Rīdziniekus, tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un pilsētas viesus interesē, kad beidzot notiks Dienvidu tilta būvniecības nākamā kārta, kas savienotu Bauskas ielu ar Mārupi, kādas ielas būvniecība skartu un kādi pievadi tiktu būvēti. To visu "Neatkarīgā" vaicāja Rīgas domei.
Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums Dienvidu tilta 4. kārtai - "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai Rīgā".
Jāņa Čakstes gatve būs Dienvidu tilta un Vienības gatves savienojums, kuru, kā liecina publikācijas medijos, bija jāsāk būvēt jau 2018. gadā, bet 2020. gadā portāls “lsm.lv” rakstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta 4. kārtas projektēšanu un kopējās J. Čakstes gatves būvniecības izmaksas būtu aptuveni 115 miljoni eiro.
"Šobrīd piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas termiņš ir šī gada 5. septembris, bet tas tiks pagarināts saistībā ar grozījumiem, jo notiek atbilžu sagatavošana uz iespējamo pretendentu jautājumiem. Pēc veiksmīgas iepirkuma procedūras un izvērtēšanas tiks slēgts līgums, ko plānots izdarīt šajā gadā, ja neradīsies finansiāli vai kādi citi tehniski šķēršļi," "Neatkarīgajai" atbildēja Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.
Ieraksti Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka iepirkuma priekšmets ir ceļu un tiltu būvdarbi, notiks tikai zemākās cenas vai tikai izmaksu vērtēšana. Iepirkumam ir divas daļas: pirmā daļa - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai; otrā daļa - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Katras daļas līguma izpildes laiks ir 24 mēneši.
Kā redzams būvprojekta vizualizācijā, projekta gaitā paredzēts izbūvēt Vienības gatves satiksmes pārvadu, Valdeķu ielas satiksmes pārvadu, gājēju tuneli pie Līvciema ielas, J. Čakstes gatves satiksmes pārvadu pār Mālu ielu, gājēju tuneli pie Padures ielas un Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadu.
Ar iepirkuma dokumentiem un projekta detalizāciju ir iespējams iepazīties šeit.
Būvprojekta vizualizāciju iespējams aplūkot šajā video:
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka šā gada 26. jūnijā apritēja 16 gadi kopš 2007. gada pēcjāņi tika izmantoti par piemērotāko brīdi, lai Rīgas pašvaldība aizņemtos 313,4 miljonus toreizējo latu, no kuriem 170,3 miljoni bija vajadzīgi Dienvidu tilta projektēšanas un būvniecības apmaksai, bet gandrīz tikpat - 143,2 miljoni latu - aizdevējiem par aizdevumu.
Šāds darījums padarīja Dienvidu tiltu par zelta tiltu tādā nozīmē, ka tilts bija zelta raktuves, nevis krātuve vai izstāde. Uz tilta rēķina iegūtais zelts vai tā finanšu ekvivalenti tika krāti un glabāti Vācijas komercbankā “Deutsche Bank” (kuru nedrīkst sajaukt ar Centrālo banku, kāda Latvijā saucas par Latvijas Banku, bet Vācijā tā ir “Bundesbank"), bet šī zelta aplūkojamā daļa atrodas uz Rīgas Pareizticīgo katedrāles kupoliem. Pēc 2007. gada līguma noslēgšanas aizņēmumu summa turpināja augt, lai finansētu tilta saslēgumus ar Rīgas un Pierīgas ielām un ceļiem.
Tīri vizuāli aizņēmumu summu palielināja pāreja no latiem uz eiro. Rezultātā kopējie maksājumi par Dienvidu tiltu izauga līdz 808,4 miljoniem eiro, un to atdošana jāpabeidz 2027. gadā. Parāda atlikums ir 180,7 miljoni eiro. No tiem 40,4 miljoni jāsamaksā šogad, 53,9 miljoni - nākamgad un pēc tam pakāpeniski mazāk līdz 14,9 miljoniem eiro 2027. gadā. Cerēsim, ka līdz tam laikam 2008. gada 17. novembrī svinīgi atklātais Dienvidu tilts vēl nebūs nonācis līdz tagadējam Vanšu tilta izskatam un nebrēks pēc nākamajiem daudzmiljonu ieguldījumiem.
