Turpinot iesākto kursu demokratizācijas stiprināšanas virzienā, Kazahstāna plāno veikt apjomīgus grozījumus valsts konstitūcijā, kas paredz valsts parlamenta pāreju no divpalātu sistēmas uz vienpalātas; Kazahstānā iecerēts būvēt jaunu, modernu, pasaules gaišākos prātus vilinošu pilsētu; šobrīd notiek intensīvs darbs pie savas kriptovalūtas; tiek plānots jau tuvākajā laikā atvērt tiešo pasažieru aviosatiksmi ar Rīgu un būtiski kāpināt kravu apgrozījumu starp abām valstīm, stiprināt uzņēmējdarbības saites – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Kazahstānas Republikas vēstnieku Latvijā Daurenu Karipovu.
Vienpalātas parlaments pašreizējā divpalātu parlamenta vietā. Kādas būs priekšrocības, un kāpēc tika pieņemts šāds lēmums?
Uzreiz vēlos precizēt, ka lēmums par šo jautājumu vēl nav pieņemts. Patiešām, savā 2025. gada septembra uzrunā Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par iniciatīvu plaša mēroga parlamentārai reformai, kas nākotnē varētu novest pie vienpalātas parlamenta izveides. Viņš uzsvēra, ka ideja par augstākās pārstāvniecības institūcijas modernizāciju valstī tiek apspriesta jau divas desmitgades un joprojām ir aktuāla. Pāreja uz vienpalātas sistēmu varētu iezīmēt jaunu posmu politiskajā evolūcijā, kas atbilst centieniem kāpināt sabiedrības politiskās kultūras līmeni.
Vienlaikus vēl ir gaidāmas plašas politiskās un sabiedriskās debates par šo valsts vadītāja iniciatīvu. Galīgo lēmumu par iespējamām likumdošanas varas izmaiņām pieņems tauta, paužot savu gribu tautas referendumā.
Kā mākslīgais intelekts tiks integrēts skolu mācību programmā Kazahstānā? Vai mākslīgais intelekts būs atsevišķs mācību priekšmets vai tikai viens no mācību elementiem mācību priekšmetos?
Jaunā mācību gada galvenā iezīme būs mākslīgā intelekta integrācija vidējās izglītības sistēmā. Šim nolūkam mākslīgais intelekts ir integrēts priekšmetos "Digitālā pratība" un "Datorzinātnes". Atsevišķa disciplīna nav paredzēta.
Ir apstiprinātas konceptuālas pamatnostādnes mākslīgā intelekta ieviešanai vidējā, tehniskajā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Šīs pamatnostādnes aptver ētiku, tiesisko regulējumu, personas datu aizsardzību un akadēmisko integritāti. Šīs pamatnostādnes ietver mākslīgā intelekta tēmu integrāciju, digitālo mācību grāmatu izveidi, mākslīgā intelekta pratības attīstību skolēniem, projektu aktivitāšu izstrādi un skolotāju profesionālo attīstību. Uzsvars tiek likts uz bērnu tiesību aizsardzību un skolotāju profesionālo autoritāti.
Taps jauna moderna pilsēta Kazahstānā? Kāpēc tika pieņemts lēmums būvēt jaunu pilsētu?
Apspriežot jauno pilsētu, visi eksperti vienbalsīgi iezīmē Almati problēmas: pārapdzīvotību, intensīvo satiksmi un pārmērīgo slodzi sociālai infrastruktūrai. Aktuālas arī vides problēmas. Almati jau tagad dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku. Katru dienu pilsētā iebrauc vairāk nekā 700 000 transportlīdzekļu. Ir skaidrs, ka izaicinājumi metropolei tikai pieaugs.
Šis ir viens no problēmas aspektiem. Vēl viens aspekts ir nepieciešamība radīt jaunas ekonomiskās izaugsmes zonas, piesaistot ārvalstu investīcijas, zināšanas un augstās tehnoloģijas.
Tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot jaunu pilsētu netālu no Almati, kas apvienos mūsdienīgus pilsētvides standartus un jaunas pārvaldības pieejas. Alatau pilsēta ir iecerēta kā vieda digitāla pilsēta ar iedzīvotāju skaitu līdz 500 000, kur tehnoloģijas palīdzēs cilvēkiem ikdienas dzīvē. Pilsēta palīdzēs piesaistīt Kazahstānai talantus, radīs apstākļus zinātnei, inovācijām un uzņēmējdarbībai, kā arī radīs daudzas darba vietas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta videi. Galvenais mērķis ir padarīt pilsētu par loģistikas un investīciju centru.
Ir pieņemts likums, kas piešķir Alatau pilsētai īpašu statusu, definējot pilsētas pārvaldības režīmu, finanšu modeli un citus svarīgus aspektus. Dokuments nodrošina pārredzamus un stabilus noteikumus un ļauj ieviest jaunus pārvaldības standartus. Tas sniedz priekšrocības, aizsargājot investoru un iedzīvotāju intereses un tādējādi paātrinot pilsētas attīstību.
Kā zināms, Kazahstānas valdība plāno būvēt jaunas dzelzceļa līnijas un lidostas, lai veidotu jaunus transporta savienojumus ar Turciju, Ķīnu un Azerbaidžānu. Vai šī būvniecība tiek finansēta tikai no valsts līdzekļiem vai arī ir plāns izmantot publiskā un privātā sektora partnerību lielu infrastruktūras projektu īstenošanai?
Jau pašā sākumā jāatzīmē, ka Kazahstāna, atzīstot savu unikālo ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas un Āzijas krustcelēs, visus neatkarības gadus ir strādājusi pie modernas transporta infrastruktūras izveides. Ir paveikts milzīgs darbs: cauri Kazahstānai ved 13 starptautiskie transporta koridori. Vairāk nekā 80% no visas sauszemes tranzīta satiksmes no Ķīnas uz Eiropu notiek caur Kazahstānu. Tikai pēdējo 10 gadu laikā vien transporta nozarē ir ieguldīti 35 miljardi ASV dolāru.
Pašlaik uzmanība tiek pievērsta "Vidējā koridora" attīstībai, kas paredz ciešu sadarbību ar Ķīnu, Azerbaidžānu un citām ieinteresētajām valstīm, tostarp Eiropas Savienību. Puses ir ātri panākušas un īsteno vienošanās, lai padarītu šo maršrutu konkurētspējīgu.
Lai gan transporta infrastruktūras būvniecība Kazahstānā galvenokārt tiek finansēta no valsts līdzekļiem, notiek darbs pie publiskās un privātās partnerības mehānismu ieviešanas. Ir izveidots likumdošanas ietvars šim nolūkam.
Kazahstāna plāno izstrādāt un emitēt kriptovalūtu. Vai tā tiks pieņemta kā maksāšanas līdzeklis ikdienas dzīvē? Vai kriptovalūtas ieviešana nozīmēs attālināšanos no skaidras naudas?
Kazahstāna aktīvi virzās uz savas digitālo aktīvu ekosistēmas izveidi. Pirmais valsts kriptofonds jau ir sācis darboties kā stratēģiska kriptovalūtu rezerve daudzsološākajām digitālajām valūtām. Šī gada jūnijā tika uzsākts projekts "kriptokarte" - maksājumu kartes, kas saistītas ar makiem Astanas Starptautiskā finanšu centra licencētās kriptovalūtu biržās. Šogad sāksies stabilo kriptovalūtu emisija, kas nodrošinātas ar nacionālo valūtu (tostarp digitālo tengi) u.c.
Svarīgi atzīmēt, ka nav plānu aizstāt nacionālo valūtu tengi. Digitālā tenge tiks ieviesta kā galvenais instruments digitālo tehnoloģiju integrēšanai finanšu sistēmā. Sākotnēji tas būs pilotprojekts, pakāpeniski paplašinoties uz visām dzīves jomām.
Tāpēc kriptovalūtas ieviešana Kazahstānā tuvākajā nākotnē būs institucionāla rakstura - kā instruments investīcijām, finanšu rezervēm un digitālās ekonomikas attīstībai.
Cik veiksmīgs būs Kazahstānas finanšu un investīciju centrs? No kurām valstīm Kazahstāna saņem visvairāk investīciju, un uz kurām valstīm tiek novirzīts Kazahstānas finanšu kapitāls?
