Rīga

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Vides ministrija pieprasījusi Rīgas domei pārstrādāt saistošos noteikumus, ar kuriem mērija bija iecerējusi noteikt individuālās apkures aizliegumu ievērojamā pilsētas daļā un ieviest būtiskus ierobežojumus energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka ministrija iestājas par rīdzinieku interesēm. Vienkārši priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies arī apvienības “Attīstībai/Par!” iekšienē.

Politiķis un uzņēmējs Emīls Jakrins uzskata, ka Rīgā ir salauzta vecā pilsētas pārvaldes sistēma, kas iepriekš veiksmīgi strādājusi, bet jaunas ieviešanai nepietiek spēju. Trūkstot sapratnei par pilsētas apsaimniekošanu, sniega kārtai var atļauties pāri kaisīt smilti, pilsētas infrastruktūru ļauj kroplīgi un haotiski pārveidot.

Lai pieteiktos personas apliecības (eID) saņemšanai Rīgā, rindā ir jāgaida aptuveni mēnesis. Taču jau pēc gada, tas ir, no 2023. gada 1. janvāra, personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Rīgas domes ierosinātais individuālās apkures aizliegums ievērojamā pilsētas daļā un būtiski ierobežojumi energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacerētā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam”, taču galvaspilsētas domnieku izpildījumā jaunie noteikumi būs vēl daudz skarbāki, būtiski pasliktinot iedzīvotāju ekonomisko situāciju jau tuvākajos gados.

Ja šoziem kāds saka: “Es jau labprāt paslēpotu, bet man nav slēpju, nav kur to darīt, tas ir dārgi, es neprotu”, tad tās ir tikai un vienīgi atrunas, jo šī ziema ir parūpējusies, lai slēpot varētu jebkur – no Rīgā izveidotajām slēpošanas trasēm ar klātesošām inventāra nomām līdz celiņiem mežos un pļavu plašumos.

Jāstrādā visas nedēļas dienas no pulksten 6 līdz 9, par to saņemot 350 eiro pirms nodokļu nomaksas, lasāms vienā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portāla sludinājumiem, kurā tiek meklēts sētnieks. Šogad NVA bija reģistrētas vairāk nekā 400 brīvas sētnieku vakances. Uz šo amatu neraujas – nelielas algas, ne visai pievilcīgi darba apstākļi. Turklāt šogad arī sētniekiem par obligātu prasību kļuva vajadzība pēc Covid-19 sertifikāta, daļai šis valdības noteikums nebija pieņemams, un viņi darbu pameta vai viņus atlaida, saasinot jau tā samilzušo sētnieku trūkuma problēmu.

Pārvietošanās pa apledojušām ietvēm Rīgā bija gatavais murgs. Taču velti tajā vainot sētniekus. Viņi tikai seko jaunajām Rīgas ielu tīrīšanas vadlīnijām, proti, ietves vairs nav obligāti pilnībā jāatbrīvo no apledojuma.

“Kāds gan “krasnajām gvozģikām” un Gžeļas fajansa podu zilajiem lakstu rakstiem ir sakars ar ziemu?” vaicā tīmekļa asprātis. Iztulkošu, ko nozīmē “krasnās gvozģikas” – sarkanās neļķes (krievu val.). Par Gžeļas zilajiem rakstiem – mazliet vēlāk. Bet tas viss ir sakarā ar mūsu latvisko Rīgu, ar mūsu nacionālās valsts ne mazāk nacionālo galvaspilsētu, kas, izrādās, gatavojas svinēt kaut kādus “holidejus”.

Jau ziņots, ka Vienības gatvē notiek veloceliņa būvniecība. Celiņš tiek būvēts tieši starp kastaņu rindām, ko savulaik Meža dienās stādīt palīdzējis Kārlis Ulmanis. Ne tikai Torņakalna iedzīvotājiem, bet arī arboristiem bažas rada kastaņu dzīvotspēja pēc veloceliņa izbūves, kā arī būvniecības procesa ietekme uz pilsētas zaļo rotu.

Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.

Šonedēļ “Positivus” izziņoja pirmo nākamā gada festivāla “hedlaineri” – par to kļuva Ņujorkas hiphopa mākslinieks A$AP Rocky. Šoreiz mūziķu izvēlē rīkotājiem nāksies būt uzmanīgākiem nekā jebkad iepriekš, jo “Positivus” pārcelšanās no Salacgrīvas uz Rīgu radījusi arī daudz svārstīgo.

Nelielā Katlakalna baznīca ir unikāla ar savu arhitektūru – tā ir viena no divām apaļas formas luterāņu baznīcām Eiropā. Pateicoties baznīcas ilggadējam mācītājam, teoloģijas profesoram Robertam Emīlam Feldmanim, ap baznīcu ir izveidots dārzs, kas bagāts ar eksotiskiem kokiem un krūmiem.

Kopš rudens Torņakalna iedzīvotājos sašutumu raisa būvnieku darbības vēsturiskajā kastaņu alejā, ko savulaik Meža dienās stādīt palīdzējis Kārlis Ulmanis. Rīgas dome šogad ķērusies klāt 2016. gadā apstiprinātā veloceliņa no Ziepniekkalna līdz centram būvniecības projekta realizācijai.

Rīdzinieki drīzumā nedrīkstēs pudeles, papīru un sadzīves atkritumus visus mest vienā konteinerā. Atkritumu šķirošanu Rīgā ir plānots noteikt kā obligātu prasību, lai Rīga ar laiku kļūtu par bezatkritumu pilsētu.

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk, kad nekaisīja uz ietvēm sāli, koki auga labi. Zem ozola svinējām Jāņus. Autoostā nostrādāju 47 gadus, un ozols vienmēr priecēja cilvēkus. Tas ir autoostas simbols – stiprs un dižens. Cilvēki, kuri to iestādīja, jau sen miruši, nav kam pajautāt, ko viņi domā par ozola nociršanu, lai realizētu ES projektu “Rail Baltica”. Viņu ieguldījums jāciena, un ozols ir pelnījis pārstādīšanu citviet Rīgā,” uzskata Rīgas autoostas bijusī darbiniece Ināra Geislere.

Kopš oktobra beigām Daugavā peld jau dzeltēt sācis vides objekts – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstījums sabiedrībai. Daļa sabiedrības, kurai, lūkojoties uz šo objektu, vajadzētu apjaust korupcijas negatīvās sekas, ironizē, nosaucot šo objektu par “peldošu butaforiju un absurda teātri”.

Stabiņi Rīgas ielās parādījās jau pērn, taču rīdzinieki tos tā pa īstam pamanīja, kad tos uzstādīja Rīgas centrā un sāka mazgāt. Nepilnu četru mēnešu laikā stabiņu apkopei jau ir iztērēti aptuveni 24 tūkstoši eiro.

Atbild “Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane:

Krievijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi notu par it kā nozagtu piemiņas plāksni sarkanajai armijai, sataisījusi pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet galu galā atklājies, ka plāksne atradusies restaurācijā un vēstniecība par to bija informēta. Krievija jebkādiem līdzekļiem cenšas diskreditēt Latviju, sagrozot vēsturi un arī rupji melojot.

Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.