Šonedēļ izšķirsies Rīgas mēra un domes koalīcijas liktenis

© Ģirts Ozoliņš/F64

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pagājušo ceturtdien preses konferencē solīja pirmdien (tas ir, šodien) nākt klajā ar publisku paziņojumu. Sīkākos skaidrojumos viņš neielaidās, taču tiek pieļauta iespēja, ka viņš paziņos par atkāpšanos un esošās koalīcijas galu.

Runas par tā dēvētās pārmaiņu koalīcijas galu neizskan pirmo reizi, tāpēc arī šoreiz varbūtība, ka pēc pagājušās nedēļas notikumiem Rīgas domē (RD) Staķis patiešām atkāpsies, nav pārāk liela. Tomēr pietiekama, lai šo jautājumu nopietni izvērtētu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pat ja šoreiz viss domes vadībā paliks pa vecam, nesaskaņas un savstarpējā greizsirdība starp “Progresīvajiem”/“Kustība“Par!”” (PRO) deputātiem no vienas puses un pārējiem trim koalīcijas spēkiem - “Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai” - no otras nekur nepazudīs.

Lai arī pašreizējām nesaskaņām RD nav tiešas saistības ar Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā 31. maijā, tieši šis politiskais notikums iekustināja politiskos procesus visos līmeņos. Valstī ieilgušais politiskais “ledus laikmets”, kuru raksturoja šķietamā politisko manevru neiespējamība (dažādu “sarkano” līniju dēļ), tika lauzts. Tas, ka Saeimā pēkšņi parādījās arī citu koalīciju iespējamība, iniciēja pārskatīt arī RD koalīcijas nemainīguma šķietamību. Izrādījās, nekas nav akmenī iecirsts un politiskās laulības var šķirt tāpat kā civilās. Vajag tikai gribēt.

Vai šāda gribēšana ir, tas ir jautājums, uz kuru viennozīmīgu atbilžu nav. Ir acīmredzams savstarpējais aizvainojums un dziļas apkārtējās pasaules uztveres atšķirības, kas mudina uz šķiršanos, taču ir ne mazākas bailes no šīs iespējamās iešanas katram uz savu pusi.

Kas tad īsti RD notika? Jūnijā RD saņēma anonīmu “trauksmes cēlāja” ziņojumu par it kā Rīgas ceļu būvniecībā izsaimniekotiem septiņiem miljoniem eiro. Kas i un kas nav izšķērdēts (nozagts?), no tiesiskā aspekta noteiks KNAB un citas kompetentas iestādes. Savukārt, lai politiski izvērtētu šīs darbības, jau 16. jūnijā tika ierosināta disciplinārlieta, kuras izmeklēšanu vadīja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks. Uz izmeklēšanas laiku tika atstādināti ar “Vienotību” saistītie Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.

Par transporta jautājumiem Rīgā atbildīga skaitās “Vienotība”, kura disciplinārlietas uzsākšanu un savu cilvēku atstādināšanu uztvēra kā politisku (un sekojoši saimniecisku) uzbrukumu. Pīrāgs tiekot pārdalīts. PRO lien iekšā mūsu ietekmes zonā (teritorijā).

Pagājušajā nedēļā “Vienotība” pārgāja pretuzbrukumā. Tā rosināja izveidot jaunu disciplinārlietas komisiju jau ar saviem cilvēkiem. Uz to PRO atbildēja, publiski apvainojot “Vienotības” līderus Vilni Ķirsi un Olafu Pulku “korupcijas piesegšanā”. Gandrīz visi pārējie RD deputāti iestājās pret šādu PRO uzbrukumu mierīgas sadarbības “pamatiem”. Pēc garām debatēm un savstarpējiem apvainojumiem RD ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par “Vienotības” priekšlikumu. PRO balsojumā nepiedalījās, jo kļuva skaidrs, ka viņi ir nonākuši pilnīgā izolācijā.

