Politiķis un uzņēmējs Emīls Jakrins uzskata, ka Rīgā ir salauzta vecā pilsētas pārvaldes sistēma, kas iepriekš veiksmīgi strādājusi, bet jaunas ieviešanai nepietiek spēju. Trūkstot sapratnei par pilsētas apsaimniekošanu, sniega kārtai var atļauties pāri kaisīt smilti, pilsētas infrastruktūru ļauj kroplīgi un haotiski pārveidot.
Skaļi virsraksti pavada jauno Rīgas domes sasaukumu teju ik uz soļa. Viena no svaigākajām ziņām vēsta, ka Rīgas budžets 2022. gadam ir ar lielāko deficītu pilsētas vēsturē - tas sasniedz 160 miljonus eiro. Liela daļa no budžeta tiek paredzēta tieši infrastruktūrai - kā vērtējat šo pieaugumu?
Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētas uzkrātais deficīts, kas pēdējos 30 gados nav ieguldīts pilsētas ielu infrastruktūrā, ir miljards eiro, tad katrs eiro, kas tiek ieguldīts papildus šim mērķim, ir apsveicami. Protams, ir rūpīgi un pārdomāti jāstrādā, lai katrs atvēlētais eiro tiktu iztērēts iespējami efektīvi, lai katra eiro ieguldījums būtu iztērēts iedzīvotāju labā. Sekosim līdzi, kā Rīgas domei veiksies ar šo plānu piepildīšanu dzīvē.
Pirms nedēļas “Neatkarīgā” publicēja SKDS pētījuma rezultātus par pašvaldību vadītāju reitingiem. Viszemāko vērtējumu tajā ieguva Rīgas mērs M. Staķis. Kā vērtējat Rīgas domes un mēra darbu?
Tas, kā šobrīd strādā jaunais sasaukums, ir skaidri atspoguļots minētajā SKDS pētījumā - un tas ir skumji visas pilsētas iedzīvotājiem. Netiek sabalansētas dažādu iedzīvotāju grupu intereses, tiek īstenota haotiska un saraustīta infrastruktūras pārveidošana, turklāt arī vēlāk ieviestās izmaiņas viņi paši vēl atceļ, piemēram, kā tas ir noticis ar Aleksandra Čaka ielas veloceliņiem. Kopumā - stabiņi visās malās, nepārdomāti auto un velo infrastruktūras projekti, netīrītas ielas, gāzes katlu aizliegums, ilgstoši tiltu remonti. Sarakstu var turpināt un turpināt. Iedzīvotāji neapmierināti, nozaru eksperti norāda uz kļūdām, opozīcija norāda uz iedzīvotāju interesēm, tikmēr domes vadība diemžēl tikai taisnojas medijiem un turpina pieļaut tās pašas kļūdas, par kurām maksā un arī maksās ilgtermiņā Rīgas iedzīvotāji.
Pieminējāt tiltu remontus. Pirms neilga laika vicemērs Vilnis Ķirsis publiski intervijā norādīja, ka tā sauktie sliktie Brasas un Deglava tilti esot projektēti Emīla Jakrina laikā.
Tā nav patiesība. Esmu pārliecināts, ka par satiksmi atbildīgais vicemērs Ķirsis to labi zina, jo visu iepriekšējo sasaukumu bija Satiksmes un transporta lietu komitejas loceklis. Savā iepriekšējā amatā neskaitāmas reizes esmu prezentējis šo tiešām ne pārāk kvalitatīvo projektu problēmas, ko biju saņēmis “mantojumā” no iepriekšējā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Vitālija Reinbaha. Komiteja vairākkārt bija izvēles priekšā, vai šos līgumus pārtraukt vai arī tomēr ne, neskatoties uz iepriekš slēgtā līguma kavējumiem 2-3 gadu garumā. Visos gadījumos komiteja, piedaloties arī Ķirsim, lēma, ka, piemērojot maksimāli iespējamo līgumsodu, tiek ļauts projektētājam pabeigt viņu iesākto - diemžēl ne pārāk kvalitatīvo - darbu. Turklāt šie līgumi ir publiski pieejami (skat. pielikumā) - tajos ir skaidri un gaiši norādīts, kas šos līgumus ir slēdzis - tos parakstījis tā laika un arī šā brīža Satiksmes departamenta vadītājs Reinbahs. Savukārt Austrumu maģistrāles projekts, ar ko Ķirsis publiski lepojas un sauc par sava laika projektu - tas tika sākts 2016. gada 17. augustā, pēc rūpīga manā vadībā izstrādātā darba uzdevuma un plāna, man noslēdzot līgumu konkursa rezultātā ar neapšaubāmu līderi Latvijas inženiertehnisko projektu sektorā, ar Rīgas Tehniskās universitātes docentu Jāni Bidzānu un viņa pārstāvēto kompāniju apvienību PS “G.B.V”. Un, kā jau to zina jebkurš kompetents ceļu būvnieks - 90% no rezultāta ir projekta kvalitāte un tikai aptuveni 10% ir fiziskā būvniecība.
