Jau ziņots, ka Vienības gatvē notiek veloceliņa būvniecība. Celiņš tiek būvēts tieši starp kastaņu rindām, ko savulaik Meža dienās stādīt palīdzējis Kārlis Ulmanis. Ne tikai Torņakalna iedzīvotājiem, bet arī arboristiem bažas rada kastaņu dzīvotspēja pēc veloceliņa izbūves, kā arī būvniecības procesa ietekme uz pilsētas zaļo rotu.
Sākoties būvdarbiem, kastaņu stumbri tika apsieti ar smukiem dēļiem, kuriem vajadzēja pasargāt kokus no satraumēšanas būvniecības laikā. Dēļi izskatījās labi un dārgi, un tos, pēc Rīgas domes satiksmes departamenta direktora vietas izpildītāja Jāņa Vaivoda kādā intervijā Latvijas Radio teiktā, bija paredzēts izmantot ne tikai šajā projektā, bet atrast tiem lietderīgu izmantojumu kādā no nākotnes projektiem. Diemžēl nesanāks! Dēļi no koku stumbriem pazuda pa vienam vien, bet piektdienas rītā ap kokiem vairs bija tikai drātis - posmā no Torņakalna ielas līdz Altonavas ielai vairs nebija neviena dēļa. Visticamāk, kāds no tuvējās apkārtnes tos izmantos kurināšanai. Vai kāds ir iesniedzis iesniegumu policijā par dēļu nozušanu, Neatkarīgajai uzzināt neizdevās - šī informācija ir konfidenciāla.
Ir saprotams, ka decembrī uznākušais sals un sniegs Latvijā ir negaidīts pārsteigums - tam nekad nav gatavi ceļinieki, un izrādās, ka arī būvnieki - konkrētajā gadījumā veloceliņa būvētāji. Pirms sala notika aktīvi būvniecības darbi - raka, šķūrēja zemi un darīja citus darbus, taču, ak vai! Uznāca ziema, un darbus nācās pārtraukt. Tik tālu viss ir saprotams - ne jau sasalušu zemi rakt! Pusratā palika arī apgaismojuma ierīkošanas darbi - bedre Torņakalna ielas un Vienības gatves stūrī apmēram metra, ja ne vairāk, dziļumā ir izrakta un tā arī palikusi. Sākumā ap bedri bija apvilkta norobežojošā lente, kura drīz vien ar visiem simboliskajiem stabiņiem iekrita bedrē un pazuda skatienam. Tagad šī bedre ir aizputināta un nekas neliecina par bīstamību - jāsaka paldies dievam, ka dziļajā bedrē neviens gājējs vēl nav iekritis.
Visticamāk jā. Kā neoficiālās sarunās atzīst arboristi - atraktās saknes, dažviet pat metra dziļumā, atstātas uz ziemu nepārklātas, visticamāk aizies bojā, un jau pavasarī varēsim novērot, kā kalst vai nīkuļo koki. Kam prasīt atbildību par to, ka decembrī uznāca sals? Ne jau būvniekiem, kuri centās strādāt ātri un nespēja paredzēt, ka uznāks sals, tāpēc darbi jāveic secīgi un nedrīkst pieļaut kļūdas; ne jau nu Rīgas domes satiksmes departamentam, kurš atļāva uzsākt būvdarbus pēc 2016. gada veca projekta; ne jau projektētājiem. Protams, vainīgo nebūs, tikai koku kļūs mazāk.
Saistībā ar kastaņu aleju un veloceliņa būvniecību, kā arī plānotajiem kopšanas un uzturēšanas darbiem Neatkarīgā 24. novembrī satiksmes departamentam nosūtīja vairākus jautājumus. Diemžēl līdz šim atbildes ne uz vienu no jautājumiem vēl nav saņemtas.
