Rīga

Vairāku maršrutu trolejbusi un 5. maršruta tramvajs Iļģuciema apkārtnē tagad brauc kā autobusi.

Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Rīgas domes frakcijas deputāti 2. jūnijā pieprasīja no Rīgas domes ēkas noņemt LGBTQ karogu, ko ar vienpersonisku lēmumu piektdienas vakarā bija izkāris Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Līdzīgu pieprasījumu – noņemt šo karogu – izteica arī frakcijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) deputāti. Staķis atteicās to darīt. Bet ne tikai par šo patvaļīgo svītrainās drānas izkāršanu ir sašutuši daudzi RD deputāti.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis mums ir ne tikai graciozs dejotājs uz geju bāra letes, bet arī aktīvs dažādu darba jautājumu risinātājs. Tā, piemēram, viņš devās darba vizītē uz Tamperi no 27 līdz 29. maijam. Sagadīšanās dēļ tajā laikā tur norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase. Vai Staķa kungs, pildot darba uzdevumus, apmeklēja arī hokeja mačus, mēs nezinām. Bet diez vai viņam pietika laika.

Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) pagājušā gada decembrī izsludināja atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Pašlaik konkursa komisija turpina vērtēt pretendentu piedāvājumus.

Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis vienkāršu likumsakarību – vispārējais valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar vides sakārtotības, sakoptības līmeni. Jo vairāk apdrupušu māju stūru, atlupušu fasāžu krāsojumu, apdauzītu, nošķiebtu ielu apmaļu, bedrainu ceļu klātņu, pavirši veiktu remontdarbu, jo zemāks attiecīgās valsts labklājības līmenis.

Pagājušajā nedēļā pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim un izpilddirektoram, domes administrācijas vadītājam Jānim Langem nosūtīja vēstuli, paužot bažas, ka uzņēmums apzināti tiek degradēts un tā darbs sabotēts. Darbinieki bija ilgi cietušies, bet nu viņiem vadzis ir pilns – ja dome neiejauksies un RNP vadībā paliks esošais valdes loceklis Bernhards Maļinovskis, gaidāms, ka darbu pametīs simtiem darbinieku, ja vien viņus Maļinovskis līdz tam brīdim jau nebūs atlaidis, kā arī iedzīvotājiem netiks sniegti vitāli nepieciešami pakalpojumi.

Rīgas domē uzsācis darbu sabiedriskais ukraiņu atbalsta centrs “Rīgas sirds”. Tādējādi bēgļu dzīvē labdarības organizācijas cer iesaistīt arī galvaspilsētas iedzīvotājus. Par to, kāpēc joprojām ir svarīga palīdzība ukraiņiem, un ar ko “Rīgas sirds” plāno nodarboties rātsnama atvēlētajos 720 kvadrātmetros, skaidroja “Neatkarīgā”.

Rīga var būt bīstama pilsēta latviski dziedošam dziesminiekam, bet Krievijas popmūzikas atskaņotājiem pat ļoti vēlama vieta, – jāsecina pēc Lielajā piektdienā notikušā Krievijas popmūzikas atskaņošanas “festivāla” Bastejkalna piekājē pie Brīvības pieminekļa.

“Es zinu, kas sabombardēja Ukrainas pilsētas. Bet kas ir sabombardējis Rīgas ielas un ceļus?” jautā kāds tīmekļa asprātis. Mierīgu atbildi būs grūti sacerēt, bet, pārvietojoties pa Rīgu ar automašīnu, jāuzmana gan auto, gan braucēju zobi – viss var izkratīties, salūzt un izbirt. Braukt pa Rīgu ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami.

Rīgas pašvaldība iztērējusi 170 tūkstošus eiro dažu pilsētas kanālā dzīvojošo bebru labsajūtas uzturēšanai, bet tagad piemaksās vēl 30 tūkstošus par nomales bebru trenkāšanu.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Jau kopš sestdienas vakara Rīgā notiek tā saucamā Valdemāra ielas brūkošo māju krīze. Runa ir par divām ēkām Valdemāra ielā 117 un 119, kur viena ēka ir sākusi sēsties un vilkt uz leju otru, radot tajā plaisas.

Gaismas festivāls „Staro Rīga” ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropas gaismas festivāliem. Un ik gadu pulcēja tūkstošiem skatītāju. Taču dzīves dārdzība atstājusi ietekmi arī uz šo pasākumu – nauda jātaupa, šogad festivāls atcelts.

Atbild: “Rīgas gaismas” vārdā Rīgas domes Komunikācijas pārvalde

Rīgas skolās katastrofāli trūkt pedagogu. Pārslodzes un izdegšanas dēļ darbu pamet skolotāji, kuri to normālā situācijā nekad nebūtu darījuši. Rīgas skolu direktori atklātā vēstulē vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām un politiķiem, lūdzot veikt konkrētus pasākumus un sniegt atbalstu.

Lai kaut kā pārlaistu nākamo apkures sezonu, rīdzinieki tiek pamācīti pazemināt temperatūru mitekļos, adīt džemperus un šalles, izvākties no lieliem dzīvokļiem uz mazākiem, radiatorus aprīkot ar viedajām tehnoloģijām, bet, ja tāpat nesanāks savilkt galus, iet uz pašvaldību pēc pabalsta. Galvaspilsētas galvenais siltuma piegādātājs “Rīgas siltums” atzīst, ka nekādi paņēmieni nespēs ierobežot tirgus apetīti – vienalga, runa ir par šķeldu vai dabasgāzi.

Lai Latvija tiktu pie sava sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kas nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību, darbojoties pēc godīgiem tirgus likumiem, un neapgrūtinātu iedzīvotājus ar neizpildāmiem pienākumiem, koalīcijai būtu jāatsauc pagaldes sarunās vienam konkrētam attīstītājam, “Skulte LNG Terminal”, sadotie neoficiālie solījumi.

Būves sienās nav novērsti izdrupumi, plaisas, pieļauti būves dekoratīvo elementu bojājumi, apdares materiālu plaisāšana, pieļauta fasādes krāsojuma izbalēšana un nolupšana – apsekojot ēku Rīgā, Alekša ielā 11, secinājusi Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde un zibenīgi liek celtni sapost, citādi – ēkai tiks piemērots graustu nodoklis un atcelti NĪN atvieglojumi. Gandrīz 900 ēkām graustu nodoklis Rīgā jau noteikts.

“Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet no mazāk cerīgām – brauc prom,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista Rīgas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības.

Lai politiskajai partijai tiktu liegts finansējums no valsts budžeta, organizācijai savā priekšvēlēšanu kampaņā nav obligāti jāpārkāpj kādi finansējuma izmantošanas ierobežojošie noteikumi vai jāpārkāpj likums citā formā. Pietiek ar birokrātiskiem niekiem. Šādā situācijā pašlaik nonākusi Latvijas Reģionu apvienība, kurai aizturēti maksājumi no valsts budžeta, sūkstās partijas līderis Edvards Smiltēns.

“Mēs nāksim no baznīcas pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, pēc tam aizbrauksim uz Lesteni, un citiem te nav tiesību iejaukties!” Tā saka biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” vadītājs Andrejs Mežmalis. Diemžēl “citi” jau plāno iejaukšanos. Tie paši prokremliskie provokatori, kas sevi dēvē par antinacistiem, bet, atbalstot Krievijas iebrukumu Ukrainā un ilgojoties pēc Latvijas okupācijas laikiem, ir pat tādi paši vai vēl sliktāki par nacistiem, fašistiem un visiem komunistiem kopā ņemtiem.