Sākums

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 31. martā nosūtījis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kas paredz atvieglot prasības, kuras nepieciešamas, lai vēlētājiem būtu iespēja iesniegt pašu sagatavotus likumprojektus. Uzreiz jānorāda, ka prezidenta ierosinājumi neskar pašu referendumu sarīkošanas kārtību.

2025. gada būvdarbu sezonas sākumam pieskaņotajā ikgadējā ceļu nozares konferencē 9. un 10. aprīlī nācās atzīt, ka jau nākamgad pietrūks naudas, lai garantētu drošu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem.

Baltijas militārajā konferencē, kas marta beigās notika Viļņā, ASV militārais eksperts Ričards D. Hukers izteicās, ka iespējamība, ka ASV varētu izvest daļu vai visu savu karaspēku no Eiropas, ir reāla, taču ļaunākais būtu tad, ja Vašingtona nolemtu aizvērt Eiropas valstu kodoldrošības lietussargu, kas šobrīd kalpo kā galvenais Krievijas atturēšanas rīks. Vai mums ir pamats uztraukumam par ASV spēku izvešanu no Eiropas, tostarp no Baltijas valstīm?

Ķīnas un ES apņēmība atbildēt ASV tarifu spiedienam iezīmē pasaules tirdzniecības kara sākumu. Situācija finanšu tirgū pēc ASV prezidenta lēmumiem par importa tarifu celšanu kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Pasauli gaida virkne notikumu. Dažas valstis sarunās ar ASV tarifus cer mazināt, bet Ķīna un ES iedarbinās atbildes pasākumus jau 10. un 15. aprīlī.

1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.

ASV prezidents Donalds Tramps savas darbošanās vulkānisko tempu nemazina. Katru dienu pa kādam spilgtam izteikumam. Otrdienas vakarā Vašingtonā Republikāņu partijas kongresa komitejas vakariņās viņš, teatrāli ākstoties, ar acīmredzamu tīksmi attēloja to pazemojošo stāvokli, kādā viņa “tarifu kara” dēļ ir nonākušas citas valstis: “Šīs valstis man zvana, viņi gatavi mirt, lai panāktu vienošanos, viņi man skūpsta pakaļu: Lūdzu, lūdzu, ser, panākam vienošanos. Es darīšu visu! Es darīšu visu, ser!”

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Vakar noslēdzās partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā 8. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pārlasot šo sarakstu programmas, aina zīmējas bēdīga. Pat neskatoties uz Trampa “jaunajiem laikiem”, pie mums viss saglabājies pa vecam. Partiju piedāvājums vēlētājiem ir ārkārtīgi izplūdis, vispārīgs, ar minimālu konkrētību.

“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.

Saeimas budžeta komisija vakar iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavēm publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanai un uzklausīja Latvijas Pašvaldību savienības skaidrojumu par neveiksmēm ar iepirkumiem, ka tos bieži vien organizē darbinieki bez nepieciešamās kvalifikācijas, ar zemu atalgojumu un paralēli citiem darbiem.

Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.

Kad pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Ķekavas novadā pašvaldības policija, braucot pa apkaimes viensētām, meklējot nereģistrētās sausās tualetes un draudot uzlikt naudas sodus, tad pirmā reakcija bija: tas jau 1. aprīļa joks. Taču izrādījās, ka tas nav nekāds joks, bet gan skaudra realitāte.

Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.

“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?

Somijas Autoskolu asociācija un Somijas Ceļu satiksmes drošības padome uzskata, ka pašreizējais Vadītāja apliecību likums ir jāreformē pēc iespējas ātrāk. Izmaiņas varētu uzlabot satiksmes drošību un samazināt jauno autovadītāju nokļūšanu ceļu satiksmes negadījumos, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.

Atbildes uz jautājumu par brīvdienu skaitu, visticamāk, būs dažādas, jo ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji – intereses viņiem var nesakrist. Šis gads ar brīvdienām atkal būs dāsns, un darba devējiem jau laikus jāsāk domāt par to, kā organizēt ražošanas procesu, kas tiek pārtraukts atkal un atkal.

“Financial Times” pagājušajā nedēļā publicēja rakstu “Ministri brīdina, ka pamiers Ukrainā palielina Krievijas draudus Baltijā”, kurš izsauca divdomīgu reakciju pasaulē. Rakstā tika citēts Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs: “Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārdalīs savus spēkus [uz citiem reģioniem]. Tas nozīmē, ka arī draudu līmenis pie mūsu robežām strauji pieaugs.”

Šķietami nekaitīga fotogrāfija, kas ievietota internetā 2024. gada septembrī, ir tikai neliels gabaliņš pierādījumu mozaīkā, kuru “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” (rferl.org) Baltkrievijas dienests atklājis par slepeno Krievijas kodolieroču bāzi šajā Austrumeiropas valstī. Iespējams, ka Krievijas kodolgalviņas tiek glabātas vēl arī kādā citā militārajā bāzē Baltkrievijā.

Latvijā būs Mākslīgā intelekta centrs. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos - Gatis Ozols stāsta, ka jaunās institūcijas pamatmērķis ir veicināt IT un mākslīgā intelekta jomas attīstību Latvijā.