūristiem nav nekādu risku. Par to, kā bērni tiek izmantoti kā dzīvie vairogi, lai piesegtu Krievijas militāros objektus anektētajā pussalā, un kā šīs darbības tiek kvalificētas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vēsta “Radio Brīvība” projekts "Krima. Realitātes".
Arī Krimas izglītības, zinātnes un jaunatnes ministre Valentīna Lavrika paziņoja, ka pussalā tiekot darīts viss iespējamais, lai garantētu bērnu atpūtas drošību, un ka neviena bērnu nometne Krimā neesot cietusi Melnās jūras mazuta noplūdes rezultātā. Tāpat 2025. gadā bērnu iestādēs tiks ieviesta vienota apmācību konsultantu sistēma un patriotiskās audzināšanas darbā aktīvi iesaistīsies no frontes atgriezušies tā dēvētās SVO (kā Krievijā sauc pilna mēroga iebrukumu Ukrainā) dalībnieki.
"Krievija ir pārvērtusi Krimu par milzīgu militāro bāzi - leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. 11 gadus krievi ir pārvērtuši Krimu par vienu milzīgu militāro bāzi, aizmuguri sava Dienvidu militārā apgabala karaspēkam, kas turpina agresiju Ukrainas dienvidos. Vai ir saprātīgi pavadīt vasaras brīvdienas kaujas zonā? Krima ir okupēta teritorija - leģitīms militārais mērķis Ukrainas bruņotajiem spēkiem, starp "sakāves zonu" un "atpūtas zonu" nav robežu," skaidro Ukrainas militārais eksperts, Globālistikas centra "Stratēģija XXI" drošības programmu vadītājs Pavlo Lakijčuks.
Bijušais Ukrainas okupēto teritoriju ministra pirmais vietnieks (2016-2019) Jusufs Kurkči apstiprina, ka Krievijas varas iestāžu paziņojumi par bērnu atpūtas drošību anektētajā Krimā krasi atšķiras no militāri politiskās realitātes: "Daudzi ziņojumi liecina par biežiem bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem militārajiem objektiem, infrastruktūrai un pat Krimas kūrortiem 2024. un 2025. gadā. Piemēram, tikai 2024. gada 9. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 75 bezpilota lidaparātu iznīcināšanu virs Krievijas, tostarp Krimas un Melnās jūras: Eipatorijas, Saku, Kerčas, Feodosijas apgabalos, ko bieži pavadīja Kerčas tilta slēgšana. Būtiskākais moments, kas grauj oficiālo drošības naratīvu, ir Krievijas Federācijas Izglītības ministrijas Valsts politikas departamenta direktores audzināšanas, papildu izglītības un bērnu atpūtas jomā Annas Timofejevas paziņojums - viņa atklāti atzina, ka no 2025. gada aprīļa ministrija nevar dot vecākiem garantijas par peldēšanās drošību Melnajā jūrā bērnu nometņu tuvumā."
Jusufs Kurkči piebilda, ka bīstamību apstiprina arī ieteikumi tūristiem, kuri plāno apmeklēt Krimu. Viņiem iesaka izvēlēties atpūtas vietas tālāk no militāriem objektiem, ostām un stratēģiskiem uzņēmumiem; vienmēr nēsāt līdzi dokumentus; izmantot tikai oficiālus taksometrus; informēt radiniekus par savu pārvietošanos; lejupielādēt bezsaistes kartes iespējamu sakaru pārtraukumu dēļ; sagatavot skaidras naudas rezervi; ievērot norādījumus sirēnu gadījumā; necelt nepazīstamus priekšmetus (īpaši piekrastes rajonos).
Normalitātes un stabilitātes ilūzijas radīšana
2025. gadā Krimā plānots atvērt vairāk nekā 400 bērnu atpūtas un veselības uzlabošanas iestāžu, kas gatavas uzņemt aptuveni 190 tūkstošus bērnu no visas Krievijas, sola Sergejs Aksenovs.
"Skaitļi atkārto līdzīgus apgalvojumus, kas tika izteikti iepriekš, piemēram, 2015. gadā. Šie apgalvojumi, ko plaši izplatījuši Krievijas valsts mediji, ir daļa no informatīvas kampaņas, kuras mērķis ir radīt normalitātes, stabilitātes un pilnīgas kontroles ilūziju pār anektēto pussalu. Šāda miermīlīgas atpūtas fasāde ir paredzēta, lai maskētu reālo situāciju reģionā. Tas ir acīmredzams mēģinājums maldināt gan Krievijas vietējo auditoriju, gan starptautisko sabiedrību," saka Kurkči.
Viņa ieskatā tas norāda uz apzinātu propagandas kampaņu, kuras mērķis ir leģitimizēt okupāciju, stimulēt ekonomisko aktivitāti tūrisma nozarē un slēpt reālās briesmas, kas savukārt tiek izmantotas kā iegansts citām darbībām, piemēram, bērnu pārvietošanai, aizbildinoties ar "drošām brīvdienām".
"Neskatoties uz apdraudējuma apzināšanos, ko apstiprina amatpersonu paziņojumi un jau notikušie incidenti, Krievijas varas iestādes turpina īstenot bērnu, īpaši neaizsargātu kategoriju, masveida ievešanas programmu no okupētajām teritorijām un Krievijas Federācijas zonām frontes tuvumā. Šāda pieeja pastiprina hipotēzi par nometņu izmantošanu militarizācijai, ideoloģiskai apstrādei un potenciāli kā "cilvēka vairoga" stratēģijas elementu," saka Jusufs Kurkči.
Bērnu nometnes Krimā kā instruments bērnu ideoloģiskai apstrādei un militarizācijai
Kurkči apgalvo, ka Krievijas bērnu nometnes Krimā darbojas kā ideoloģiskas “apstrādes” un militarizācijas instrumenti un veicina Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanu vai deportāciju, ko var kvalificēt kā kara noziegumus.
Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, galvenā bērnu plūsma uz Krimas nometnēm tiek sūtīta no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām un Krievijas Federācijas pierobežas reģiona - Belgorodas, Kurskas un Brjanskas apgabaliem.
"Cilvēktiesību organizācijas un eksperti norāda, ka nometnes Krimas pagaidu okupētajā teritorijā ir instruments Ukrainas bērnu integrācijai Krievijas izglītības un audzināšanas telpā, uzspiežot viņiem krievu identitāti un lojalitāti Krievijas Federācijai un tās agresijai pret Ukrainu. Spilgts piemērs ir starptautiskā bērnu centra "Artek" darbība, kas nonāca Eiropas Savienības, Lielbritānijas un ASV sankciju ietekmē par tā lomu šajos procesos," norāda Kurkči.
"Krievijas rīcībai būs postošas ilgtermiņa sekas. Bērni, kuri iziet cauri šai nometņu sistēmai, piedzīvo dziļu psiholoģisku traumu, kas saistīta ar atšķiršanu no ģimenēm, piespiedu identitātes maiņu, ideoloģisku spiedienu un militāristisku propagandu. Demogrāfiskās manipulācijas un asimilācijas mēģinājumi uz daudziem gadiem mainīs reģiona sociālo ainavu," viņš prognozē.
Arī Pavlo Lakijčuks norāda, ka civiliedzīvotāju izmantošana militāro pozīciju aizsardzībai no ienaidnieka uzbrukumiem ir noteikta kā kara noziegums Konvencijā par civiliedzīvotāju aizsardzību, Ženēvas konvenciju par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību papildprotokolā un Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtos.