Investīciju piesaiste ir Kazahstānas stratēģisks mērķis. Valsts ir radījusi tam labvēlīgus apstākļus, tostarp Astanas Starptautisko finanšu centru (AIFC) un tajā esošo tiesu, kas darbojas saskaņā ar Lielbritānijas likumiem. Tiesneši ir pieredzējuši, cienījami juristi, visi Lielbritānijas pilsoņi.
Līdz 2025. gada vidum AIFC bija reģistrējušies vairāk nekā 4000 uzņēmumu no vairāk nekā 80 valstīm. Centrs ir piesaistījis gandrīz 17 miljardus ASV dolāru investīciju. Tas apstiprina pieņemtā lēmuma savlaicīgumu un pareizību.
Nīderlande, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Krievija un Ķīna ir vadošie investori Kazahstānas ekonomikā. Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas ir pārsniegušas 440 miljardus ASV dolāru. Nozīmīgākās investīcijas ir naftas un ieguves nozarēs, tirdzniecībā un ražošanā.
Pati Kazahstāna īsteno ierobežotu investīciju politiku ārvalstīs, prioritāti piešķirot investīcijām savas ekonomikas attīstībā.
Vai valdība un vietējās pašvaldības nodrošina prioritāti publiskajos iepirkumos vietējiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Kazahstānā?
Jā, Kazahstānas likumdošana paredz pasākumus, lai veicinātu vietējo uzņēmumu prioritāti publiskajos iepirkumos, tostarp izmantojot piegādātāju kvalifikācijas prasību mehānismu un iespēju sniegt priekšrocības vietējo uzņēmumu cenu piedāvājumiem. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai atbalstītu vietējos uzņēmumus un valsts ekonomikas attīstību. Tomēr šī nav absolūta prioritāte, bet gan viens no faktoriem piegādātāja izvēlē, izmantojot konkursa procedūras.
Kādus pasākumus īsteno Kazahstānas valdība, lai veicinātu vietējo uzņēmēju interesi attīstīt Kazahstānā ražošanu un radīt darba vietas?
Šis ir plašs jautājums, jo būtībā visa Kazahstānas ekonomiskā politika ir vērsta uz šī mērķa sasniegšanu. Valdība pieiet šim jautājumam sistēmiski, apvienojot likumdošanas, finanšu, infrastruktūras un institucionālās iniciatīvas.
Katrā jomā ir iekļauts daudzveidīgs pasākumu kopums. Piemēram, nodokļu atlaides un labvēlības režīms vietējiem ražotājiem. Rūpniecisko un speciālo ekonomisko zonu izveide, kur valsts nodrošina atbilstošu infrastruktūru, piemēram, ceļus, sakarus, elektrību utt. Ir ieviesta vienas pieturas aģentūra uzņēmējdarbības uzsākšanai un vadīšanai. Ir izveidotas attīstības institūcijas, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Īpašas bankas un fondi nodrošina labvēlīgākus aizdevumus un kredītus ar pagarinātiem termiņiem un samazinātām likmēm, īpaši investīciju projektiem apstrādes rūpniecībā. Valsts kompensē daļu no iekārtu iegādes un būvniecības izmaksām, līdz pat 30%.
Tā ir tikai neliela daļa no vietējiem ražotājiem paredzētajiem stimuliem.
Ja pareizi saprotu, Latvijas satiksmes ministrs nesen apmeklēja Kazahstānu. Kādi bija vizītes rezultāti, un vai tika parakstītas kādas vienošanās vai nodomu memorandi?
Latvijas Republikas satiksmes ministra Ata Švinkas kunga 2025. gada oktobra vizīti Kazahstānā mēs uzskatām par atbildes vizīti. Pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja Kazahstānas Republikas transporta ministrs M. Karabajevs. Toreiz tika parakstīts memorands par starptautisko transporta maršrutu attīstību, kas aptver visus abu valstu sadarbības aspektus transporta un loģistikas jomā. Puses ir veikušas plašu darbu pie šī dokumenta praktiskās ieviešanas.
