Vides ministrija pieprasījusi Rīgas domei pārstrādāt saistošos noteikumus, ar kuriem mērija bija iecerējusi noteikt individuālās apkures aizliegumu ievērojamā pilsētas daļā un ieviest būtiskus ierobežojumus energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka ministrija iestājas par rīdzinieku interesēm. Vienkārši priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies arī apvienības “Attīstībai/Par!” iekšienē.
Šī neapšaubāmi ir ļoti nepopulāra ideja - aizliegt un apgrūtināt individuālo apkuri pilsētā, kurā individuālā apbūve ir plaši izplatīta un pie centralizētās apkures pieslēgties lielākoties fiziski nav iespējams vai arī izdevumi būtu neadekvāti. Tāpēc gāze, briketes un malka ir pieejamākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums.
Pērnā gada nogalē Rīgas domnieki rīdziniekiem pasniedza nejauku dāvaniņu. Saistošos noteikumus “Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei”. Tie būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespējas izvēlēties tehniski pieejamāko un ekonomiski izdevīgāko apkures veidu. Faktiski kā vienīgā alternatīva malkas krāsnij vai gāzes apkures katlam piedāvāti siltumsūkņi, kas ir dārga un lielā elektroenerģijas patēriņa dēļ šobrīd īpaši neizdevīga tehnoloģija. Jau vēstījām, ka “Individuālās apkures aizliegums kaitēs rīdzinieku interesēm".
Vismaz pagaidām saistošo noteikumu spēkā stāšanās ir apturēta, un joprojām vienīgā vietne, kur ar noteikumu projektu iespējams iepazīties, ir “Neatkarīgās” portālā izveidotā saite.
Tas arī formālais iemesls, ar kādu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izbrāķēja šo dokumentu - jo nav notikusi publiska diskusija:
“Izvērtējot Rīgas domes saistošos noteikumus, ministrija secina, ka nav notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem, kā arī nav pilnvērtīgi veikta izpēte par saistošajos noteikumos noteiktā regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Pieņemot regulējumu bez diskusijas ar privātpersonām un neizvērtējot ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktais.”
Rīgas dome ar šiem noteikumiem pārkāptu vēl vienu likumu. Enerģētikas likuma 50. pantu: “Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.” Taču to ministrija nepiemin, jo pati to ir pieprasījusi pārkāpt. Sacerot saistošos noteikumus “Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei”, Rīgas dome ir ļoti burtiski izpildījusi ministrijas sacerēto un Ministru kabinetā apstiprināto nacionālo Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam. Dokumentā minētais devītais rīcības virziens attiecas tieši uz galvaspilsētu: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai, un apakšuzdevums ir: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana. Tur arī ir aprakstītas visas tās prasības, ko pašvaldība pārcēlusi uz saviem saistošajiem noteikumiem. Paredzēt konkrētas zonas Rīgā, kur būtu nepieciešams veikt pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai. Šajās zonās aizliegt jaunu individuālo emisijas avotu būvniecību vai ierīkošanu. Laikā līdz 2030. gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases. Veicināt esošo neefektīvo iekārtu nomainīšanu ar efektīvākām iekārtām, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Utt.
Uz Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna gan nav tagadējā vides ministra Artūra Toma Pleša paraksta. Dokumentu virzīja viņa priekšgājējs Juris Pūce. Taču partija ir tā pati - “Latvijas attīstībai”. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pieder citam politiskajam spēkam - “Kustībai Par”. Teorētiski “Attīstībai/Par!” ir partiju apvienība, Rīgas domē vēl komplektā ar “Progresīvajiem”. Bet praksē viņi ir politiskie konkurenti, un stāsts par Rīgas apkures katliem tam ir labs apliecinājums. Saistošo noteikumu tapšanas laikā “Latvijas attīstībai” pārstāvji varēja konsultēt kolēģus - mudināt viņus apspriesties ar sabiedrību. Taču tā vietā partija pagaidīja, kamēr noteikumi tiks atsūtīti uz ministriju, tad tos izbrāķēja un ar publisku paziņojumu savus politiskos konkurentus nostādīja muļķu lomā. Vēl paironizēja par domes lepošanos ar akmeņogļu aizliegšanu:
“Ņemot vērā dažādu kurināmo patēriņu Rīgā un to radītās emisijas, secināms, ka galvenais kurināmais, kas rada šo piesārņojumu Rīgā, ir biomasas, nevis citu fosilo kurināmo izmantošana apkurē. Tāpat arī Rīgai prioritāri būtu jāveic pasākumi piesārņojuma samazināšanai transporta sektorā, kas joprojām ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem. Tāpat ministrija uzskata, ka Rīgas domei pirms dažādu aizliegumu noteikšanas būtu jāparedz arī finansiālā atbalsta programma vai citu finansiālu atbalstu izvērtēšana (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides) šādu apkures iekārtu nomaiņas īstenošanai, jo daudzos gadījumos noteiktās prasības var prasīt ievērojamus finansiālos līdzekļus.”
Rīgas dome nav palikusi atbildi parādā un tikpat publiski izkritizējusi ministriju, citastarp citējot arī pašu Plešu, kurš vēstījis, ka “pāreja uz klimata neitralitāti nav iegriba, bet nepieciešamība”.
“Neesam vēl detalizēti iepazinušies ar VARAM atzinumu, taču rīcības noteiktas ne tikai valsts līmeņa, bet arī Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd to ieviešana tiek kavēta,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks.
Ko pašvaldība darīs tālāk? Muļļās tos saistošos noteikumus tālāk. Taču
rīdziniekiem ir cerības, ka vēlēšanu tuvums mazinās politiķu drosmi sava zaļā kursa dēļ būtiski pasliktināt ekonomisko situāciju tūkstošiem mājsaimniecību.
“Rīgas dome rūpīgi izvērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paustos iebildumus par nesen galvaspilsētas pašvaldības pieņemtajiem apkures iekārtu noteikumiem un nepieciešamības gadījumā veiks vajadzīgās korekcijas.”