Rīdzinieki drīzumā nedrīkstēs pudeles, papīru un sadzīves atkritumus visus mest vienā konteinerā. Atkritumu šķirošanu Rīgā ir plānots noteikt kā obligātu prasību, lai Rīga ar laiku kļūtu par bezatkritumu pilsētu.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītās jaunās prasības par atkritumu apsaimniekošanu paredz, ka pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā obligāti būs jāizvieto iepakojuma un stikla atkritumu konteineri.
Rīgas domes deputāte un Atkritumu samazināšanas un šķirošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse lepojas, ka Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas nosaka dalīti vākto atkritumu konteinerus kā obligātus. “Ar šādu lēmumu skaidri nostājāmies to iedzīvotāju pusē, kuri vēlas būt atbildīgi un šķirot atkritumus,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” pavēstīja M. Lūse.
Rīgas dome norāda, ka līdz šim atkritumu šķirošana bija brīvprātīga iniciatīva, bet ar jaunajām prasībām tā padarīta par obligātu normu. Proti, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt atkritumu šķirošanu ēkās, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, kā arī regulāri būs jāinformē iedzīvotāji par pareizu atkritumu dalītu vākšanu un apsaimniekošanu. Ar grozījumiem noteikts, ka māju apsaimniekotājiem būs pienākums sekot līdzi tam, kā pildās atkritumu konteineri, un attiecīgi pielāgot izvešanas biežumu. Tāpat māju apsaimniekotājiem būs pienākums nepieļaut lielgabarīta atkritumu uzkrāšanos pie atkritumu konteineriem vai citās vietās pie mājas.
Noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem pēc atkritumu izmešanas, bet atkritumu apsaimniekotājiem pēc atkritumu konteineru iztukšošanas būs noteikti jāaizver konteinera vāks. Tāpat jānodrošina atkritumu, kuri izbiruši atkritumu konteineru iztukšošanas brīdī, savākšana. Atkritumu apsaimniekotājiem būs noteiktā laikā jāreaģē uz pieteikumiem, kuri saņemti par papildus izvedamajiem atkritumiem.
Par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā šovasar Rīgas dome veica aptauju, kurā piedalījās gandrīz 1000 iedzīvotāju. Atbalstu gandrīz visām izmaiņām pauda vairāk nekā 80% respondentu, tādējādi apliecinot, ka daudzi iedzīvotāji vēlētos šķirot atkritumus. Ja katrā mājā būtu atsevišķi konteineri stiklam un iepakojumam, sašķiroto atkritumu apjoms noteikti palielinātos. Taču iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž bažas, ka papildu konteineru izvietošana katrā daudzdzīvokļu namā vai pie tā ir nereāla.
“Ir jau labi domāts, tikai kur tos konteinerus liksim - uz ielas, uz trotuāriem? Lielākā problēma ir - kur tos izvietot?” jautā rīdzinieks Jānis. “Pirms daudziem gadiem jau kaut kas līdzīgs tika bīdīts. Iniciatīva apstājās, jo izrādījās, ka ir daudzdzīvokļu mājas bez pagalmiem vai telpām, kurās var novietot atkritumu konteinerus. Piemēram, Vecrīgā,” norāda cits rīdzinieks.
Grozījumi noteikumos arī paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija atkritumu šķirošana iedzīvotājiem jānodrošina arī pie tirdzniecības vietām ar platību virs 500 m2, ja tām ir pieguļošas autostāvvietas (izņemot ielu malu auto stāvvietas), degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, nodrošinot vismaz iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu. Iecerēts arī noteikt, ka iedzīvotājiem ar sezonāla rakstura īpašumiem (piemēram, mazdārziņu) jāslēdz atkritumu apsaimniekošanas līgums par visu nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laiku - no 1. maija līdz 30. septembrim.
Grozījumi noteikumos vēl būs jāpieņem domes sēdē, bet spēkā tie stāsies pēc saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Lai veicinātu lielāku un iedzīvotājiem pieejamāku atkritumu šķirošanu, Rīgas pašvaldībā sākta arī astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, notiek publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšana un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšana, kā arī tiek izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis Rīgā. Rīga arī plāno kļūt par sertificētu “Zero Waste” jeb bezatkritumu pilsētu.