Švinkas kunga tikšanās laikā Kazahstānā ar Kazahstānas Republikas premjerministra pirmo vietnieku R. Skļaru, Kazahstānas Republikas transporta ministru M. Sauranbajevu, citām attiecīgajām amatpersonām un uzņēmējiem tika apspriests plašs divpusējās sadarbības jautājumu klāsts. Tie ietver sadarbības paplašināšanu multimodālos pārvadājumos saistībā arī ar Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu izmantošanu, lai atvieglotu Kazahstānas kravu piekļuvi Eiropas tirgiem, autotransporta un gaisa transporta attīstību, ar procedūru digitalizāciju, e-komerciju, ar Transkaspijas starptautiskā transporta koridora perspektīvām.
Kādas jomas ir interesantas un būtiskas Kazahstānas uzņēmējiem Latvijā, un kādas jomas varētu interesēt Latvijas uzņēmējus Kazahstānā?
Papildus transportam un loģistikai pastāv ievērojams sadarbības potenciāls IT, zaļajās tehnoloģijās, lauksaimniecībā, atjaunojamajā enerģijā un farmācijā. Darbs šajās jomās notiek, taču jāatzīmē, ka vēl nav īstenoti nozīmīgi pamatprojekti.
Vēstniecība koncentrējas uz ciešāku saišu veicināšanu starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas varētu veicināt ekonomisko attiecību attīstību. Šie projekti ietver projektus pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecības produktu pārstrādē un citās nozarēs.
Cerības ir liktas uz Kazahstānas un Latvijas Biznesa padomi, kuras darbs tika atsākts šogad.
Gaisa satiksmes atjaunošana no Latvijas uz Kazahstānu - cik reāli tas ir pašreizējos apstākļos?
Tas ir reāli. Abu valstu aviācijas iestādes ir vienojušās par nosacījumiem Šimkenta-Rīga-Šimkenta reisa atvēršanai un tālāk uz Dienvidaustrumāzijas valstīm. Izvēlēts ir gaisa pārvadātājs - Kazahstānas uzņēmums SKAT.
Ja vien nebūs nepārvaramas varas apstākļu, šis reiss tiks uzsākts tuvākajā nākotnē.
Latvijas un Kazahstānas dzelzceļa tranzīts - kāda ir pašreizējā intensitāte, un kāda tā varētu būt pēc karadarbības beigām?
Dzelzceļa tranzīta dinamika ir nestabila. Balstoties uz šī gada pirmo astoņu mēnešu rezultātiem, esam novērojuši strauju pieaugumu par 82% - 1,2 miljoniem tonnu. Šie skaitļi neatspoguļo mūsu sadarbības potenciālu.
Mēs pastāvīgi strādājam, lai palielinātu Kazahstānas kravu tranzītu pa dzelzceļu caur Latviju. Piemēram, darba kārtībā ir “piggyback” transporta projekta īstenošana. Tas atbilst ES dekarbonizācijas direktīvām, palīdzēs mazināt slodzi uz sauszemes robežām un kopumā palielinās tranzīta kravu apjomu.
Kā Donalda Trampa importa tarifu politika ir ietekmējusi Kazahstānas ārējās tirdzniecības apjomus?
Pret ASV administrācijas lēmumu palielināt tarifus Kazahstānas precēm mēs izturamies ar vēsu prātu. Saskaņā ar Kazahstānas Tirdzniecības ministrijas datiem, lielākā daļa eksporta nav ietekmēta. Galvenie produkti, kas ir atbrīvoti no jaunajiem tarifiem, ir nafta, urāns, sudrabs, ferosakausējumi, tantals un titāns. Ministrija lēš, ka tikai 5% no pašreizējā Kazahstānas eksporta uz ASV ir pakļauti paaugstinātajiem tarifiem.
Vienlaikus mēs uzturam dialogu ar ASV, lai nodrošinātu divpusējo tirdzniecības apstākļu nepasliktināšanos.
Kādas perspektīvas jūs redzat Latvijas un Kazahstānas attiecībām un sadarbībai?
Manuprāt, Latvijas un Kazahstānas attiecībām ir liels attīstības potenciāls. Abas puses ir apņēmušās tālāk padziļināt un attīstīt divpusējās attiecības. Mēs uzskatām, ka to tradicionāli draudzīgā daba kalpo abu valstu un tautu interesēm.
Sadarbības programma ir pozitīva un pastāvīgi attīstās. Es ticu, ka ar mūsu kopīgajiem centieniem mēs drīz pacelsim mūsu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī.