Taču šāda pieeja jautājumu risināšanā no Ķirša kunga puses savā ziņā mani absolūti neizbrīna, jo tas tomēr ir cilvēks, kas ielu netīrīšanu un domes bezdarbību problēmas reālā risināšanā skaidroja ar to, ka, redz, sniegu nevarot noķert gaisā.
Tas, ka ielas netiek tīrītas, uztrauc daudzus iedzīvotājus. Cilvēki krīt, klūp, slīd, gūst traumas. Uz ielām sastrēgumi, avārijas, arī cietušie. Ko darīt, kādus risinājumus redzat?
Sāksim ar to, ka ir jāatgriež noteikumos prasība, kas paredzēja ietvju un ceļu attīrīšanu līdz segumam. Ir salauzta vecā sistēma, kas iepriekš veiksmīgi strādājusi, bet jaunas ieviešanai acīmredzot nepietiek spēju, pieredzes vai abu. Ja tas netiek izdarīts - sniega kārtai pāri var kaisīt smilti, sāli un ko tik vēl ne - būtību tas nemaina, ielas paliek netīras. Par to jau rudenī opozīcija esot uzstājīgi iebildusi un brīdinājusi, ka tas viss ne pie kā laba nenovedīs. Šajos platuma grādos ģeogrāfiski novietotajām lielpilsētām - kuru patiesībā nav nemaz tik daudz, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem - temperatūras svārstības virs un zem nulles ir daudz retāk, savukārt tās, kas ir vairāk uz dienvidiem, piedzīvo ievērojami mazāk sasaluma dienu. Līdz ar to iztikt bez sāli saturošiem maisījumiem ledus atkausēšanai no ceļu virsmām ir teju neiespējami vai arī ļoti, ļoti dārgi.
Vicemērs pēdējā laikā gan nav skopojies ar dažādiem publiskajiem izteikumiem - arī TV3 raidījumā viņš norādīja, ka uzskata par nepieciešamu uzņēmumam “Rīgas satiksme” vērsties pret bijušo uzņēmuma valdi saistībā ar kāda nolīgtā uzņēmuma nenomaksātajiem nodokļiem. Kā vērtējat šādu vicemēra nostāju?
Šo situāciju var salīdzināt ar vēl pavisam nesen notikušu lietu, par kuru prokuratūra nu jau bijušajam Ārlietu ministrijas deleģētam diplomātam Rūdolfam Brēmanim uzrādījusi apsūdzību, norādot uz vairāk nekā 100 tūkstošu eiro izkrāpšanu. Velkot paralēles, bijušajam tā laika ārlietu ministra padomniekam Ķirsim var pārmest diplomāta darbības nekontrolēšanu. Proti, “Rīgas satiksmei” un tās valdei uzņēmumā “Rīgas karte”, kas tika dibināta Rīgas mēra Jāņa Birka laikā, de iure nav nekādas ietekmes. Jo atbilstoši dibināšanas līgumam kompānijas operatīvo vadību veic viena no pasaules lielākajām šajā sektorā strādājošajām multimiljardu kompānijām “Conduent Business Solutions” nominētā valdes priekšsēdētāja vadībā, kas visus gadus bija Francijas pilsonis. “Rīgas satiksmes” vadībai nekad nav bijis nekādu sviru ne juridiski, ne praktiski ietekmēt “Rīgas kartes” apakšuzņēmēju izvēli. Līdz ar to redzams, ka šajā situācijā tiek izmantoti politiski saukļi par iesaistītajām personām, kurām patiesībā pēc būtības nav nekādas piederības.
