Aktualizējot rīdziniekiem svarīgu jautājumu, "Neatkarīgā" projekta "Rail Baltica" īstenotājiem uzdeva jautājumu: kad plānots sākt nojaukt vēsturisko Torņakalna tiltu un kas būs tā vietā, kad sāksies darbi Ojāra Vācieša ielā un citās tuvējās ielās; ko tas nozīmēs šīs apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas viesiem? Būvnieku atbildē maz konkrētības, bet nelielu priekšstatu tā tomēr sniedz.
"Rail Baltica" Komunikācijas un starptautisko attiecību departamenta vadītāja Signe Nīgale skaidroja:
"Torņakalna apkaimē turpinās "Rail Baltica" dzelzceļa un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas darbi. Šo darbu ietvaros paredzēts izstrādāt tehniski un ekonomiski piemērotākos "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas un ar to saistītās infrastruktūras risinājumus.
Atbilstoši aktuālajiem projekta risinājumiem paredzēta Torņakalna tilta demontāža un jauna dzelzceļa šķērsojuma izbūve. Jaunā šķērsojuma risinājumi vēl nav pilnībā definēti, bet to izstrādē tiek ņemts vērā Torņakalna tilta valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss un prasības, kas izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Pagaidām nav izstrādāts precīzs būvdarbu un satiksmes organizācijas plāns, bet paredzams, ka dzelzceļa šķērsojumi Torņakalna apkaimē tiks pārbūvēti secīgi, nodrošinot samērīgas alternatīvās dzelzceļa šķērsošanas iespējas un maršrutu garumus.
Būvdarbus šajā "Rail Baltica" trases posmā nav plānots uzsākt agrāk par 2027. gadu. 2023. gada beigās plānots uzsākt dzelzceļa trases izbūves sagatavošanās darbus ārpus Rīgas, prioritāri - Lietuvas virzienā."
Torņakalna attīstības biedrība dokumentējusi tās kultūrvēstures vērtības, kuras ies bojā, būvējot “Rail Baltica”. Visvairāk sirds sāpot par 110 gadus veciem tiltiem. Cits pēc cita Torņakalna ainavā ir redzami trīs tilti pāri dzelzceļam uz Friča Brīvzemnieka, Torņakalna un Altonavas ielu. Pēdējie divi ir atzīti par kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem.
Torņakalna tilts ir būvēts 1909. gadā, bet Altonavas ielas tilts gadu vēlāk. Tik veci pārvadi Rīgā ir tikai trīs - vēl Gaisa tilts pie VEF. Turklāt Torņakalna un Altonavas ielas šķērsojumi esot Torņakalna vizītkarte, tā 2020. gadā vēstīja televīzija TV3.
Abu tiltu būvē tika izmantots dzelzs un betons. 28,5 metrus garais arkveida Altonavas ielas tilts liets tikai no betona un šajā ziņā bija garākais Krievijas impērijā, kamēr Torņakalna tilts ir klasiska dzelzsbetona konstrukcija. 20. gadsimtā dzelzsbetons skaitījās novatorisks materiāls. Ar celtniecību nodarbojās Vācijas firma “Weiß und Freitag,” raksta portāls “timenote.info.lv”.
Tas neesot finansiāls, bet drīzāk inženiertehnisks jautājums. Sākotnējā izpēte paredzēja visu trīs pārvadu pārbūvi Torņakalnā. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, sākumā tika apsvērta iespēja vienu - Altonavas ielas tiltu - tomēr saglabāt. Tomēr gala lēmuma pieņemšanu apgrūtinot tas, ka arhīvos nav atrodama informācija par to, kā un no kā tilts īsti ir uzbūvēts, pirms četriem gadiem tika stāstīts televīzijas sižetā. "Rail Baltica" "Neatkarīgajai" atsūtītā Altonavas - O. Vācieša ielas vizualizācija gan liecina par pretējo - pēc projekta realizācijas tur izskatīsies citādi nekā pašlaik.
Kopumā Torņakalnā pašlaik ir dokumentēti 27 objekti, kas ar laiku izzudīs. Tajā skaitā arī ielu posmi ar vēsturisku bruģa segumu. Plānots, ka projekta realizācijas laikā tiks nojaukts Indriķa ielas posms visas ielas platumā līdz pašām mājām.
Sarakstā ir arī Torņakalna stacija un vagons - piemineklis represētajiem, kurus gan plānots pārvietot uz citu vietu. Torņakalna stacija tiks pārcelta tuvāk centram un kļūs par reģionālo staciju. Taču uzgaidāmā zāle tuvāk centram netiks pārcelta, bet to arī nenojauks. Ēka celta vēl 19. gadsimtā, un to iznīcināt būtu nepiedodami. Tāpēc to pārcels nedaudz tālāk no dzelzceļa un iekārtos tajā muzeju. Šajā pašā vietā “Rail Baltica” sliedes ieies pazemes tunelī, kas tiks būvēts zem pašlaik esošās dzelzceļa infrastruktūras, tā pirms četriem gadiem rakstīja portāls “lsm.lv”.
Tunelis, nevis estakāde, tiks būvēts tādēļ, lai saglabātu Torņakalna vēsturisko izskatu un milzu būve neatrastos starp nelielajām vienstāva un divstāvu ēkām. Tomēr pilnībā vēsturisko izskatu saglabāt neizdosies. Tālāk, aiz stacijas, ir trīs tilti. Un tie traucē būvēt dzelzceļu zem zemes.
Jāpiebilst, ka pēc Torņakalna attīstības biedrības iniciatīvas tapusi arī informatīva videofilma "Sarkanais tornis". Filmas veidotāji un idejas autori savā vēstījumā aicina saglabāt šīs Rīgas apkaimes vēsturisko un unikālo apbūvi, kā arī pasargāt no iznīcības Torņakalna un Altonavas ielas tiltus, kas atzīti par arhitektūras pieminekļiem.
Jau ziņots, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2026. gadam pabeigt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamatlīniju no Rīgas līdz Lietuvai. 2023. gadā plānots pabeigt pamata trases dizaina fāzi un sākt būvniecību dienvidu virzienā, lai veidotu pārrobežu savienojumu ar Kauņu. Notiks arī būvniecība Igaunijas virzienā ar mērķi pabeigt šo "Rail Baltica" savienojumu līdz 2030. gadam. Savukārt 2026.-2030. gadā trases posmos varēšot sākt kursēt vilcieni.
"Rail Baltica" Latvijas posma kopējās izmaksas varētu sasniegt septiņus miljardus eiro. Rīgas Centrālās stacijas un tilta pār Daugavu būvniecības izmaksas vien jau pārsniedz pusmiljardu. Tomēr ar esošo naudas plūsmu, ko pamatā veido Eiropas fonds, nepietiek pat jau uzsāktajiem būvdarbiem. Plus vēl Satiksmes ministrijas pieļauto kļūdu dēļ šopavasar pazaudēta iespēja tikt pie papildu simt miljoniem "Rail Baltica" būvniecībai, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