PRO un tās faktiskajam līderim, pagaidām bezpartejiskajam Staķim faktiski tika pateikts: tā tās lietas neies. Neesat šeit vienīgie, un jums ne tuvu nav 31 balss. Politika ir kompromisu māka, un tik plašā koalīcijā nevar vienmēr nostāties principiālās pozīcijās. Jābūt pragmatiskiem, elastīgiem un jārēķinās ar realitāti.

Šeit arī parādās RD koalīcijas fundamentālo nesaskaņu cēlonis. PRO nemaz nevēlas rēķināties ar realitāti, jo nerēķināšanās ar to ir tieši tas, kas palīdz PRO uzturēt augstus un, kā liecina pēdējā publiskotā SKDS aptauja, pat pieaugošus reitingus. PRO publiskajā telpā uztur “idejisko cīnītāju” tēlu, kas viņiem ļauj pozitīvi izcelties uz citu “pragmatisko aprēķinātāju” partiju fona.

Lai arī šīs RD politiskās saķeršanās pamatā ir ārkārtīgi apjomīgas saimnieciskās intereses, kuras saistītas gan ar esošajiem, gan nākotnes satiksmes infrastruktūras iepirkumiem, grūtības “saprātīgi vienoties” rada PRO politiķu sakāpinātais paštaisnuma līmenis. Līdzīgi domājoši cilvēki vienmēr spēj vienoties. Atmetot iracionālo, emocionālo un atrodot kopīgo, pragmatisko.

Tieši uz to, runājot par “valstisku domāšanu”, jau pēc ceturtdienas balsojuma aicināja trīs no četriem RD koalīciju veidojošajiem spēkiem - “Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”. Tās aicina “nestrēbt karstu” un visu mierīgi izrunāt pie sarunu galda. Pīrāgs jāsadala “godīgi”, jo citādi mēs visi paliksim zaudētājos. Citiem vārdiem, tad šo kāroto pīrāgu dalīs Šlesers un Rosļikovs.

Šis triju partiju aicinājums mest malā bērnišķīgās kaprīzes un “uzvesties kā pieaugušiem” nozīmē: beidziet te tēlot kaut kādus citādos. Gandrīz vai svētos. Mēs te visi esam politiķi un spēlējam pēc vieniem noteikumiem. Neesat jūs ne par matu labāki kā mēs. Mēs visi vienādi. Beidziet ākstīties.

Taču PRO pieņemt, ka viņi ir tādi paši kā pārējie, nekādi nespēj un negrib. Tieši tas arī stipri kaitina pārējās koalīcijas partijas, jo PRO pat necenšas slēpt savu pašiedomāto pārākumu.

Teorētiski šīs trīs iekšējā opozīcijā esošās partijas varētu izveidot jaunu koalīciju bez PRO un aizsūtīt Staķi opozīcijā, taču politiski tas būtu riskants solis. Pirmkārt, šāda sastiķēta koalīcija, kura balstītos uz neatkarīgo un “Gods kalpot Rīgai” deputātu balsīm, politiski izskatītos nepārliecinoša, vēl vairāk sadrumstalota, un kurš gan spētu pateikt, cik efektīvi tā spēs darboties.

Arī PRO, aizejot opozīcijā, stipri riskē. Var gadīties, ka jaunā RD koalīcija bez PRO varētu uzrādīt labākus rezultātus nekā PRO un Staķa vadībā. Šādai prognozei ir zināms pamats. Šobrīd pārējās trīs koalīcijas partijas jūtas ne tikai nenovērtētas, bet pat atrodas zem noteikta PRO un Staķa spiediena. Līdz ar to tās netiek stimulētas īpaši censties, jo laurus par visu labi padarīto tāpat piesavinās PRO, bet par kļūdām jāatbild citiem.

Ja PRO aizietu opozīcijā, tad situācija būtiski mainītos. “Vienotībai” un pārējām partijām būtu jāpierāda, ka tās var labāk nekā Staķis & PRO, savukārt PRO ar lupu meklētu un norādītu uz jaunās koalīcijas neizdarībām. Šāda saasināta politiskā konkurence varētu stimulēt aktīvāku darbu un labākus risinājumus. Līdz ar to rīdzinieki būtu tikai ieguvēji.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais